Ventas Balss redakcija reizēm saņem Ventspils iedzīvotāju sūdzības par nepatīkamām smakām, kas, viņuprāt, rodas ražošanas procesa laikā uzņēmumā Bio-Venta. Devāmies noskaidrot, vai tiešām uzņēmuma darbība uzskatāma par videi nedraudzīgu.

Bio-Venta irBaltijā lielākā biodegvielas ražotāja – Ventspils brīvostas teritorijā strādājošs uzņēmums, kas izmanto arī speciālās ekonomiskās zonas priekšrocības. Uzņēmumsdibināts 2004. gada 5. oktobrī, kad tika sākta biodīzeļdegvielas rūpnīcas projektēšana, bet projektēšanas darbi tika pabeigti 2006. gadā, un šajā pašā gadā uzsākti arī būvdarbi. Pēc būvdarbu pabeigšanas 2008. gada vidū tika uzsākta biodīzeļdegvielas ražošana. No pamatizejvielas (rapša) rodas divi produkti – eļļa un rapšu rauši. Eļļu izmanto biodegvielas ražošanai, savukārt rauši pēc granulēšanas plaši tiek izmantoti lopbarībai. Biodegvielas ražošanas procesā papildus rodas vēl arī citi produkti – galvenais no tiem ir farmaceitiskās kvalitātes glicerīns.

 

Savukārt par šķietamajām smakām stāsta uzņēmuma valdes loceklis Zigurds Erciņš: «Cilvēkiem ir maldīgs priekšstats, ka aromāts, kas nāk no rūpnīcas, ir kaut kādā veidā kaitīgs. Kādam tas, protams, var nesimpatizēt, taču mums visiem kopā ir jāpriecājas, ka šeit notiek ražošana, ir darba vietas un ka tas ir kaut kas īpašs Ventspilij, kā nav citur Latvijā.» Tomēr kādam, iespējams, rodas arī jautājums par to, kāda ir rūpnīcas ietekme uz apkārtējo vidi. Bio-Ventas valdes priekšsēdētājs Arnis Janvars norāda, ka ķīmiski kaitīgas ietekmes nav nekādas. Ir vienīgi patīkama smarža no rapšu sēklu spiešanas, kas rodas, tās uzsildot.

 

Par pašu rūpnīcu valdes priekšsēdētājs stāsta, ka tā celta pēc 2007. gada Eiropas standartiem. Neskatoties uz to, ka ir pagājis laiks un varētu likties, ka tā laika standarti ir novecojuši, tā, gluži pretēji, ir ievērojami modernāka nekā visas pārējās Baltijā. Tās jauda ir 100 000 t biodegvielas gadā, kas pēc šīs dienas prasībām ir pietiekošs apjoms visas Latvijas vajadzību apmierināšanai.

 

Būtiski, ka no 10 Latvijā esošajām rūpnīcām, kas uzsāka darbu šajā nozarē, Bio-Venta ir vienīgais uzņēmums, kas joprojām strādā un funkcionē. Svarīgs fakts ir arī tas, ka 2012. gadā pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē uzņēmums sasniedza 70 milj. latu lielu apgrozījumu, kas norāda uz tā veiksmīgu izaugsmi un pilnveidošanos. Erciņš uzskata, ka ar šo rādītāju noteikti būtu jālepojas – ne tikai pašam uzņēmumam, bet arī pilsētas iedzīvotājiem. Ņemot vērā arī to, ka Bio-Ventā strādā 65 cilvēki (iesaistīto cilvēku skaits ir vēl krietni lielāks – 4 tūkstoši) un uzņēmums dod ieguldījumu valsts un pašvaldības budžetā.

