Nesen aizvadīts otrais piekrastes jauniešu forums Tīra un sakopta vide mums līdzās, kurā Ventspils pusi pārstāvēja Zūru pamatskola. Pasākums bija veltīts atkritumu piesārņojuma problemātikai.

Piekrastes jauniešu forums norisinājās Talsu Tautas namā, un tajā pulcējās vairāk nekā 100 dalībnieku no 12 piekrastes skolām, pārstāvot sešas pašvaldības. Pasākumā piedalījās Virbu sākumskolas, Mērsraga, Rojas un Bulduru dārzkopības vidusskolas, Sabiles un Zūru pamatskolas, kā arī citu mācību iestāžu skolēni un viņu pedagogi.

Vērtīgi un interesanti projekti

Biedrība Latvijas Zaļā kustība izveidojusi programmu Saglābsim Latvijas kāpas 2018.–2020. gadam, tajā īstenojot vairākus projektus, kas veltīti gan piekrastes publiskās infrastruktūras labiekārtošanai un sakārtošanai, gan arī sabiedrības informēšanai un izglītošanai. Programmā iesaistās pašvaldības, skolas, vietējā sabiedrība, Latvijas valsts meži, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki un citi sadarbības partneri.

Šogad Latvijas Zaļā kustība īstenoja divus jaunus ārvalstu sadarbības partneru ierosinātus un piedāvātus projektus: interaktīvu talku Clean Games, kas notika septembra beigās Vārves pagastā, bijušajā armijas poligonā, sacensību veidā vācot un šķirojot atkritumus, kā arī praktisku uzdevumu Coast Watch (Piekrastes vērotāji). Skolas, kas bija atsaukušās uz aicinājumu, klātienē veica Baltijas jūras piekrastes liedaga un kāpu joslas izpēti, atzīmējot svarīgākos novērojumus, tai skaitā piesārņojuma veidus. Abi projekti noslēdzās ar piekrastes jauniešu forumu. Šogad tas bija veltīts tādām tēmām kā atkritumu daudzuma samazināšana un metodes, kā izmainīt savu dzīvesveidu, lai iespējami novērstu dabas piesārņošanu ar atkritumiem. Pasākums tika organizēts divās daļās: pirmajā daļā dalībniekiem bija iespēja gūt teorētiskas zināšanas un uzzināt par abu projektu norisi, savukārt otrajā daļā notika radoša darbošanās.

Talku rīko kā sacensības

Forumu atklāja Latvijas Zaļās kustības valdes priekšsēdētājs Jānis Matulis, akcentējot riskus, ko rada plastmasas mikrodaļiņu piesārņojums, un uzsverot, kā tas var iespaidot cilvēka organismu un dabu kopumā.

Pasākuma turpinājumā klātesošos uzrunāja Clean Games koordinators Latvijā Artūrs Undrests, iepazīstinot ar talkas rezultātiem. Līdzīgas spēles pasaulē tiek rīkotas jau vairākus gadus. Pēdējo piecu gadu laikā notikušas vairāk nekā 800 šādas talkas kopskaitā 13 valstīs, apmēram 300 pilsētās. Pagājušajā gadā to organizēšana uzsākta starptautiskā līmenī, un šogad aizvadīts pirmais Baltijas kauss, kurā bija pārstāvēta arī Latvija. Spēles laikā komandas četru cilvēku sastāvā vāca un vienlaicīgi arī šķiroja atkritumus, saskaitot punktus, lai tādējādi noteiktu talkas uzvarētājus. Undrests informēja, ka Baltijā kopumā 116 komandas savākušas vairāk nekā septiņas tonnas atkritumu. Pie mums uz aicinājumu bija atsaukušās 11 komandas, kopīgiem spēkiem savācot teju 500 kilogramu drazas. Zūru pamatskolas komanda šajās sacensībās izcīnīja godalgoto 1. vietu, bet lielajā kopvērtējumā – 6. pozīciju. Tās pārstāvis Uldis Žukovskis kādam televīzijas raidījumam stāstīja, ka jau pirmajās talkas minūtēs atraduši salauztu printeri, kas pēc tam nogādāts šķiroto atkritumu pieņemšanas punktā. Piekrastes mežos uziets arī vēl kāds lielgabarīta atkritums – muca. Atrasts arī ļoti daudz metāla, plastmasas un stikla priekšmetu un iepakojumu.

Zūru pamatskolas skolotāja Iveta Mātere pastāstīja, ka bijušā armijas poligona apkārtnē atkritumu vākšanas talka notika arī šī gada maijā un toreiz drazas bija krietni vairāk. Līdz ar to, pieliekot savu roku biežāk, varam cerēt uz tīrāku vidi, secinājusi skolotāja. Turklāt, rīkojot talkas sacensību formātā, var sagaidīt ievērojami labākus rezultātus nekā tradicionālajās talkās, savu uzskatu pauda Undrests.

Apsekoja pludmales

Piekrastes vērotāju rezultātus foruma laikā publiski izvērtēja projekta darba grupas eksperte Aija Svarinska. Skolas, kas pieteica dalību piekrastes vērotāju kustībā, saņēma darba lapas ar uzdevumiem un devās uz Baltijas jūras piekrasti, lai veiktu izpēti un datētu novērojumus. Par piekrastes vērotāju bija kļuvis 81 dalībnieks no 16 komandām, pārstāvot astoņas skolas, kā arī viena jauniešu centra komanda. Dalībnieki pētīja jūras piekrasti no Užavas līdz Upesgrīvai, īpašu uzmanību pievēršot augu daudzveidībai un piesārņojumam.

Zūru pamatskolas 7. klases skolēni devās pētīt Užavas pludmali – viņi apstaigāja to piekrastes teritoriju, kas atrodas līdzās Užavas upes ietekai jūrā, pastāstīja skolotāja. Viņi nonākuši pie secinājuma, ka vietās, kas atpūtniekiem ir ērti pieejamas un labi zināmas, atkritumu ir vairāk. Stabilas līderpozīcijas ieņem plastmasa – sākot no plastmasas traukiem un beidzot ar iepakojumiem. Taču kopumā piesārņojuma apjomu Užavas pludmalē skolotāja novērtēja kā samērā nelielu. Piekraste ir sakārtota. Vietās, kurās mēdz uzturēties vairāk atpūtnieku, ir izvietotas atkritumu urnas, un tas, pēc skolotājas domām, ir būtisks atspaids.

Vaicājot, kāda kopumā ir skolēnu attieksme pret videi draudzīgāku dzīvesveidu, Mātere uzsvēra, ka pamatā tā ir atkarīga no pieredzes ģimenē. Ja ģimenē tiek pievērsta uzmanība šiem jautājumiem, tā labi atspoguļojas bērnu rīcībā un uzskatos. «Bērni cenšas. Reizēm labās domas pagaist no prāta, bet viņi šo visu lieliski saprot,» turpināja skolotāja. Viņasprāt, par šīm lietām ir jārunā un jāstāsta jau kopš mazotnes, lai sabiedrības paradumi mainītos ilgtermiņā.

Turpinās aizsākto

Forumā apspriestie projektu rezultāti, kā arī piekrastē veikto skolēnu pētījumu secinājumi tiks apkopoti un nosūtīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, informēja organizatori. Latvijas Zaļās kustības pārstāvis pavēstījis, ka nākamajā gadā abi minētie projekti tiks turpināti.

Pirmais piekrastes jauniešu forums notika pagājušajā gadā Jūrmalā – Bulduru dārzkopības vidusskolā. Pērn par galveno tēmu tika izvēlēta piekrastes krastu erozija.

Zūru pamatskolas 7. klases skolēni kopā ar skolotāju Ivetu Māteri (otrajā rindā), projekta rīkotājiem un vides ekspertiem Piekrastes jauniešu foruma noslēgumā.

Čaklā Zūru pamatskolas puišu komanda atkritumu vākšanas talkā.

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: