14. martā portāls tvnet.lv publicējis interviju ar Ģirtu Valdi Kristovski, kurš paziņojis par vēlmi piedalīties Ventspils domes vēlēšanās. Intervijā Kristovska kungs vairākkārt runā par jautājumiem, kas tieši vai netieši saistīti ar Ventspils brīvostas pārvaldes darbu.

Uzskatām par savu pienākumu atgādināt ekonomisko procesu pamatpatiesības un pastāstīt patiesību par atsevišķiem faktiem, kurus intervējamais noklusējis vai pasniedzis kļūdaini.

Kurš piesaista un pārkrauj kravas?
Pēdējā laikā publiskajā telpā pat vairākkārt atsevišķitā sauktie speciālisti komentējuši ostu darbu, atkal un atkal vienā putrā jaukdami publisko un privāto sektoru. Vēl un vēlreiz jāatgādina, ka ne pašvaldība, ne ostas pārvalde kravas nepārkrauj. To dara privātie termināļi. Ne pašvaldībai, ne ostas pārvaldei nav nekādu tiesību iejaukties tajā komercdarbībā, ko veic privātie ostas termināļi. Prasīt, lai ostas pārvalde vai pašvaldība piesaista ostai kravas, ir tas pats kas, piemēram, namīpašniekam pieprasīt, lai tas veikalam, kas īrē telpas, piegādātu baltmaizi tirgošanai un vestu pircējus to nopirkt. Lai process ritētu veiksmīgi, katram ir jādara savs darbs. Ir brīvostas pārvalde, kas gādā par teritorijas darbību kopumā: infrastruktūru, pievedceļiem, piestātnēm, kuģošanas ceļiem utt., un ir nomnieki, kuri šajā teritorijā, vienkārši izsakoties, pelna naudu. Te gan jāatzīst, ka katrai pusei ar savas daļas pienākumu pildīšanu veicas atšķirīgi.

2001. gadā kopējais kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos bija 37,9 miljoni tonnu, 2016. gadā – 18,8. Kāpēc tā? Ne visiem termināļiem ostā krīt kravu apgrozījums, bet dažiem tas samazinās īpaši izteikti.

Lielākie ostas termināļi 2001. gadā pārkrāva 96% visu kravu Ventspils ostā. 2016. gadā jau minētie lielākie termināļi pārkrāva trīs reizes mazāk – 12,3 miljonus tonnu, kas vairs ir tikai 65% no visām kravām.

Pārējais kravu apjoms panākts, Ventspils brīvostai un pašvaldībai mērķtiecīgi plānojot ostas diversifikāciju un piesaistot darbam ostā jaunus termināļus. Būvētas un atjaunotas piestātnes, uzbūvēti 6 jauni termināļi (pieciem no tiem infrastruktūru, pievedceļus un piestātnes būvēja Ventspils brīvostas pārvalde, bet sestajam piemērota speciāla atbalsta shēma no Ventspils brīvostas pārvaldes puses). Ventspils osta izveidota par dziļūdens ostu, kurā var ienākt lielākie kuģi Baltijas jūrā. Ostas infrastruktūra ir teicamā stāvoklī, un ostas serviss tiek nodrošināts pēc augstākajiem pasaules standartiem. Un vienlaikus ostas maksas ir vienas no zemākajām Baltijas jūras ostās.

Kurš nosaka dzelzceļa tarifus?
Ģ. V. Kristovskis pārmet domes vadībai necīnīšanospar Ventspilij labvēlīgiem dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifiem. Šādi pārmetumi ir absurdi. Dzelzceļa tarifi sastāv no maksas par infrastruktūras izmantošanu un no konkrētā pārvadātāja noteiktās maksas. Pirmo daļu nosaka valsts jeb VAS Latvijas dzelzceļš meitasuzņēmums AS LatRailNet, kas tālāk informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Savukārt otro dzelzceļa pārvadājumu izmaksu daļu nosaka pārvadātāji. Iedomājieties, ka braucat pa maksas ceļu ar taksometru – maksas ceļa tarifu taksists ietekmēt nevar, bet maksu par braucienu taksometrā gan. Ļoti līdzīgi ir dzelzceļa biznesā. Viens no lielākajiem privātajiem dzelzceļa pārvadātājiem Latvijā ir AS Baltijas ekspresis, kuras lielākie īpašnieki ir Ventspils ostā strādājošie uzņēmumi AS Ventbunkers, AS Ventspils tirdzniecības osta un AS Kālija parks, bet tās padomes priekšsēdētājs ir Rudolfs Meroni, kurš vienlaikus vada arī minētos ostas uzņēmumus. Tātad tieši šie uzņēmumi var vistiešākā veidā ietekmēt lielāko daļu no dzelzceļa pārvadājumu izmaksām. Nevienā no dzelzceļa tarifu veidošanās posmiem pilnīgi nekādu tiesību iejaukties nav ne pašvaldībai, ne brīvostas pārvaldei.

Kurš plāno elektrifikāciju?
G. V. Kristovskis savā intervijā atklāj, ka «Lemberga pieņemtie lēmumi nav tik daudz Ventspils, cik Rīgas interesēs. Piemēram, savā ziņā ar vieglu roku atteikšanās no dzelzceļa elektrifikācijas Ventspils virzienā». Ne pašvaldība, ne brīvosta, ne A. Lembergs nepieņem un nekad nav pieņēmuši lēmumus par dzelzceļa elektrifikāciju. Te gan arī būtu labi zināt, ka elektrifikācija ir vides, nevis ekonomisks projekts, kas īstenojams, lai sasniegtu Eiropas Savienības noteikto CO2 izmešu samazinājuma līmeni. Elektrificējot dzelzceļa tīkla posmu, kas tiek visintensīvāk izmantots kravu pārvadājumiem, iespējams panākt lielāku efektu CO2 izmešu samazinājumam. Aprēķinus par to, kuru posmu elektrificēt ir lietderīgāk, veic Latvijas dzelzceļš, piesaistot vietējos un starptautiskos ekspertus, bet lēmumu pieņem valdība.

Palielinājums vairākus desmitus reižu – viduvējs rādītājs?
Ģ. V. Kristovskis apgalvo, ka Ventspils ekonomiskie rādītāji uz pārējo Latvijas pilsētu fona ir viduvēji. Nav skaidrs, par kādiem rādītājiem ir runa. Varam dalīties tikai ar to informāciju, kas ir mūsu rīcībā: salīdzinot ar 2002. gadu, eksports uz 1 iedzīvotāju Ventspilī palielinājies 46 reizes, produkcijas izlaide – 24 reizes; eksports absolūtos skaitļos palielinājies 38 reizes, apgrozījums un produkcijas izlaide – 20 reizes. Nevienā citā pilsētā rūpniecības attīstības dinamika nav bijusi tik strauja.

Kopš 2002. gada, kad Ventspils sāka darbu industrializācijas attīstībai, brīvostas industriālajai zonai piesaistīti vairāki desmiti ražojošu uzņēmumu un no jauna radīts ap 1400 darba vietu. Ventspils darbs industrializācijas attīstībā tiek minēts kā piemērs gan Latvijā, gan ārzemēs.

Ventspils brīvostas pārvalde

Lasi vēl

Komentāri (29)

  • -5
    Ena 21.03.2017, 10:14:57

    Ventspils brīvostas pārvaldi laiks pārdēvēt par Ventspils industriālo sīkarteļu pārvaldi.

  • -8
    Novadnieks 21.03.2017, 10:18:30

    VENTSPILS BRĪVOSTAS PĀRVALDEI.
    Jebkurā gadījumā jūs noliegsiet jebkuru pret jums vērstu pārmetumu.Šis netikums ir raksturīgs visiem sašmucējušiem kungiem un kundzēm visā pasaulē visos laikos,kopš cilvēce var sevi atcerēties.Tā kā neķeriet kreņķi.jūs neesat vienīgie,kuri attaisnojas un vienmēr centīsies sevi parādīt kā baltus un pūkainus.

  • -8
    keda 21.03.2017, 12:50:22

    Ja tev kāds teiktu, ka esi vainīgs pie visādām kataklizmām un bēdām, bet tu tāds nebūtu, tu necenstos pierādīt pretējo? šajā gadījumā nu gan klusēšana nav zelts. Viens, lai iekarotu popularitāti, runā muļķības un viņam neko nedrīkst atbildēt?
    Kaut ko riņķī apkārt klabina un, galvenais, pauž, ka Ventspilī vajag pārmaiņas. Nu, ar tādu saukli var jau uzreiz aizmirst par dajebko.

  • -1
    Novadnieks 21.03.2017, 17:24:02

    Par konkrētām šmucēm valstī (Latvijā) liecina totāla nabadzība lielākā vairākuma iedzīvotāju vidū un lielais miljonāru skaits mūsu valstī,nemot vērā,ka tiem rīkļu rāvējiem no ārienes naudu nav devis neviens,bet tā ir iegūta tepat Latvijā,uz Latvijas tautas rēķina.Nav svarīgi,vai valsts sektors vai privātais,visur tie afēristi perās uz nebēdu,shēmo un "kruķī štelles" un spļauj virsū likumam,kā arī izmanto tos likumus ,kuri ir pieņemti ar mērķi,lai šādi afēristi varētu būt.Ļoti prasmīgi tiek izmantots sauklis,ka privātīpašums ir svēta lieta un aiz tā slēpjoties ne viena vien cūcība tiek pastrādāta.
    Ostas,metalurgs,lielveikali,farmaceitu padarīšana ,tas viss ir dažu indivīdu pārvaldījumā un īpašumā un tautai no tā visa nepieder nekas.Pat atkritumi netiek kontrolēti vienā otrā lielpilsētā no valsts puses,bet gan to dara viens negausis,kurš ir gatavs par naudu galvu sūdos iebāzt,lai tik kļūtu par dažiem grašiem bagātāks.

  • 0
    domāju 01.04.2017, 09:35:25

    Visām valsts un pašvaldības iestādēm jāatbild uz iedzīvotāju aizrādījumiem. Bet iedzīvotāja uzdevums ir analizēt atbildi. Un "uzbraukt" par to, ka atbildēja , ir smieklīgi. par pašu atbildi pēc būtības nav ko teikt?

  • -10
    Kurzemnieks 21.03.2017, 10:55:37

    Gan gribētu redzēt vai Kristovskis, gadījumā,
    ja tiks ievēlēts domē,
    bet netiks par mēru
    ( kā arī, visticamāk, būs) ,
    ar darbu konstruktīvā opozīcijā veicinās
    V- pils attīstību?
    Vai arī vnk piesitīs pēdu..?)

  • -10
    Kurzemnieks 21.03.2017, 10:58:11

    Kreņķi nevajag ķert,
    jo sistēmu mainīt nav iespējams,
    ja pat cīņa pret sistēmu ir vnk polittehnoloģiju triks lai šai sistēmā iekļūtu.

  • -4
    Skaidrīte Ratniece 21.03.2017, 11:31:27

    Skaidrs, ka var sajusties bezcerīgi, ja viens un tas pats cilvēks savā vietā tup gadu desmitiem kā NVS valstu diktatori :) Bet sistēmu mainīt var un vajag! Latvieši nav naski uz pārmaiņām, arī Saeimā tos pašus krunkainos ģīmjus atkārtoti ievēlam un pēc tam pukojamies . Tāpēc jādod vieta kam jaunam! Lai beidzot nāk pārmaiņas!

  • -1
    Parteigenosse 21.03.2017, 11:37:58

    Un nemaz nedrīkst aicināt mainīt to sistēmu.Var iznākt kā tai vecā anekodotē par santehniķi,kurš izsaukts uz "partkomu" remontēt komunikācijas.
    Tagad VDK vietā mums ir DP,bet,jāsaka,tie paši vēži,tikai citā kulītē.Čekistu darba stils un metodes saglabājušās.

  • -8
    Austra 21.03.2017, 14:38:57

    Skaidrīte! Pārmaiņas pārmaiņu pēc? Tas nav arguments.

  • -4
    Krišs 21.03.2017, 11:26:36

    Izdevums nav nekas vairāk kā Lemberga rupors. Tik viegli savu izsēdēto mēra krēslu viņš neatdos, nav paspējis vēl visus iedzīvotājus apkrāpt. Domājiet ar galvu, cilvēki.

  • -8
    Kurzemnieks 21.03.2017, 12:16:14

    Sistēma nemainās, ja, kā jau teicu, piesakās nomināls kandidāts ar diezgan neveiksmīgu politisko CV, konkurējoša grupējuma finansiālu atbalstu un no grāmatiņām nokopētām polittehnoloģijām.
    Kam viņš strādās?
    Skaidrs, ka sponsoram!