 

Savukārt par pašu uzņēmuma darbību un ražošanas procesu Bio-Ventas valdes priekšsēdētājs stāsta, ka tas ir process ar daudzveidīgiem posmiem. Pirmais posms ir rapšu sēklu saņemšana, kas pēcāk tiek apstrādātas. Tās uzsilda, un procesa gaitā no tām iegūst rapšu eļļu. Tālāk tā tiek attīrīta un novietota glabātavās. Eļļa, kas uzkrāta glabātavās vai atvesta no citiem tirgiem, tiek nosūtīta pārstrādei. Pārstrādes process ir pilnīgi slēgts un izolēts no apkārtējās vides, kas iespējams, pateicoties mūsdienu modernajām tehnoloģijām.

 

Abi Bio-Ventas pārstāvji uzsver, ka ikvienam iedzīvotājam, kam rodas šaubas, vai smakas un ražošana ir kaitīga, kā arī jebkuram interesentam, kuram ir vēlme iepazīties ar modernu ražošanas procesu, ir iespēja veidot ekskursantu grupu. Šāda prakse tiek realizēta jau kopš dienas, kad rūpnīca tika nodota ekspluatācijā. Ekskursijas laikā ikviens var pārliecināties par Bio-Ventas darbības nekaitīgumu un modernizācijas līmeni, kā arī par šādu procesu nepieciešamību Latvijā un pievienotās vērtības radīšanu mūsu valstī.

 

Tur nav nekā kaitīga

Arnis Janvars, SIABio-Venta valdes priekšsēdētājs

- Cilvēkiem, sajūtot pilsētā pankūku cepšanas aromātu, rodas satraukums, ka tiek veiktas darbības, kas kaitīgas apkārtējai videi. Taču ir būtiski saprast, ka tur nekā kaitīga nav, tieši pretēji – šāda ražošana palīdz ieviest tirgū veselīgāku pārtiku.

 

Mēs esam ne tikai alternatīvās enerģijas ražotāji, bet var teikt, ka esam arī tie, kas šobrīd rūpējas par nācijas izdzīvošanu Latvijā. Proti, biodegvielas ražošanas procesā tiek izmantots rapsis, kura apstrādes procesā iegūst tādu blakusproduktu kā rapšu rauši. Šos raušus savukārt ir iespējams izbarot lopiem un putniem, radot pozitīvu ietekmi uz produktiem, kuri olu, piena vai gaļas veidā nonāk pie patērētājiem. Tādā veidā šādu raušu izmantošana samazina vajadzību importēt no ārvalstu tirgiem modificēto pārtiku. Tas ir liels pluss, jo zinām, ka mūsdienās lopkopībā un putnkopībā tiek realizēti visdažādākie produkti.

 

Skatoties no šodienas perspektīvas, mēs esam arī tie, kas cenšas noturēt jauniešus Latvijā. Rūpnīca tiek vadīta elektroniski – ir izdarīts liels darbs no mūsu darbinieku un speciālistu puses, jo pēc rūpnīcas palaišanas 2009. gadā spējām apmācīt un iedrošināt ventspilniekus. Sākotnēji visas rūpnīcas iekārtas par lielu naudu uzturēja izgatavotājrūpnīca un mēs visu naudu aizpludinājām projām no Latvijas. Taču šobrīd – pēc pašu iniciatīvas – esam atstājuši šo naudu Ventspilī, Latvijas ekonomikas un iekšējā kopprodukta veidošanai.

 

Uzņēmums visus šos gadus ir nodrošinājis ar darbu Latvijas iedzīvotājus – ne tikai savus darbiniekus, bet arī visu piesaistīto uzņēmumu – un, izmantojot Latvijā audzētus resursus, ražojis degvielu, kas ir viens no valsts ekonomiskās neatkarības stūrakmeņiem.

 

Taču, tā kā nav sakārtota likumdošana, kas saistīta ar alternatīvās enerģijas ražošanu, ārvalstu investori diemžēl uz to visu skatās ar šaubām. Jo nav likuma pēctecības. Tieši tāpēc mēs no 10 šādām rūpnīcām esam vienīgā ražojošā, un tādēļ vēlos strādāt tālāk, lai tuvākajā laikā būtu iespējams dialogs, lai izvērtētu mūsu iesniegtos priekšlikumus un pēc būtības lemtu par šīs nozares tālāko nākotni.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: