Grišuņina plānos – profesionāļi

 Ventas Balss tikās ar mūsu bokseri, lai lūgtu viņu izvērtēt savu startu Eiropas čempionātā, kā arī noskaidrotu situāciju par iesniegto protestu. Sarunas laikā Nikolajs atklāja, ka viņa karjerā, iespējams, sekos nākošais pakāpiens – profesionāļi.

Kā zināms, Grišuņins Eiropas boksa čempionāta ceturtdaļfinālā piedzīvoja neveiksmi, piekāpjoties Armēnijas bokserim Artūram Hačatrjanam. Latvijas delegācija gan uzskatīja, ka tieneši Grišuņinu notiesājuši, tāpēc iesniedza protestu. 2008. gada Eiropas bronzas medaļnieka Grišuņina un Hačatrjana cīņa noslēdzās neizšķirti – 3:3, bet uzvara tika piešķirta Armēnijas bokserim.

Latvijas delegācijas vadītājs un Boksa federācijas ģenerālsekretārs Genādijs Glazkovs uzskatīja citādāk – ka Grišuņins dominējis cīņā un uzvarējis pārliecinoši ar 6:1. «Viņš tika bezkaunīgi notiesāts. Šo nekaunību redzēja arī skatītāji zālē, kas izsvilpa tienešus un raidīja viņu virzienā dažādus priekšmetus,» tā Glazkovs.

Nikolaj, kā pats vērtē savu startu Eiropas čempionātā?

– Galvenā cīņa bija par iekļūšanu pusfinālā. Domāju, ka šīs cīņas rezultātam vajadzēja būt 7:2 vai 6:2 par labu man. Boksā tā gadās, ka punktus ieskaita nevis kam vajadzētu, bet pretiniekam. Arī citos sporta veidos ir bagātās un populārās valstis, kas diktē noteikumus, un mazās tiek atbīdītas malā, it sevišķi, ja runājam par medaļām. Cīņa noslēdzās 3:3, galvenais tiesnesis prasīja, lai tiesneši izvērtē mūsu dueli, kurā man piešķīra zaudējumu ar 2:3. Delegācijas vadība iesniedza protestu, bet cerības, ka kaut kas varētu mainīties, bija nelielas. Tas ir tāpat kā pagājušajā pasaules čempionātā futbolā, kad neieskaitītus vārtus atpakaļ neatgūsi.

Noteikti ir palicis sarūgtinājums par tādu tiesnešu darbību?

– Dzīve iet uz priekšu, būtu muļķīgi tagad apstāties un nolaist rokas. Ja reiz tiesneši tā bija lēmuši, īsti necerēju, ka kaut kas mainīsies. Delegācija, protams, darīja, ko varēja. Toties tagad man piedāvāja jaunu izaicinājumu – kļūt par profesionāli. Tas noteikti ir ļoti pagodinoši un jauns pakāpiens manā karjerā. Amatieru boksa asociācija, kurā es tagad startēju, izveidoja profesionālu līgu.

Tā ir atsevišķa jau no esošajiem profesionāļiem. Tas tāpēc, lai labākie sportisti paliktu pie viņiem un neaizietu pie profesionāļiem. Tāpat pluss mums, kas startēsim šajā līgā, ka varēsim turpināt piedalīties pasaules, Eiropas čempionātos amatieriem un Olimpiskajās spēlēs.

Profesionāļu līgā startēs 12 komandas no visas pasaules, četras no tām būs no Eiropas (Parīzes, Maskavas, Milānas un Baku). Milānas komanda man izteica piedāvājumu, un 29. jūlijā došos uz turieni pārrunāt līguma nosacījumus. Jāpiebilst, ka no Baltijas valstīm būšu vienīgais pārstāvis.

Tad tagad dzīvosi Itālijā?

– Nē, tādi noteikumi man nav paredzēti. Ja viss izdosies, tad līguma noteikumi paredz, ka pirms mačiem man ar komandu paredzēti kopīgi treniņi, bet tā turpināšu trenēties tepat Latvijā. Jā, protams, ka par to mums maksās algu, jo kā nekā tas jau būs profesionāļu līmenis un ģimene arī ir jāpabaro. Ar līguma detaļām nodarbojas mans aģents, ja viss būs kārtībā, tad tas tiks noslēgts uz trīs gadiem.

Kāda boksā vispār ir situācija Latvijā?

– Pie mums boksā tagad ir liels pagrimums, par ko ir ļoti žēl. Ceru, ka ar savu pāriešanu profesionāļos pamudināšanu jauniešus vairāk pievērsties šim sporta veidam. Tā, cerams, būs laba reklāma, lai palielinātu jauniešu interesi.

Mani šos gadus un tagad atbalsta Olimpiskais centrs Ventspils, par ko liels paldies Uldim Boitmanim, jo bez viņa palīdzības diez vai vēl nodarbotos ar boksu. Noteikti palikšu uzticīgs savai valstij, pilsētai un Olimpiskajam centram Ventspils.

Pēdējā laikā bija dzirdamas baumas par tavu saistību ar futbola kluba Ventspils direktoru Sergeju Barkovski. Kāda tā ir?

– Sergejs bija mans treneris, kurš man ļoti daudz palīdzējis. Arī 2008. gadā, kad izcīnīju bronzas medaļu, viņš pildīja sekundanta pienākumus. Viņš ir ļoti zinošs un ar savām konsultācijām palīdzējis ne tikai futbolā un boksā. Tas, kas tagad ar viņu ir noticis, protams, nav patīkami.

Kāds ir tavs boksa stils?

– Mans stils vairāk ir tehnisks, mēģinu noķert pretinieku uz sitienu. Vairāk plānoju taktiskā ziņā. Neesmu no tiem, kas pirmajā raundā izliek sevi visu un pēc tam vairs nav spēka. Protams, ka esmu vairākas reizes pretinieku nolicis uz dēļiem. Tas ir sports, un gandarījums ir par to, ka labi esmu paveicis savu darbu un uzvarējis, nevis, ka sasitis viņu.

Ko vēlies sasniegt boksā?

– Pirmām kārtām vēlos pierādīt sevi profesionāļos, tad arī redzēsim, kā tālāk turpināsies mana karjera. Ļoti vēlētos, lai bokss atgūtos gan Latvijā, gan Ventspilī.

Centīšos palīdzēt, cik būs manos spēkos. Protams, paldies maniem treneriem Sergejam Fetiškinam, Staņislavam Šapkinam un Andrejam Safanovam, kuri man palīdzējuši nonākt tik tālu. Par trenera karjeru vēl nedomāju, bet vēlāk – kāpēc gan ne. Gribētu palikt Ventspilī un palīdzēt attīstīt šo sporta veidu.