    Vnk Latvijas apstākļos ir izsmēlis un izrādījies neveiksmīgs sīkpartiju proporcionālās pārstāvniecības modelis gan republikas gan pašvaldības līmenī.
    Jāmēģina mažoritārais, bet tas prasa Satversmes maiņu.
    Ideāli nebūtu, bet labāk gan.

  • 0
    Freds 21.03.2017, 12:23:38

    Skaidrīt! Vai vari lūdzu paskaidrot, uz kādu sistēmu būtu viss jāmaina? Apkārt tik runā, ka kaut kas jāmaina, jādod vieta jaunajiem, bet lūdzu konkrētību, ko, kā, kad, cik utt.

  • -9
    Kurzemnieks 21.03.2017, 12:24:49

    Jā, esošais ir sistēmas krusttēvs,
    bet konkurējošais - sistēmas produkts, tātad - vāja kopija.
    Līdzīgi, kā republikas kontekstā jenoti "cīnījās" ar oligarhiem.
    Šaubos, ka jelkas paliktu taustāmi labāk ventspilniekiem, ja pašu krusttēvu nomainītu ar vāju kopiju.)

    No kopijas dzirdu tikai vispārējas frāzes, nevis konkrētus piedāvājumus - piem. atvērt papildu lielveikalus, nelikt šķēršļus būvniecībā utt.

  • -10
    Kurzemnieks 21.03.2017, 12:41:58

    Aivaru var uzvinnēt tikai līdzvērtīgs kandidāts,
    miljonu vīrs ar lielu naudu,
    nevis konkurentu nofraktēts ex-politiķis.
    Tāds vīrs, kurš varētu teikt - cik, pensionāri, jums maksā Aivars?
    30?
    Es jums maksāšu divtik!
    Un pārējo tādā garā...
    Bet par cik tāda nav, izvērtējot riskus, nebūtu vērts nemaz mēģināt un ākstīties!
    Bet, labi, saprotu, grib Ģirtiņš pirms vēlēšanām nopelnīt savus piecus stabus vai cik tur, lai taču - tas ir cilvēciski.
    Tāpēc izturieties ar izpratni pret Ģirtiņa vajadzībām:)

  • -3
    Andris Kajaks 21.03.2017, 14:12:19

    Pēdējā tabula ir Nobela prēmijas laureāta cienīga :) Sveicieni tās sagatavotājam/-ai!

    Vai varu palūgt atsutit uz epastu absolutos skaitļus?

  • -8
    Austra 21.03.2017, 14:50:38

    Andrīt! Tavējie Nobela (uj. Meroni) prēmijas stipenditāti arī lielās, ka vienam kontrolētajam dzelzceļa uzņēmumam kravu pieaugums ir 313%, neko nerunājot par absolūtiem skaitļiem, neko nerunājot par kravu veidiem.

  • -8
    Opaps 21.03.2017, 14:48:50

    Šī 'tabula ir diezgan interesanta. Jā , tā paskatās ,izaugsme ir fantastiki liela, bet 2002.g. pilsētā rūniecība nīkoļoja . Tad sāka to attīstību un arī rezultāti bija augoši, salīdzinot ar pilsētām , kur ražošana jau bija.Bet, tomēr , Kristovskis ir balamute kopš 80. gadiem.Tad jau nemīlēja strādāt, bet darba laikā spēlēt zolīti. Tāds viņš būs arī Ventspilī. Labāk dzīvot ar esošo sievu ,kuru labi pazīsti , nevis mēklēt jaunu , varbūt ārēji skaistu, bet nezinot ,kas viņai aiz ādas.

  • -8
    Kurzemnieks 21.03.2017, 14:51:19

    Par to 'uz vienu iedzīvotāju' smējiens tiešām nāk.
    Nu, kas man no tā kā 'vienam iedzīvotājam', ja brīvosta nopelna vienu, divus vai trīs ļimonus?
    Savu daļu no brīvostas darbošanās tāpat nesaņemu, tikai savu smaku daļu:)

  • -6
    Austra 21.03.2017, 14:59:27

    Ja kaut ko salīdzina, tad mērogos. Pilsētas izmēra iedzīvotāju skaitā.
    Man tas atvieglo salīdzināšanu, lai nav jāņem vērā, cik lielas ir citas pilsētas.

  • -5
    Kurzemnieks 21.03.2017, 17:01:16

    Ostas pilsētas iedzīvotāju skaitam nav it nekāds sakars ar ostas gūto peļņu vai saimniekošanas efektivitāti.

  • -5
    Kurzemnieks 21.03.2017, 17:02:24

    Tam būtu jēga tikai tad, ja katrs ostas pilsētas iedzīvotājs defaultā būtu savas daļas ostas akciju īpašnieks:)

  • -3
    Austra 21.03.2017, 20:23:00

    Kurzemniek, neaizej no tēmas! Kristovskis diži runā par visu pilsētu nevis atsevišķi par ostu. Visa pilsēta ir visi iedzīvotāji. Osta ir būtiska pilsētas ekonomikas daļa un virzītājspēks.

  • -3
    Kurzemnieks 21.03.2017, 21:52:44

    Osta, pirmkārt, ir būtisks tās īpašnieku peļņas avots, vai ne.
    Iedzīvotāju tiktāl, ciktāl tie tur strādā.
    Bez sakara ar iedzīvotāju kopskaitu.
    Tad jau varam paņemt jebkura pilsētas uzņēmuma, teiksim "Hanzamatrix" peļņu, izaugsmi utt.un sasaistīt to ar - 'uz vienu iedzīvotāju'.)

  • -3
    Novadnieks 22.03.2017, 09:42:38

    Kristovskis varētu visiem līdzšinējiem pabalstu saņēmējiem apsolīt pāris eiro pie pabalstiem,un tad panākumi viņam garantēti.No sava maka jau nebūs jādod.

  • 0
    kodiko 22.03.2017, 11:41:50

    Ja kādā pilsētā ir viens tāds Hanzamatrix, tad tās pilsētas ekonomiskos rādītājus noteiks Hanzamatrix.
    Lai adekvāti salīdzinātu vairākas pilsētas savā starpā, rādītājs uz 1 iedzīvotāju ir kā reize.

  • -2
    Ventspils brīvostas pārvalde 22.03.2017, 12:42:36

    Vienā rakstā pilnīgi visus datus ietvert ir grūti, bet paldies par jautājumiem un iespēju pastāstīt vairāk! Rūpniecības izaugsmes (un šiem skaitļiem nav saistības ar ostas pakalpojumiem, tie norāda pilsētā saražoto produktu daudzumu) salīdzināšana pret iedzīvotāju skaitu ir plaši lietots statistikas veids. Kopējais saražotais daudzums Ķīnā vienmēr būs lielāks nekā Latvijā un neko nepastāstīs par efektivitāti, ja netiks ņemts vērā iedzīvotāju skaits. Tāpat Latvijas mērogos absolūtos skaitļos Rīgā vienmēr tiks saražots vairāk nekā jebkurā no Latvijas reģionu pilsētām, jo tur ir daudzkārt vairāk iedzīvotāju, un tātad arī vairāk rūpniecībā iesaistīto. Tieši izmaiņas šajā jomā pēdējo gadu laikā vislabāk parāda, kā situācija mainās – uz labo vai slikto pusi. Varam piedāvāt arī absolūtos skaitļus (2015.gads, jo oficiālie dati par 2016.gadu vēl nav pieejami): produkcijas izlaide Ventspilī 2015.gadā – 140 miljoni eiro, apgrozījums – 147 mlj, eksports – 122 mlj. Tas ir līdzīgi Daugavpilij un pārspēj tādus rūpnieciskos centrus kā Jelgava un Rēzekne. Absolūtais līderis Ventspils ir eksporta rādītājos – 87% (bet pēc provizoriskiem datiem par 2016.gadu pat vairāk nekā 90%) no visas Ventspilī saražotās produkcijas vērtības tiek eksportēta. Tas ir vairāk nekā Latvijā vidēji un vairāk nekā jebkurā citā republikas nozīmes pilsētā.

  • 0
    Kurzemnieks 22.03.2017, 12:43:15

    Pilsētas iedzīvotāju skaits nenosaka Hansamatrix vai Zivju konservu kombināta ekonomiskos rādītājus.

    Sasaistīt atseviška uzņēmuma attīstību, efektivitāti utt.ar 'vienu iedzīvotāju' ir tikpat "adekvāts" rādītājs kā vidējā alga vai vidējā pensija.
    Vēl varētu ieteikt vidējo noguldījumu bankā:)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: