Dzeramais ūdens pēc augstākajiem standartiem

Lai uzņēmums būtu drošs par to, ka no mūsu krāniem tek visaugstākās kvalitātes ūdens, ik dienu ŪDEKA savā laboratorijā pārbauda dzelzs, mangāna un amonija daudzumu ūdenī, kā arī tā krāsainību, duļķainību, smaržu, garšu, pH koncentrāciju un elektrovadītspēju gan pirms un pēc attīrīšanas iekārtām, gan pēc rezervuāriem pirms padeves uz pilsētu. Tāpat pēc šādiem rādītājiem dzeramā ūdens monitorings reizi ceturksnī tiek veikts ūdenim no krāna pie pirmā patērētāja un ūdensvada galapunktos. Savukārt reizi mēnesī akreditētā laboratorijā veic arī mikrobioloģiskās pārbaudes.

Reizi gadā akreditētā laboratorijā pārbaudes tiek veiktas visiem 11 dziļurbumiem, no kuriem tiek ņemts ūdens Ventspilij. Analīzēs tas tiek pārbaudīts pēc vairāk nekā 60 rādītājiem – metāliem, pesticīdiem, naftas produktiem, mangāna, dzelzs, amonija, smaržas, garšas, duļķainības, krāsainības un daudziem citiem. Arī Veselības inspekcija uzrauga ūdens kvalitāti un reizi gadā veic Ventspils dzeramā ūdens monitoringu pēc visiem rādītājiem.

Ūdens baltā krāsā vai balti nosēdumi

Pasaulē par labāko dzeramo ūdeni ir atzīts artēziskais ūdens, kurš netiek apstrādāts ķīmiski. Ventspilī ŪDEKA ūdeni ņem no Tārgales pagasta ūdensgūtves vietas Ogsils 11 dziļurbumiem un padod uz Dzeramā ūdens atdzelzošanas staciju, kur tā attīrīšanai tiek izmantotas veselībai nekaitīgas metodes. Viss notiek dabīgi! Izmantojot intensīvu skābekļa padevi un īpašas kvarca smiltis, ūdens tiek attīrīts un dzelzs, kas pārtop pārslās, kuras paliek uz filtriem. Atdzelzošanas procesā ūdens piesātinās ar skābekli. Atverot krānu un lejot ūdeni traukos, ūdenī esošais skābeklis izdalās sīku burbulīšu veidā.

Kāpēc veidojas balti nosēdumi uz trauku sienām? Tradicionāli ar ūdens cietību apzīmē kalcija un magnija daudzumu ūdenī noteiktā tilpuma vienībā. Ūdens cietība atspoguļo ne tikai kalcija un magnija saturu gruntī, bet arī oglekļa dioksīda saturu gaisā. Karbonātiežiem (kaļķi veidojošie savienojumi, dolomīti), kas atrodas pazemes ūdeņu ieguves vietās, šķīstot ūdenī, kurā ir izšķīdusi ogļskābā gāze, veidojas ūdenī mazšķīstošas vielas – hidrogēnkarbonāti. Karsējot dzeramo ūdeni, cietību veidojošie savienojumi izgulsnējas uz trauka sienām, veidojot baltus nosēdumus, ko tautā sauc par katlakmeni.

LR Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumos nr. 235 Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība nav noteikta cietības norma, tomēr dzeršanai neiesaka lietot ūdeni, kura cietība pārsniedz 7 mgekv/l. ŪDEKAS dzeramā ūdens cietības vidējie rezultāti ir 5 mgekv/l.

Lai attīrītu ūdeni no cietību veidojošajiem savienojumiem, nepieciešams izmantot ķīmiskās vielas, līdz ar to dzeramais ūdens zaudē gan kvalitāti, gan labās garšas īpašības.

Saudzē dabu un savu maku!

Lai saudzētu pasaules dzeramā ūdens resursus un ietaupītu kādu latu, ŪDEKAiesaka:

• maini savus paradumus – mazgājot traukus, ūdeni izmanto tikai trauku saslapināšanai un skalošanai, pārējā laikā vēlams ūdeni netecināt. Šādu principu var ievērot, arī tīrot zobus, mazgājot rokas vai mazgājoties dušā;

• labāk ej dušā, nevis vannā;

• izvēlies ekonomisku dušas uzgali, kas ļaus teju vai divas reizes samazināt patēriņu, nezaudējot ūdens procedūru kvalitāti;

• tualetē uzstādi ekonomiskās skalošanas tvertnes;

• laikus salabo pilošus krānus un tekošus podus.