Ventspilī ienāks melase un augu eļļas

Atlicis notestēt iekārtas

Melases un augu izcelsmes tehnisko eļļu pārkraušanas terminālis tikai nosacīti ir jauns. Teju pirms 10 gadiem termināli uzbūvēja kompānija Baltic Juice Terminal, lai Ventspils ostā pārkrautu augļu sulu koncentrātu. Tomēr šīs kravas līdz Ventspilij tā arī nenonāca, bet kompānija, kas bija būvējusi termināli, bankrotēja. 2008. gadā termināli gandrīz par 10 miljoniem eiro iegādājās kompānija Oversease Estates, kas ir 100% Rietumu bankas meitasuzņēmums. Visus šos gadus kompānija meklēja partnerus un kravas pārkraušanai savā terminālī Ventspilī. Un tagad mērķis ir sasniegts – septembrī terminālis, kas tiek pārprofilēts melases un augu izcelsmes tehnisko eļļu uzņemšanai, uzglabāšanai un pārkraušanai, gatavojas pieņemt pirmo kuģi kravas iekraušanai, stāsta Overseas Estates pārstāvis Ģirts Fišers.

Iekārtas termināļa dīkstāves laikā bija demontētas un iekonservētas. Patlaban terminālī tiek pabeigta iekārtu montēšana no jauna, bet mēneša beigās sāksies to testēšana. Termināļa siltinātajā ēkā, kas būvēta pēc sendviča principa, galvenās iekārtas ir rezervuāri kravu uzglabāšanai, sūkņi un cauruļvadi, pa kuriem krava nonāks rezervuāros vai kuģos. Sākotnēji tika paredzēts, ka sulu koncentrāta uzglabāšanai šeit tiks uzturēta mīnus 10 grādu temperatūra. Tomēr, ņemot vērā izmaiņas un jaunās kravas, telpās tiks uzturēta pozitīva temperatūra. Tādēļ arī nav nepieciešams veikt rezervuāru papildu izolāciju, skaidro Fišers, rādot termināļa saimniecību.

Termināļa 12 rezervuāriem ir dažāds tilpums – no 25 m³ līdz 1000 m³, rezervuāru parka kopējais apjoms – 8500 m³. Rezervuāri atrodas zem jumta – divās lielās noliktavu telpās. Ir rezervuāri, kuros varēs maisīt dažādu veidu augu eļļas. No rezervuāru parka telpas segtā galerijā ir ierīkoti četri cauruļvadi ar izeju uz 11. piestātni, kur pietauvosies kuģi, kas ienāks mūsu ostā pēc kravas vai arī tās piegādās uz Ventspili. Ņemot vērā to, ka terminālis paredzēts pārtikas kravu pārkraušanai, visās tā iekārtās izmantots nerūsējošais tērauds. Visi tehnoloģiskie procesi terminālī ir automatizēti. Šājās dienās speciālisti pabeidz automatizācijas un elektroinstalāciju montēšanas darbus, lai jūlija beigās uzsāktu visa termināļa kopējo testēšanu, stāsta Fišers. No jaunajām iekārtām kaimiņu 12. piestātnē, kur uzņems vagonus cisternas ar kravam, atlicis uzbūvēt mobilo estakādi cisternu noliešanai un uzpildīšanai.

Dažādi virzieni

Melases un augu eļļu pārkraušanas terminālis ir daudzfunkcionāls. Tas uzņems melasi un augu eļļas no jūras kuģos, no sauszemes autocisternās un pa dzelzceļu cisternās. Tas pats ar kravu nosūtīšanu, norāda Fišers. Plaša un daudzveidīga būs kravu piegādes un nosūtīšanas ģeogrāfija. Palmu eļļa pienāks no Malaizijas un ies uz Krieviju, bet pretējā virzienā no Krievijas uz Eiropu tiks nogādāta saulespuķu eļļa. Melasi saņems no Baltkrievijas, Lietuvas, Krievijas un sūtīs uz Eiropu. Fišers ar nožēlu atgādina, ka Latvija cukura ražotnes ir likvidējusi. Atšķirībā no mūsu valsts Lietuvā ir saglabātas 2 cukurfabrikas, Baltkrievijā – 4, bet Krievijā to ir ap 70. Melasi, kas ir cukurbiešu pārstrādes blakusprodukts, izmanto pārtikas rūpniecībā – rauga, ruma u.c. dzērienu, citronskābes iegūšanai –, kā arī lopbarības un biogāzes ražošanai.

Melases un augu eļļu ražošanai ir sezonāls raksturs. Šo produktu ražošanas gads sākas rudenī, kad no laukiem ir novāktas bietes un eļļas kultūras. Pēc ražas novākšanas līdz nākamajam pavasarim notiek lauksaimniecības produkcijas pārstrāde un melases un eļļu iegūšana. Gaidot jauno ražu, pārstrādātāji pārstrādā arī cukurniedres, iegūstot no tām jēlcukuru, bet kā blakusproduktu – jau iepriekš minēto melasi. Nākamajā rudenī sākas jauns ražošanas cikls.

Septembrī sulu koncentrāta pārkraušanai būvētais terminālis būs pārprofilēts un uzsāks melases un augu eļļu pieņemšanu.

Visas tehnoloģiskās operācijas terminālī notiek slēgtās telpās – galerija ar cauruļvadiem savieno termināļa ēku ar piestātni, kas uzbūvēta uz pāļiem un pie kuras iekraus kuģus.

Ēkā kas būvēta pēc sendviča principa, divās noliktavas telpās atrodas 12 dažādas ietilpības rezervuāri kravu uzglabāšanai.

Melases un augu eļļu pārkraušanas terminālis:

Atrašanās vieta – Dzintaru iela 3a

11. piestātne uz pāļiem 11 m dziļumā

12 rezervuāru ar kopējo tilpumu 8,5 tūkstoši m³

Termināļa jauda – 100 000 t melases gadā; 100 000 t augu eļļu gadā

Apkalpojošais personāls – 35 cilvēki

"Uzlabosies situācija ar nodarbinātību"

Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs

"Mēs esam ļoti ieinteresēti, lai terminālis darbotos. Sulu terminālis diemžēl nedarbojās nevienu dienu, lai gan tā izveidē tika ieguldīti vairāk nekā 30 miljoni dolāru. Šajā terminālī vajadzēja strādāt 35 cilvēkiem – tie būtu augsti kvalificēti un labi apmaksāti speciālisti, pateicoties kuriem pilsētas pašvaldība arī būtu ieguvēja uz ienākošo nodokļu rēķina. Refrižeratoru terminālis kreisajā krastā arī nedarbojas, lai gan tur vajadzēja būt nodarbinātiem aptuveni 130 cilvēkiem. Tā ka termināļi ostā ir, vietu aizņem, bet pašvaldība cieš zaudējumus nesaņemto nodokļu veidā. Tādēļ mēs atbalstām ikviena termināļa darbības sākšanos. Ir jānorāda, ka visus šos gadus termināļa īpašnieks maksāja nomas maksu. Kādas kravas tas pārkraus, tas jau ir otršķirīgs jautājums, ar vienu nosacījumu – lai tiktu ievēroti vides aizsardzības nosacījumi, toskait arī saistībā ar aromātiem. Taču terminālim ir jāsaņem B kategorijas atļauja piesārņojošās darbības veikšanai, kuru izsniedz Valsts vides dienests. Bet mēs sekosim līdzi tam, lai līdz ar termināļa darbības uzsākšanu pilsētas dzīvojamajā zonā neparādītos jaunas smakas. Jebkurā gadījumā, sākot darboties jaunam terminālim, situācija ar nodarbinātību pilsētā uzlabosies."

"Izdevās piesaistīt ostai jaunas kravas"

Overseas Estates pārstāvis Ģirts Fišers

"Ņemot vērā to, ka terminālis, kas sākotnēji tika būvēts sulu koncentrāta pārkraušanai, vairāk nekā deviņus gadus stāvēja bez darba, bija pienācis pēdējais brīdis, kad to vajadzēja vai nu iedarbināt, vai demontēt. Esam priecīgi, ka tieši tagad terminālis kļuva pieprasīts jaunu kravu – melases un augu izcelsmes tehnisko eļļu – pārkraušanai Ventspils ostā un ka mums izdevās piesaistīt ostai jaunas kravu plūsmas. Tagad jau ir skaidrs, ka visi dīkstāves gadi, kuru laikā termināļa īpašniekam vajadzēja ciest zaudējumus, jo tas bija jāuztur, jāmaksā zemes un piestātnes noma, nodokļi valstij un pašvaldībai, nebija veltīgi. Patlaban pieprasījums pēc mūsu termināļa pakalpojumiem pārsniedz tā tehniskās iespējas, jo Baltijā specializēta termināļa pārtikas kravu pārkraušanai vairs nav, it īpaši tas attiecas uz augu eļļu pārkraušanu. Tagad ir līgumu slēgšanas laiks, un mēs jau apzināmies, ka dažiem klientiem vajadzēs atteikt. Galvenais iemesls – rezervuāru deficīts kravu uzglabāšanai. Gatavojoties termināļa palaišanai, mēs jau domājam par nākotnes plāniem, respektīvi, par iespējamo papildu rezervuāru būvniecību melases un augu eļļu uzglabāšanai. 11. piestātnē, pie kuras uzbūvēts terminālis, var iekraut kuģos pārtikas kravu sūtījumus līdz 40 000 tonnām, bet rezervuāru parka kopējais tilpums – tikai 8,5 tūkstoši m³ jeb 10–12 tūkstoši tonnu produktu."