Navigācijas aprīkojuma uzturēšanas grupā monitoringa sistēmas datora monitorā rūpīgi lūkojas elektronikas inženieris Staņislavs Bespalovs.

Sistēmā ir iekļautas visas bākas, ugunsbojas, stoderes, ugunszīmes un vadugunis ne tikai Ventspils ostas teritorijā, bet arī starp Akmeņragu, Užavu, Ovišiem un Irbes šaurumu. Ja kāds navigācijas līdzeklis novirzījies no vajadzīgā stāvokļa, inženieris saņem informāciju un labo situāciju. Ja ir nepieciešams, palīgā steidzas hidrogrāfijas kuģis Kapteinis Orle.

Staņislavs aprīkojuma uzturēšanas grupā strādā vairāk nekā 15 gadu. Šajā laika posmā tehnika ir radikāli mainījusies. Un tomēr ir tādas vietas navigācijas līdzekļu apkalpošanā, kur pat automātika un satelītsakari ir bezspēcīgi. Piemēram, Ventspils vizītkarte – Dienvidu mols – aizsargā ostu no spēcīgiem vējiem. Taču no tiem nereti cieš mola bāka – milzīgie viļņi spēj sasist pat tās centimetru biezos aizsargstiklus. Jāstiklo no jauna. Laikam ritot, nemainās arī ar darbu saistītie jociņi.

 

Staņislava Bespalova mīļākā anekdote

Amerikāņu kuģis virzās pa savu kursu, kad pēkšņi priekšā pamana gaismu.

Kapteinis ziņo: «Tam, kas ir priekšā, nomainīt kursu par 15 grādiem, lai izbēgtu no sadursmes.»

Viņam atbild: «Labāk paši nomainiet kursu, ja negribat sašķīst sīkās druskās.»

«Aiz manis seko aviobāzes kuģu eskadra,» nerimstas amerikānis.

Izskan atbilde: «Uz bākas esam divi, ar mums ir suns un kanārijputniņš, kas šobrīd guļ. Mums ir neliela pārtikas un ūdens rezerve, bet aiz mums ir klints. Jūsu aviobāzes kuģi nepalīdzēs jums izvairīties no sadursmes ar klinti...»

Pēc ilgas klusēšanas amerikānis padodas: «Labi, es jūs sapratu.» 

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: