Termināļos pārkrauto kravu apmērs sarucis par 22,2%

2023. gada pirmajos četros mēnešos no Ventspils ostas nosūtīti 2,338 miljoni tonnu kravu, kas ir par 40,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet saņemto kravu apmērs audzis par 32,3%, sasniedzot 1,691 miljonu tonnu.

Šogad pirmajos četros mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 1,79 miljoni tonnu lejamkravu, kas ir par 13,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, 1,401 miljons tonnu beramkravu, kas ir kritums par 35,5%, kā arī 838 800 tonnu ģenerālkravu, kas ir par 11,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Naftas produkti šogad pirmajos četros mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 1,666 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,2% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, ro-ro jeb "roll on/roll off" kravas pārkrautas 686 900 tonnu apmērā, kas ir par 13,7% mazāk, bet ogles pārkrautas 636 700 tonnu apmērā, kas ir par 62,1% jeb 2,6 reizes mazāk.

Vienlaikus ostas publiskotā informācija liecina, ka šogad pirmajos četros mēnešos Ventspils ostā apkalpoti 427 kuģi, kas ir par 28 kuģiem mazāk nekā 2022. gada pirmajos četros mēnešos.

Iepriekš Ventspils brīvostas pārvaldē norādīja, ka šogad februārī stājās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, kas aizliedz transportēt, tostarp pārkraut Krievijas izcelsmes un Krievijas eksportēto jēlnaftu un naftas produktus. Tādējādi šī regula ļoti lielā mērā ietekmē kravu apgrozījumu Ventspils ostā, kur vēsturiski tieši Krievijas izcelsmes naftas produkti veidoja lielāko kravu īpatsvaru. Ventspils brīvostas pārvaldes budžets 2023. gadam plānots, rēķinoties ar kravu apmēru samazinājumu.

Ventspils ostas termināļos pagājušajā gadā tika pārkrauti kopumā 14,746 miljoni tonnu kravu, kas ir par 33,1% vairāk nekā 2021. gadā, tostarp pirmajos četros mēnešos ostā tika pārkrauts 5,181 miljons tonnu kravu.

Pēc pārkrauto kravu apmēra Ventspils osta ir otra lielākā osta Latvijā.