Aicina rūpēties par vidi un dzert tīru ūdeni

Tā kā mūsu pilsēta ir tik sakopta un tīra, ka diez vai mēs varētu atrast kādu vietu pilsētā, kurā būtu nepieciešama talka – tās tiešajā nozīmē –, Ventspilī ikgadējā talka jau vairākus gadus tiek organizēta radošāk. Mēs, ventspilnieki, stādām kokus, grābjam lapas, apkopjam stādījumus.

Talkošanai radoši piegāja arī pašvaldības SIA ŪDEKA, ne tikai ar dzeramo ūdeni cienājot Ventspils koku stādīšanas talkas aktīvos dalībniekus, bet organizējot arī uzņēmuma darbinieku talku pazemes ūdens ņemšanas vietā Ogsils. Lai gan arī Ogsils un tā apkārtne tiek uzraudzīta un uzturēta kārtībā un šeit piesārņojuma problēmu nav, organizējot tajā apkārtnes apsekošanas un lapu grābšanas talku, ŪDEKA vēlējās pievērst gan savu darbinieku, gan sabiedrības uzmanību tam, ka zemes piesārņojums var ietekmēt ne tikai vidi kopumā un gaisu, ko elpojam, bet arī dzeramā ūdens kvalitāti un iedzīvotāju nodrošināšanu ar to ilgtermiņā.

Lai gan Latvijā iedzīvotāji ir nodrošināti ar pazemes ūdens krājumiem, pasaules mērogā ūdens kļūst par vienu no visvairāk trūkstošajiem dabas resursiem. Ja ūdens trūkuma iemesli tuksnesīgajās zemēs galvenokārt ir nabadzība, slikta ūdens pārvaldība, pieaugošs iedzīvotāju skaits un politiskā situācija, tad, piemēram, Eiropā galvenie iemesli ir piesārņojums un nepareiza tā lietošana. Galvenais piesārņojuma avots ir rūpnieciskie un mājsaimniecību notekūdeņi, kas satur tīrīšanas, mazgāšanas līdzekļus un citus produktus, kuri nonākot upēs un ezeros var pat neatgriezeniski sabojāt ekosistēmu, un šāda ūdens izmantošana par dzeramo ūdeni var atstāt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, izraisīt dažādas slimības un infekcijas.

Mēs varbūt nemaz neaizdomājamies, ka arī zemes piesārņojums var ietekmēt ūdeni, ko dzeram. Piemēram, būtisks pazemes ūdeņu piesārņotājs ir lokālās kanalizācijas ietaises. Mājsaimniecības, kuras neizmanto centralizētās notekūdeņu savākšanas sistēmas vai kurām nav tādu iespēju, ierīko un izmanto lokālas nosēdbedres, kas ne vienmēr pasargā no kaitīgo vielu nonākšanas pazemē. Bieži cilvēki neapzinās, ka, lai arī it kā viena no otras patālu, nekvalitatīvas notekūdeņu ietaises var ietekmēt dzeramā ūdens kvalitāti, ja ūdens tiek iegūts no akas vai lokāla urbuma, tā sauktās spices. Zemes piesārņojumu rada arī citviet Latvijā šopavasar tik aktuālā problēma – pārmērīga ūdens līmeņa celšanās upēs un ezeros. Taču par šīm problēmām nav jāsatraucas centrālo ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem.

Latvijā centrālajā ūdensapgādē pārsvarā izmanto pazemes ūdens avotus, tomēr pie mums nav sastopami pazemes ūdeņi, kas nebūtu jāattīra. Dažādās Latvijas vietās avotu ūdeņiem var būt dabīgi paaugstinātas atsevišķu ķīmisko savienojumu koncentrācijas. Visbiežāk novērojams palielināts dzelzs, mangāna, amonija, sulfātu un hlorīdu savienojumu saturs. Tādēļ pirms nonākšanas pie patērētājiem, izmantojot dabiskas metodes, ūdens tiek attīrīts. Savukārt, lai attīrītais ūdens nezaudētu savu kvalitāti ceļā pie patērētājiem, būtiski, ka sakārtota ir arī centrālā ūdensvada tīklu sistēma. Ventspilī ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros ir rekonstruēta lielākā daļa veco un savu laiku nokalpojušo ūdensvada tīklu, un, ja arī namu īpašnieki vai apsaimniekotāji regulāri uzrauga un uztur kārtībā iekšējos tīklus, ventspilnieku mājās pa krāniem tek kvalitatīvs, tīrs un garšīgs dzeramais ūdens. Par Ventspils ūdens kvalitāti pēc tā iknedēļas analīžu rezultātiem var pārliecināties ŪDEKAS mājaslapā www.udeka.lv.

ŪDEKA aicina rūpēties par vidi, to saudzēt un pievērst uzmanību lokālo dzeramā ūdens avotu kvalitātei un notekūdeņu savākšanas un novadīšanas procesam. Tomēr, lai par to nebūtu jāsatraucas, šīs rūpes var uzticēt ŪDEKAI, pieslēdzoties centrālajai sistēmai. Sīkāka informācija par pieslēgšanās iespējām, zvanot ŪDEKAS Tehniskajai daļai pa tālr. 63607286.

Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktores vietniece Anna Adamsone:

– Vides dienests nereti saņem sūdzības, ka aku ūdens ir netīrs, ar nogulsnēm, gluži kā purva rāva. Visbiežāk to novēro iedzīvotāji, kuri par dzeramā ūdens avotu izmanto sekli izbūvētas (līdz 10 metriem) grodu akas vai spices, kuras, atrodoties gruntsūdeņu horizontā, uztver virsējos gruntsūdeņus, lietusūdeņus, - līdz ar to viss, kas nonācis zemē tuvākajā to apkārtnē, var nonākt arī dzeramajā ūdenī. Par iemeslu netīram ūdenim akā var būt arī nelielais ūdens patēriņš, kā rezultātā ūdens sastāvas, līdzīgi kā tas notiek ar ūdeni puķu vāzē. Tādēļ ir nepieciešama regulāra grodu aku tīrīšana. Nopietna problēma, ar kuru nereti saskaras grodu aku izmantotāji, ir pārāk mazais to attālums no netīro ūdeņu izliešanas vietām un kanalizācijas akām. Tāpat vismaz 10 metru apkārtnē nav ieteicams apstrādāt dārzu ar mēslošanas līdzekļiem, augus ar pesticīdiem. Ja gruntsūdeņu plūdums ir izbūvētās grodu akas virzienā, ir liela iespēja, ka zemes piesārņojums ietekmēs arī akas ūdeni, jo ne vienmēr izvedamās bedres izbūvētas pareizi, tās nav hermētiskas u.c. Par šīm problēmām nav jāsatraucas iedzīvotājiem, kas lieto centralizētos ūdensapgādes pakalpojumus, jo gan pazemes ūdens ņemšanas vietā Ogsils, gan Dzeramā ūdens attīrīšanas stacijā ir hermētiska sistēma un piesārņojums ūdenim netiek klāt. Tāpat dzeramajam ūdenim tiek veiktas regulāras analīzes – pašmonitorings, kā arī auditmonitorings, ko veic Veselības inspekcija.