Ventspils brīvosta ir universāla osta, kura piedāvā labākos tehniskos un citus apstākļus visu veidu kravu – lejamkravu, beramkravu un ģenerālkravu, kā arī ro-ro kravu un konteinerkravu – apstrādei. Ar laiku kravu nomenklatūras struktūra mainās un Ventspilī ienāk jaunas kravu plūsmas, kas iepriekš nav bijušas raksturīgas šai ostai.

Pirmo reizi Ventspilī

Ja paanalizē Ventspilī ienākošās kravas, pamanāms, ka pēdējo gadu laikā šeit ir parādījušās jaunas plūsmas, kādas iepriekš ostā nav bijušas. Piemēram, 2018. gadā pirmo reizi Ventspilī sāka pieņemt palmu eļļu no Malaizijas. Šo produktu pārkrauj stividorsabiedrība LGT Stividors pie 11. piestātnes (sulu terminālis), Pagājušajā gadā šeit pārkrāva 126 tūkstošus tonnu palmu eļļas no Malaizijas. Viss šis kravu apjoms nonāk vienā galapunktā – Saratovas apgabalā Krievijā. Palmu eļļa uz ostu tiek atvesta speciālos tankkuģos, kas paredzēti tikai pārtikas produktu pārvadāšanai. Eļļas kuģu sūtījumi ir no 11 000 līdz 19 000 tonnu, savukārt bijušā sulu termināļa iespējas ļauj vienlaikus uzglabāt ne vairāk nekā 8000 tonnu kravu. Tādēļ, gatavojoties kuģa pieņemšanai un izkraušanai, kompānija LGT Stividors pasūta uzreiz vairākus dzelzceļa cisternu sastāvus, lai iekrautu tajos palmu eļļu. Šogad šī kravu plūsma saglabājas un ostā jau ir izkrauts viens kuģis, kas piegādājis uz Ventspili palmu eļļu. Vēl trīs kuģi gaidāmi tuvākajā laikā.

2017. gada beigās ostā uzradās vēl viens jauns kravu veids – mangāna rūda, kas pienāk no Dienvidāfrikas republikas, bet tiek nosūtīta no Ventspils uz Krievijas Čeļabinskas apgabala metalurģiskajām rūpnīcām. Šīs kravas tiek apstrādātas 12. piestātnē, kas pēdējā laikā ostas leksikā ieguvusi jaunu nosaukumu – tilta terminālis, pateicoties savai atrašanās vietai pie paceļamā tilta. Arī šīs piestātnes operators ir stividorsabiedrība LGT Stividors. 2018. gadā šeit pārkrāva 280 000 tonnu mangāna rūdas. Pie 12. piestātnes tiek pārkrauts arī čuguns, kas ir viena no Ventspils ostai raksturīgajām kravām. Tomēr arī šīs kravas pārkraušanā pēdējos gados parādījušās izmaiņas. Čugunu Ventspils ostā pārkrauj divas stividorsabiedrības – LGT Stividors un Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT). Interesanti, ka pēdējos gados čuguns, kas nonāk Ventspilī, tālāk tiek novirzīts ar kuģiem tikai uz vienu galapunktu – Ņūorleānu Amerikā.

No lauksaimniecības atlikumiem

Laikā, kad tranzīta maršruti un kravu plūsmas tiek koriģētas, ko ietekmē ne tikai ekonomiskie, bet arī ģeopolitiskie faktori, katra osta ir gandarīta par jebkuru jaunu kravu plūsmu. Ostu termināļi meklē un piesaista jaunas kravas, ar kurām iepriekš nav strādājuši. Pēdējos gados Ventspilī arvien biežāk nonāk kravas, kas iegūtas lauksaimniecības produktu pārstrādes rezultātā. Dubultpatīkami, ja šīm kravām ir Latvijas izcelsme. Piemēram, pagājušajā gadā NNVT terminālī uzradās jauna, iepriekš Ventspils ostai neraksturīga krava – kliju granulas. Kravas nosūtītājs – Latvijas uzņēmums Dobeles dzirnavnieks, kas piegādā granulas uz Eiropas Savienības valstīm. Pagājušajā gadā Ventspilī pa dzelzceļu nonāca un pēc tam patērētājiem tika nosūtīti 66 tūkstoši tonnu kliju granulu.

Tikpat interesants kravu veids parādījies arī Ventspils tirdzniecības ostas (VTO) kravu rajonos – saulespuķu sēkliņu čaumalu granulas. Tās pienāk no Krievijas, tālāk tiek nosūtītas uz Eiropu, kur tās sajauc ar kokskaidu granulām un izmanto kā kurināmo apkures sistēmās. 2018. gadā ostā pārkrāva 86 000 tonnu saulespuķu sēkliņu čaumalu granulu. Vēl viens jauns kravu veids no lauksaimniecības atlikumiem – cukurbiešu granulas, kas iegūtas, pārstrādājot cukurbietes, kuras tāpat tiek saņemtas no Krievijas. Šīs granulas tiek izmantotas kā piedeva lopbarībā. Arī ukurbiešu granulas pārkrauj VTO, agrāk tās tika piegādātas arī uz graudu termināli Ventspils Grain Terminal, tomēr tur no šī kravu veida drīz vien atteicās, jo granulas bojā konveijeru, pa kuru pārvietojas graudi.

Vairākus gadus ostā pārkrauj glutēnu jeb kviešu lipekli. Arī tā ir Krievijas izcelsmes krava, bet no Ventspils tā tiek sūtīta uz Norvēģijas ostām. Šajā Skandināvijas valstī glutēnu izmanto kā zivju barības sastāvdaļu. Interesanti notiek glutēna pārkraušana ostā. Tas nonāk VTO terminālī iepakotos saiņos, bet kuģu tvertnēs tiek iekrauts berot. Iekraušanas laikā mehānismi satver saiņus ar saviem taustekļiem un pārrauj tos tā, ka glutēns izbirst tvertnēs, bet tukšie saiņi nonāk atpakaļ piestātnē.

Šķelda no Latvijas un Baltkrievijas

Izmaiņas notiek ne tikai ostas kravu nomenklatūrā, bet arī Ventspilij raksturīgo kravu ģeogrāfijā. Viena no šīm izmaiņām jau minēta iepriekš saistībā ar čugunu. Ir izmaiņas arī šķeldas pārkraušanā. Tā ir tradicionālā Latvijas krava. Daudzus gadus šķelda no Ventspils novada uzņēmuma Kurekss tiek krauta kuģos Ventplac terminālī un pārsvarā transportēta uz Zviedriju. Pagājušā gada novembrī Ventspilī ienāca pirmie vagoni ar šķeldu no Baltkrievijas. Baltkrievu šķelda tiek pārkrauta VTO un tālāk nosūtīta uz Dāniju.

2018. gadā, pēc zināma klusuma, tika atjaunota māju ražošanas rūpnīcas Forta Prefab moduļu pārkraušana ostā. Pagājušajā gadā no NNVT termināļa kuģos tika iekrauti un nosūtīti 93 moduļi dažādu funkciju ēku būvniecībai. Vairāki moduļi jau ir saražoti arī šogad un tiek krauti kuģos NNVT terminālī.

Pēdējos gados ostu termināļi kļūst ne tikai par kravu pārkraušanas un uzglabāšanas vietu, bet arī par vietu, kur kravas iegūst pievienoto vērtību. Kā piemērus var minēt dažādu naftas produktu sajaukšanu galaprodukta kvalitātes uzlabošanai terminālī «Ventspils nafta» termināls vai akmeņogļu šķirošanu un smalcināšanu VTO terminālī.

Interesanti fakti par kravām Ventspils brīvostā

- pavisam 2018. gadā pārkrāva 20,326 miljonus tonnu, jeb par 291 000 tonnu vairāk nekā 2017. gadā
- 2,708 miljoni tonnu jeb 13% no kravu apgrozījuma – Ventspilī ievestas kravas
- katru gadu ostā palielinās ievesto naftas produktu apjoms
- 2018. gadā ievesti 1,3 miljoni tonnu naftas produktu, pārsvarā no Krievijas, daļa – no Norvēģijas
- 52% visa kravu apgrozījuma ostā veido lejamkravas, 48% – sauskravas

Kur nonāk kravas no Ventspils?

65% – Eiropā
20% – Āfrikā
9% – Āzijā
6% – Amerikā

Kuģi Ventspils ostā

2018. gadā ienāca 1561 kuģis, toskait:
466 – naftas tankkuģi
489 – sauskravas kuģi
603 – prāmji
3 – kruīza kuģi

Lielākie kravu sūtījumi 2018. gadā

- lejamkravas – 127,3 tūkstoši tonnu mazuta (uz Singapūru)
- beramkravas – 110,2 tūkstoši tonnu ogļu (uz Roterdamu)

Aktīvi strādājam ar Latvijas kravām

Artis Šenkevics, NNVT komercnodaļas vadītājs

– Par vienu no galvenajiem termināļa darbības segmentiem ir kļuvuši prāmju pārvadājumi. Esam arī apmierināti ar citu veidu kravu pārkraušanu. Pagājušajā gadā ievērojami pieauga čuguna apjomi un līdz ar to arī feromangāna, kas tiek izmantots čuguna izstrādājumu ražošanā, tranzīts caur mūsu termināli. Vairākus gadus pārkraujam metālu lielās plāksnēs, kas pienāk no Zviedrijas ar prāmi kā ro-ro krava, bet pēc tam pa dzelzceļu tiek transportēts uz Krieviju. Pagājušajā gadā parādījās jauna tranzīta krava – baļķi konteineros. Baļķu iekraušanu konteineros veicam terminālī. Stabili ir celtniecības materiālu apjomi, kas tiek virzīti no Latvijas uz Zviedriju.

Jau vairākus gadus aktīvi strādājam ar Latvijas eksportētājiem, piesaistot ostā vietējās kravas. Viena no stabilākajām kravu plūsmām ir zāģmateriāli – Ventspilī, Ventspils un Talsu novadā saražotie dēļi pakās. Pieaudzis vietējo kokskaidu granulu apjoms. Lai apmierinātu šo pieprasījumu, izmantojam visas esošās un pielāgotās noliktavas. Jauna krava – kliju granulas – arī ir Latvijas izcelsmes. Granulas pārkraujam no vagoniem kuģos. Šīs operācijas izpildei investējām ievērojamus līdzekļus no kompānijas budžeta. Ventspils rūpnīca eksportē caur mūsu termināli rapšu produkciju. Šīs kravas apjoms pagājušajā gadā pieaudzis divkārt. Veiksmīgi sadarbojamies arī ar vietējo uzņēmumu, kas ražo moduļu mājas. Šonedēļ uzsākām to iekraušanu pirmajā no diviem kuģiem, kopā pavisam 40 mājas. Tāpat pārkraujam un novirzām uz Norvēģiju Saldus uzņēmuma ražojuma stiklšķiedras lielgabarīta izstrādājumus.

Caur mūsu termināli arī pienāk importa kravas, kas adresētas Latvijas patērētājiem. Brocēnu rūpnīcai Cemex pieņemam alternatīvu kurināmo no Norvēģijas – šķeldu, kas sajaukta ar specifisku augsni. Šī kravas veida apjoms ir pieaudzis, salīdzinot ar 2017. gadu, teju divkārt. Pieņemam un izkraujam šķembu kravas no Norvēģijas pasūtītājiem Ventspilī un ārpus tās. Pagājušajā gadā uzstādījām savu personīgo smagsvara kravu rekordu – izkrāvām divus 110 un 140 tonnu smagus transformatorus un novietojām tos uz speciālām automašīnām, lai transportētu tālāk uz Tukumu.

Nepārtraukti strādājam pie jaunu kravu piesaistīšanas – piedalāmies tenderos un cenu aptaujās, tiekamies ar klientiem, stāstot par mūsu iespējām un pārliecinot par mūsu priekšrocībām. Konkurējam ar tuvākajām ostām – Rīgu, Liepāju, Klaipēdu – un diezgan bieži gūstam uzvaru šajā konkurencē, pārņemot no kaimiņiem daļu kravu.

Lasi vēl

Komentāri (6)

  • -4
    yolo Pirms 4 dienām, 14 stundām

    Autoostā runā, ka jansons uz smaku var noteikt kuģa kravnesību. Tā taisnība?

  • 0
    Janis Zvejnieks Pirms 4 dienām, 12 stundām

    Pec skata gan var pateikt ,ka ostas celtni nav jauni iegadati, no pagajusa gatsimta vidus.

  • -6
    Arnis Junge Pirms 4 dienām, 11 stundām

    Auto jau arī nepērk jaunu tikai tāpēc, ka tas neizskatās pēc 2018.gada izlaiduma. Ja funkciju pilda, tad viss čiki.

  • 0
    Ramona Pirms 4 dienām, 11 stundām

    Oho - Amerika, Āzija un Āfrika. Paldies par apkopojumu - interesanti. Vienīgi jautājums - vai tad uz Krieviju ,Baltkrieviju vai Kazahstānu kravas no Ventspils nenonāk?

  • 0
    reku Pirms 4 dienām, 4 stundām

    Šodien noskatījos čuguna lādēšanu pie tilta.Vai šitāda "tupele" arī ies pāri Atlantikam uz Ņūorleānu?
    https://www.marinetraffic.com/en/ais/details/ships/shipid:364098/mmsi:305286000/imo:9013000/vessel:JAN_D/_:781f8faee60339b09410003b814d4ed1

  • -1
    Janis Zvejnieks Pirms 3 dienām, 23 stundām

    Izskatas ka Jungs kungs nav Venti$,vainu ari jauns zals gurks.Ja but Venti$,tad pazit vismaz tris dokers,kur tev pastastit kada stavokli ir tie celtni.Pats jau ar dro$ brauc a kad audik,nevis a zaparozec. Ir tads jedziens,ka metals ari "nogurst".Vaidzet tads kravs,ka mana jauniba, metala rulls, vairak tonn smaguma.Tad tik but jautrib :) nevis taka tagad,ogls

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: