Valdis Cela ir viens no aktīvajiem sportotājiem, kas savu organismu un fizisko izturību sācis stiprināt jau bērnībā. Rezultāts – ne tikai labi panākumi sportā un daudz medaļu, bet arī laba veselība.

Sportā gūtais rūdījums Valdim noderēja arī tad, kad viņš vēl bija šoferis tālbraucējs un pie stūres bija jāpavada ilgas stundas. «Reizēm gan iemetās mugurā kāda krika, bet nopietnu sūdzību par veselību nekad nav bijis. Puikas gados mēs ar draugiem visu brīvo laiku pavadījām, sitot bumbu,– spēlējām futbolu un basketbolu. Tas šķita aizraujoši un interesanti un bija labs veids, kā sevi pierādīt, un šī vēlme man visu mūžu nāk līdzi, ļaujot sasniegt labus rezultātus gan vieglatlētikā, gan galda tenisā.»

Savulaik Valdis ar labiem panākumiem piedalījies arī rallijā, tomēr cauri gadiem iet tieši galda teniss un vieglatlētika, un deviņdesmitajos gados viņš iesaistījās Ventspils sporta veterānu kustībā. «Ir labi, ka varam kopā doties uz sacensībām, arī ikdienā noder kāds padoms vai atbalsts. Mēs visu laiku esam kustībā.»

Valdis trenējas praktiski katru dienu. Piecēlies septiņos, viņš sev un sievai pagatavo vieglas brokastis un tad dodas uz treniņu Olimpiskā centra vieglatlētikas manēžā. Vieglatlētikas disciplīnās Valdis trenējas trīs reizes nedēļā, divas reizes kopā ar draugiem spēlē galda tenisu, ziemā divas reizes nedēļā apmeklē arī baseinu. «Tā kā man labi veicas čempionātos un mājās braucu ar medaļām, Olimpiskais centrs nāk pretī un varu peldēt bez maksas. Vispār Ventspilī ir labi treniņapstākļi, ja nepatīk trenēties telpās, var kustēties kādā parkā. Es, piemēram, labprātāk peldu tieši baseinā, jūrā – paretam, bet staigāt gar jūru man patīk, labprāt arī sauļojos.»

Staltais kungs pasmaida, kad jāatbild uz jautājumu, vai kājas pašas vienmēr nes uz treniņu. «No vienas puses, jā, jo man ļoti patīk sportot, no otras, pat man reizēm ir jāpiespiežas. Ja kāds cilvēks, kam vairs nav 16, ir nodomājis uzsākt fiziski aktīvu dzīvesveidu, es ieteiktu izvēlēties sev tīkamu sporta veidu – lai pēc tam nav nav nepatīkams pārdzīvojums. Es, piemēram, nekad neesmu nūjojis, bet kopā ar citiem sporta veterāniem piedalīšos 2. nūjošanas festivālā.»

Valdim mājās ir daudz medaļu, arī par 2. vietu pasaules čempionātā desmitcīņā, bet par uzvaru svarīgāka ir apziņa, ka nostartēts pēc labākās sirdsapziņas. «Reizēm neiegūstu tādu vietu, kādu būtu gribējis, bet tad, ja zinu, ka izdarīts viss, kas bijis manos spēkos, jūtos gandarīts! Arī čomi, tie, kas nesporto, uzmundrina. Neviens nav teicis: «Vecais, ko tu tur mokies!» Gluži otrādi – visi atbalsta un uzmundrina, paldies par to!»

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: