Klimatam kļūstot arvien siltākam, šā gadsimta vidū meteoroloģiskā jeb termālā ziema Latvijas lielākajā daļā sāksies janvāra sākumā un beigsies februāra vidū, turklāt arvien biežāk būs gadi bez ziemas, liecina somu zinātnieku pētījums, kura rezultāti publicēti Starptautiskajā klimatoloģijas žurnālā.
Ņemot vērā pagājušās nedēļas spēcīgās vēja brāzmas, Zvaigžņu dienā 6. janvārī pilsētā tika demontēta pilsētas galvenā Ziemassvētku egle, kura vairākkārt cieta no vēja nodarītiem postījumiem, nolaužot tās zarus un stumbru, kā arī saplēšot rotājumus.
Šīs ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā pagaidām pārsniedz +2 grādus, un pašreizējās prognozēs nav redzams aukstums, kas 2019.-2020. gada ziemai liegtu kļūt par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
Vienā no jaunākajiem pētījumiem pašmāju zinātnieki secinājuši, ka lūšu populācijā Latvijā vērojamas negatīvas izmaiņas.
Gadumijas vētrā netālu no Ventspils divas reizes no sava velkoņa norāvusies barža, kas vēlāk iepretī Jaunupei uzmesta uz sēkļa.
Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2020. gada putnu izvēlējusies zivju dzenīti (Alcedo atthis). Tā kā par upēs mītošajām putnu sugām, kāds ir arī zivju dzenītis, informācijas ir maz, šī suga ir izvēlēta par gada putnu.
Nu jau nevienam ventspilniekam vairs nav jautājums, kas ir šķiroto atkritumu savākšanas laukums, – jau kopš 2004. gada laukumi Jēkaba ielā 47 un Siguldas ielā 8a veiksmīgi darbojas un ir ļoti labi apmeklēti.
Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.
Cilvēkiem ir interese apskatīt dabas objektus, tai skaitā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, un tas sekmē tūrisma biznesa attīstību, uzskata uzņēmuma Jūras laivas pārstāve Mirta Jansone.
Tārgales pamatskolas skolnieces, māsas Daniēla un Devora Rjabovas nodibinājušas skolēnu mācību uzņēmumu, kuras darbības filozofija balstās uz aprites ekonomikas principiem.
Andris Antmanis, kurš lauku tūrisma uzņemējdarbību izvērsis īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – Slīteres nacionālajā parkā –, uzskata, ka atrašanās vieta palīdzējusi piesaistīt atpūtniekus un veiksmīgi attīstīt uzņēmumu.
Aprites ekonomika joprojām atpaliek no līneārās, kas orientēta uz patēriņu un atkritumu veidošanu. Tomēr Ventspils uzņēmumos var sastapt ne mazums piemēru, kas liecina par iekļaušanu aprites ekonomikā.
Gardo ievārījumu gatavošanas laiks jau sen kā pagājis, un sācies gada sirsnīgāko svētku – Ziemassvētku – gaidīšanas laiks.
Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja ekspozīciju papildinās unikālā Kaziņu priede, kurā mūsu senči izveidojuši trīs dores.
Arvien vairāk tiek domāts par to, kā tradicionālos gadumijas svētku atribūtus, tai skaitā eglīšu rotājumus, padarīt videi draudzīgākus, vienlaikus nepazaudējot īpašo noskaņojumu un izjūtas, ko tie mums sniedz.
