Parafīns nav vainojams zivju bojāejā

Vairākas nedēļas pēc tam, kad Staldzenes krastā tika izskalotas beigtas zivis kopā ar baltas krāsas vielu, Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās pārvaldes (VVDVRP) speciālisti gaidīja ekspertīzes rezultātus par šīs vielas izcelsmi. «27. oktobrī, kad tika saņemta informācija par piesārņojumu Baltijas jūras piekrastē pie Staldzenes, tika paņemti cietās, baltās vielas paraugi un nodoti testēšanai Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijā,» informēja VVDVRP direktore Ingūna Pļaviņa. «Saņemtajā atbildē ir norādīts, ka apsekošanai tika nodota balta, cieta, bioloģiskas izcelsmes viela ar parafīna saturu. Šī viela nesatur naftas produktu. Secinājums – norādītā viela nav iemesls zivju bojāejai.» Zīmīgi, ka tādi paši šīs baltās vielas gabali ar specifisku smaržu bija izskaloti 26. oktobrī jūras krastā pie Liepājas, Papē. Uzreiz pēc tam Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā pārvalde informēja, ka viela nav agresīva un nerada bīstamību apkārtējai videi. To apstiprināja arī beigto zivju neesamība. Tomēr Liepājas krastos tā parādījās 13. novembrī – beigti jūras grunduļi noklāja pludmali teju visās tās garumā.

Tāpat kā Ventspilī, arī Liepājas reģionālās pārvaldes pārstāvji sākumā zivju bojāeju saistīja ar zvejnieku darbībām. Aprunājoties ar speciālistiem un zvejniekiem par šīs zivju sugas, kas labprāt izvēlas uzturēties tuvāk krastam, īpatnībām, nākuši pie secinājuma, ka cilvēku vainas šeit nav. «Zvejnieki stāsta, ka tādas lietas ar jūras grunduļiem var notikt rudenī vētru laikā, kad zivis sitas pret akmeņiem un pēc tam tiek izskalotas krastā,» iepriekš norādīja Liepājas reģionālās pārvaldes resursu kontroles sektora vadītājs Andris Junkurs. «Esmu dzirdējis no zvejniekiem, ka jūras grunduļi pēc nārstošanas iet bojā. Tāda ir šo zivju specifika. Tā nav saindēšanās, jo citādi kāpēc tikai jūras grunduļi iet bojā?» Zvejnieki tāpat norādīja Junkuram, ka ne visas zivis pēc bojāejas nonāk krastā – lielākā daļa paliek jūrā.

«Tā kā jūras grunduļu ir ļoti daudz, tad arī iespēja, ka tos varētu izskalot krastā lielā daudzumā, ir liela,» skaidro situāciju ar jūras grunduļiem Baltijas jūrā ihtiologs Ēvalds Urtāns. Jūrā Kurzemes piekrastē šo zivju ir ļoti daudz. To daudzums Latvijas ūdeņos pārsniedz mencu nozvejas apjomu. Uz jūras grunduļiem kā invazīvām, Baltijas jūrai netipiskām zivīm neattiecas nekādi ierobežojumi – tos var zvejot jebkuros daudzumos.