Starp labākajiem pagājušajā gadā uzbūvētajiem objektiem, pēc žurnālu Latvijas būvniecība un Latvijas arhitektūra versijas, ir arī divas rūpnieciskās ēkas Ventspils brīvostas industriālajā zonā. Nominācijā Razotne 2. vieta piešķirta rūpnīcas Bucher Municipal paplašināšanai, bet 3. vieta – jaunajam Elektronikas centram Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā. Abu ēku projektu autore ELĪNA ROŽULAPA no Rīgas arhitektu biroja ER3 sadarbojas ar Ventspili jau deviņus gadus.

Nosauktas labākās 2015. gadā uzbūvētās ēkas, kas uzvarējušas konkursa Latvijas būvniecības gada Balva 2015 desmit nominācijās. Kā jūs vērtējat savus panākumus konkursā?

– Patīkami, ka kaut kas no tā, ko es daru, ir novērtēts konkursā. Jāsaka, ka tas ir vienīgais konkurss, kurā atsevišķa nominācijā izceltas ražošanas ēkas. Visādā ziņā saņemt tādu atzinumu ir ļoti patīkami.

Vai pirms tam jūsu projekti jau bija saņēmuši līdzīgas vai citas balvas?

– Agrāk neviens no objektiem, kas uzbūvēti pēc mūsu biroja projektiem, nebija pieteikts šajā konkursā. Šogad projekti pirmo reizi bija pieteikti konkursā, pieteikumus iesniedza objektu būvniecības pasūtītāji. Tas ir patīkamākais, ka tieši pasūtītāji iesniedz objektus dalībai konkursā. Tas nozīmē, ka viņiem patīk mūsu darbs.

Kādas radošās idejas jūs centāties īstenot Elektronikas centra ēkas un Bucher Municipal paplašināšanas projektos?

– Mēs vienmēr cenšamies piešķirt ikvienai ražošanas ēkai individualitāti. Piemēram, projektējot Bucher Municipal ražošanas ēku, bija svarīgi neizjaukt kopējo visa uzņēmuma veidolu, kuru bija radījuši iepriekšējo projektu autori, lai jaunā piebūve pēc iespējas nemanāmāk saplūstu ar esošo apjomu. Ir jāatzīst, ka šajā gadījumā par kaut kādu radošumu runa vispār nebija. Savukārt Elektronikas centra projektā radošās idejas tāpat tika pielāgotas pastāvošajai situācijai. Projektējot ēku konkrētajā zemes gabalā, vajadzēja paredzēt vietu transporta plūsmai apkārt ēkai. Rezultātā iznāca noapaļots stūris, lai mašīnām būtu, kur apgriezties. Jaunās ēkas fasādes apdari mēs tāpat centāmies piemeklēt vienā stilā ar līdzās esošajām būvēm, tādēļ izvēlējāmies līdzīgus apdares materiālus kā blakus uzbūvētajai ēkai.

Vai saskārāties ar kaut kādām problēmām, projektējot ēkas Ventspilī?

– Nekādu specifisku problēmu un grūtību nebija. Vienīgais, ka Bucher Municipal piebūvi veidoja vēl pēc vecajiem būvniecības procesa normatīviem, proti, projektēja un būvēja vienlaikus. Tas nozīmē, ka bija saskaņots skiču projekts un pamatu tehniskais projekts un sakās reāla būvniecība, bet mēs vēl projektējām to ēkas virszemes daļu. Tas radīja zināmu stresu. Citu grūtību nebija. Man patīk mans darbs, tādēļ jebkuras grūtības padara to vēl tikai interesantāku.

Vai pasūtītājs izvirzīja papildu prasības Elektronikas centra projektam, ņemot vērā, ka centrs tika būvēts dzīvojamās zonas tuvumā?

– Nekādas papildu prasības netika izvirzītas.

Elektronikas centra un Bucher Municipal ražotnes piebūve nav vienīgie objekti, kas uzbūvēti Ventspilī pēc jūsu projektiem. Kādi projekti vēl ir bijuši?

– 2013. gadā Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā pēc mūsu biroja projekta uzbūvēta un nodota ekspluatācijā šķidro kristālu monitoru ražotnes Euro-LCDs ēka. Vēl viens projekts, kas tika izstrādāts pirms vairākiem gadiem, šobrīd tiek īstenots – tā būs Kurzemes democentra jaunā ēka, kura būvniecība tiek pabeigta. Sākotnēji Democentra projekts tika izstrādāts 2011. gadā, toreiz tas nesaņēma finansējumu. 2014. gadā mēs to pārprojektējām kā pasīvo ēku, projekts saņēma finansējumu un tagad, kā jau sacīju, tiek pabeigta būvniecība.

Kā aizsākās jūsu sadarbība ar Ventspili?

– Var teikt, ka nejauši. Mans pirmais pasūtījums Ventspilī bija joprojām nerealizētais biroja ēkas projekts Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā. VATP pasūtīja vairāku ēku tehnisko pamatojumu un projektu metus. Mani iepriekšējie pasūtītāji ieteica tehniskā pamatojuma izstrādātājiem mūs darbam pie projektu skicēm. Tā mēs gluži nejauši, var teikt, nokļuvām Ventspilī. Tas bija 2007. gadā. Mēs sagatavojām biroja ēkas un ražošanas ēkas, kas vēlāk kļuva par Elektronikas centru, projektu metus. Sākumā abi projekti nonāca plauktā. Taču vēlāk Elektronikas centra attīstības ideja ieguva otru elpu un pārtapa konkrētā objektā.

Ar kurām struktūrām Ventspilī visvairāk sadarbojaties?

– Ar Ventspils Augsto tehnoloģiju parku un Ventspils brīvostas pārvaldi. Varu teikt par pasūtītājiem tikai tos labākos vārdus un sniegt visaugstāko vērtējumu – sadarboties ar viņiem vienmēr ir patīkami. Savukārt Bucher Municipal ražotnes paplašināšanas projekts nav saistīts ne ar VATP, ne ar Ventspils brīvostas pārvaldi – pasūtītājam mūs ieteica kolēģi no uzņēmuma Northproject, ar kuriem Bucher sadarbojās jau agrāk, bet mēs savukārt kopā ar viņiem piedalījāmies vairākos projektos, kas nebija saistīti ar Ventspili.

Vai jums ir Ventspilī mīļākie objekti, kas veidoti pēc jūsu projektiem?

– Nav tādu. Katram objektam ir sava vēsture, savas interesantās nianses, sava attīstība, sava seja. Tādēļ visas pēc maniem projektiem būvētās ēkas ir vienādi mīļas un svarīgas man. Kā es varu izcelt kādu vienu objektu, ja visi tiek veidoti sadarbībā ar lieliskiem pasūtītājiem!

Vai varat minēt kādas interesantās nianses, kas saistītas ar jūsu projektiem Ventspilī?

– Var minēt kaut vai to, ka vairāki mani projekti vairākus gadus ir pavadījuši plauktā, taču pēc tam tomēr tikuši realizēti. Vai arī gadījums ar Bucher Municipal ražošanas piebūves būvniecību, kad mēs to projektējām vienlaikus ar būvniecības darbiem.

Kā jūs raksturotu Ventspils pieeju industriālās infrastruktūras attīstībai?

– Laikam būs pareizi teikt, ka Ventspilī viss tiek darīts tieši tā, kā ir jābūt – pašvaldība un Brīvostas pārvalde piedāvā rūpnieciskajiem investoriem jau gatavu infrastruktūru. Lai investors varētu šeit uzbūvēt ražotni, viņam ir vajadzīgi labi pievedceļi, pietiekami jaudīgs elektrības pieslēgums, ūdensvads, kanalizācijas un citas inženierkomunikācijas. Ventspils to visu nodrošina, tādēļ arī uz šejieni nāk industriālo ražotņu pasūtītāji.

Vai jūs bieži saņemat industriālo objektu projektēšanas pasūtījumus citās pašvaldībās?

– Redziet, projekti netiek ceptas kā pankūkas. Un mūsu birojs – tas nav milzīgs projektu institūts, kur tiek veidoti vienlaikus astoņi vai desmit projekti. Darbs pie viena projekta aizņem no astoņiem mēnešiem līdz gadam, pēc tam ir vajadzīgs laiks būvniecībai. Mūsu resursi neļauj mums vienlaikus strādāt pie neskaitāmiem projektiem, tādēļ arī pasūtījumu no citām pašvaldībām nav. Tas nenozīmē, ka citās pašvaldībās netiek būvēti rūpnieciskie objekti, vienkārši šie projekti netiek pasūtīti pie mums, jo mēs strādājam ar Ventspili. Katrai pašvaldībai pilnīgi noteikti ir savi partneri. Godīgi sakot, mēs īpaši neesam interesējušies par iepirkumu konkursiem citās pašvaldībās.

Pēc jūsu projektiem Ventspilī būvētās ražošanas ēkas izceļas ar industriālajai zonai neraksturīgu dizainu. Kāds ir jūsu kredo vai pieeja rūpniecisko ēku projektēšanā?

– Nav vienotu rūpniecisko ēku dizaina standartu. Katra ēka tiek projektēta konkrētā vietā, konkrētā vidē, katram pasūtītājam ir savas vēlmes un prioritātes, visbeidzot katrai ēkai ir sava funkcija un sava attīstība. Tas viss arī nosaka ēkas individualitāti. Es nevaru teikt, ka man ir kaut kāds kredo saistībā ar rūpniecisko ēku projektēšanu. Vienkārši es nemēģinu par katru cenu uzspiest pasūtītājam savu risinājumu, bet vados pēc tā, kas pasūtītājam ir vajadzīgs. Piemēram, projektējot ēku, vispirms raugos, no kuras puses pie tās ies cilvēki – tur būs ieeja; vai šo ēku izmantos tikai darbinieki vai arī apmeklētāji. Tā ēka arī pakāpeniski iegūst savu veidolu. Ar vārdiem ir ļoti grūti aprakstīt katra projekta dzimšanas procesu.

Pie kādiem projektiem strādājat šobrīd?

– Vienu es jau nosaucu – tas ir Augsto tehnoloģiju parkā topošais Kurzemes democentrs. Pilsētas centrā mums ir pasūtīts kādas vēsturiskās ēkas nelielas pārbūves un vienā kompleksā ar to divu jaunu ēku būvniecības projekts. Darbs pie šī projekta turpinās. Un vēl vienu lielu objektu projektējam netālu no Rīgas. Darbs pie šī projekta ir tikai sācies.

Vai Ventspilī ir vēl palicis kāds jūsu nerealizēts projekts?

– Kā jau es sacīju, mūsu birojs projektējis vienu biroja ēku Augsto tehnoloģiju parkā. Šis projekts joprojām nav īstenots. Tomēr, sekojot notikumu loģikai, var cerēt, ka arī šis projekts, tāpat kā citi, sagaidīs savu stundu un kādreiz tiks īstenoti konkrētā ēkā. Var vien piebilst, ka ar pasūtītājiem Ventspili es labprāt sadarbošos arī turpmāk un priecāšos par jauniem pasūtījumiem jūsu pilsētā.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: