Olimpiskajam centram Ventspils – 30. Hokejs un šorttreks

Hokejs

Kaut gan daudziem liekas, ka hokeju Ventspilī sāka spēlēt tikai gadsimtu mijā, kad tika uzcelta Ledus halle, tas nebūt tā nav. Pirmā informācija par šo spēli mūsu pilsētā atrodama laikraksta Brīvā Venta 1957. gada 24. janvāra numurā, kurā aprakstīts sezonas atklāšanas mačs hokejā ar bumbiņu. Bet mums zināmā hokeja ar ripu attīstība sākās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, kad hokejs tika spēlēts galvenokārt uz dīķiem vai aizsalušām un pārplūdušām pļavām. Kreisajā Ventas pusē galvenās cīņu vietas bija mālbedres Gāliņciemā, dīķi visā pludmales garumā Ostgalā un pārplūdušie Karātavu lauki tagadējo deviņstāvu māju rajonā. Tā kā ziemas kādreiz bija krietni aukstākas, tad cīņas parasti sākās novembrī un beidzās martā. Pavasara skolas brīvlaikā jau saulīte bija krietni pakausējusi ledu un hokejistiem gadījās arī kādreiz ielūzt ledū. Inventārs bija tāds, kādu tajos laikos varēja iegādāties – slidzābaki zem potītēm, kuriem aizmugurē ielikts kaut kas ciets, lai kāja neļodzītos, pie zābakiem paši kniedēja klāt slidu asmeņus, kas bija jāpērk atsevišķi. Dažiem radi dzīvoja ārzemēs un atsūtīja pirmās hokeja ķiveres un cimdus. Nūjas bija tikai no koka un smagas. Kad septiņdesmitajos gados parādījās pirmās nūjas ar stikla šķiedras pēdu, tās tika karsētas uz gāzes plīts un locītas starp radiatoriem, lai izskatītos kā īstās. Visu vārtsarga ekipējumu šuva paši – kājsargus no veciem matračiem, ķeramo cimdu no futbolbumbas pusītes, atsitamo cimdu no koka dēlīša. Sejas maska vārtsargam tad skaitījās lieka greznība.

Nākamais solis hokeja attīstībā bija vairāku hokeja laukumu izbūve ar visām apmalēm, soliņiem, īstiem vārtiem. Pirmais no tiem tika atklāts sešdesmito gadu beigās Pārventā. Pirmā komanda, kas piedalījās arī Latvijas meistarsacīkstēs, izveidojās no futbola komandas Venta dalībniekiem, jo tajos laikos jebkurš futbolists lieliski spēlēja hokeju un hokejisti teicami pieprata futbolu. Septiņdesmitajos Pārventas hokeja stadionā notika arī regulāras cīņas starp Gāliņciema un Ostgala latviešu puikām un Pārventas krievu puikām. Ārpus ledus laukuma spēlētāju attiecības bija un vēl joprojām ir visdraudzīgākās. Komanda Kurzemes un Latvijas spēlēm tika komplektēta no abu komandu labākajiem spēlētājiem. Ventspilnieki ir braukuši spēlēt uz Brocēniem, Talsiem, Liepāju, arī Rīgu. Uz Pārventas hokeja laukumu no Ostgala pat 20 grādu salā brauca spēlēt ar motociklu ar blakusvāģi. Protams, ka ziemā neiztika bez sniega, reizēm pirms spēlēm pāris stundas vajadzēja pastrādāt ar šķūrēm un sniega lāpstām, ziemas beigās sniega kaudzes bija reizes divas augstākas par apmalēm. Jau astoņdesmitajos gados hokeja laukumi tika izbūvēti pilsētas stadionā, vispirms pie vecās vieglatlētikas manēžas, tad riteņbraukšanas treka vidū un visbeidzot vietā, kur tagad atrodas tenisa korti. Neliela izmēra hokeja kastīte bija arī pie maizes kombināta, bet ar apgaismojumu, kas ļāva spēlēt līdz vēlai naktij. 1990. gadā Talsos tika uzbūvēta pirmā slēgtā ledus halle ārpus Rīgas, un līdz pat Ventspils Ledus halles uzcelšanai vismaz divas reizes nedēļā Ventspils amatieru hokeja komanda brauca cīnīties Talsu rajona atklātajā čempionātā.

Bet līdz ar Ledus halles atklāšanu Ventspilī tieši pirms 25 gadiem, 2000. gada novembrī, Ventspils hokejisti ieguva paši savu mājvietu. 2002. gadā tika dibināts hokeja klubs Venta 2002, kura ietvaros izdevās izveidot bērnu un jauniešu hokeja sistēmu. Hokeja kluba jaunieši spēlēja Junioru attīstības hokeja līgā, un klubs spēlēja arī Latvijas Hokeja federācija 1. līgā, kur izcīnīja čempionu titulus. Par kluba vecāko treneri vairākus gadus strādāja pazīstamais Latvijas hokejists Oļegs Sorokins, kluba spēlētājus trenēja Roberts Grosbergs un Miks Golubovičs, bet kluba vadībā darbojās Aivis Landmanis un Uldis Kristiņš.    

Šajā laikā pilsētā izauguši profesionāli hokejisti, kuri pārstāv mūsu valsti visaugstākajā līmenī – 2023. gada pasaules hokeja čempionāta bronzas medaļnieki Jānis Uvis Balinskis un Artūrs Šilovs. Balinskis kopā ar savu NHL komandu Floridas Panthers divreiz izcīnījis arī Stenlija kausu.

Dažādu Ventspils hokeja dzīves pārmaiņu rezultātā HK Venta 2002 Ventspilī savu darbošanos pārtrauca, un 2020. gadā tika dibināts hokeja klubs Ventspils, pie kura kopš 2020. gada darbojas akreditēta izglītības iestāde – Ventspils hokeja sporta skola ar aptuveni 150 audzēkņiem.

Iedvesmojoties no saviem dzīvesbiedriem un dēliem uz hokeja ledus, ir sasparojušās arī daiļā dzimuma pārstāves un izveidojušas savu Ventspils sieviešu hokeja komandu, kas 2023./2024. gada sezonā aizvadīja savu pirmo oficiālo dalību Baltijas čempionātā sievietēm hokejā B grupā.

Šorttreks

Ventspilī pirmos demonstrējumus šorttrekā sniedza Rīgas šorttreka klubs Superstrads 2000. gadā labdarības hokeja spēles puslaikā. Tolaik hokeja spēlē piedalījās Latvijas visu laiku labākie motobraucēji un riteņbraucēji, par spēles galvenajiem varoņiem kļuva 2000. gada pasaules čempions riteņbraukšanā profesionāļiem Romāns Vainšteins un pasaules čempioni blakusvāģu klasē Kristers Serģis un Artis Rasmanis. Toreiz Ledus halle bija pārpildīta, un šādā brīdī Ventspils arēnā pirmo reizi tika reprezentēts jaunais sporta veids – šorttreks. Jau 2001. gada novembrī uz Ventspili atbrauca divi ungāru treneri, lai sniegtu paraugtreniņus jauno šorttrekistu apmācībai. Šajos treniņos piedalījās arī jaunie Māra Birzuļa riteņbraucēji – Kristaps Celms, Jānis Škeperis, Gints Reinolds, Didzis Prauliņš u. c. riteņbraukšanas nodaļas audzēkņi. Treniņos ventspilnieki slidoja ar parastām hokeja slidām. 2001./2002. gada ziemas sezonā jaunie riteņbraucēji trenējās kopā ar Rīgas jaunajiem šorttrekistiem. Reizēm treniņi ievilkās pat pēc pusnakts. Savukārt rīta treniņi notika sestdienas un svētdienas rīta agrajās stundās. Dažiem puišiem Latvijas Slidošanas asociācija deva iespēju patrenēties ar īstajām šorttreka slidām.

2002. gada augustā Ventspilī pirmo reizi notika starptautiskā šorttreka vasaras nometne, kurā piedalījās septiņu valstu šorttrekisti. Šajā nometnē trenējās arī jaunie Ventspils sportisti. Pirmo šorttreka grupu izveidoja 2002. gada septembrī, aicinot jaunos audzēkņus trenēties riteņbraukšanas nodaļā ar nolūku pēc kāda laika specializēties šorttrekā. 2003. gada novembrī pirmo reizi uz starptautisko nometni Itālijā devās jaunā ventspilniece Viktorija Dergača. 2004. gada janvārī Viktorija startēja pasaules junioru meistarsacīkstēs Pekinā. Viņas uzdrīkstēšanās pirmajai spert tik drošus soļus lielajā šorttreka saimē pavēra tālākās iespējas šī sporta veida straujajai attīstībai Ventspilī. Līdz 2004. gada jūlijam treniņi šorttrekā notika sabiedriskā kārtā, tos vadīja riteņbraukšanas treneris Māris Birzulis. Pirmajās starptautiskajās sacensībās Ventspils komanda piedalījās 2003. gada martā Belostokā, Polijā. Pavisam sacensībās startēja seši jaunie ventspilnieki. 2005. gada 1. janvārī sporta skolā Spars tika atvērta šorttreka nodaļa, pirmā Latvijā. Pirmie treneri – Māris Birzulis un Aiga Vāka. No riteņbraukšanas nodaļas uz šorttreka nodaļu pārgāja Viktorija Dergača, Jēkabs Saulītis, Uģis Janbergs, Jānis Zvejnieks, Ingrīda Andersone. No Rīgas šorttreka kluba Superstrads Ventspils sporta skolas šorttreka nodaļā iestājās Latvijas labākais šorttrekists Haralds Silovs. Ventspils jaunajiem slidotājiem jau bija pirmie panākumi starptautiskajās sacensībās. Latvijas Olimpiskajā vienībā startēja Haralds Silovs un Jēkabs Saulītis. 2007. gada Latvijas junioru izlasē tika iekļauti Jēkabs Saulītis, Jānis Piuss, Elvis Voika, Viktorija Dergača, Kristīne Urtāne un Ketija Gavrilova. Izlasi trenēja Māris Birzulis. Kopš šorttreka ienākšanas Ventspilī bija pagājuši astoņi gadi, un 2008. gadā ventspilnieki ieguva tiesības savās mājās Olimpiskajā centrā Ventspils rīkot Eiropas čempionātu šorttrekā, kurā daudzcīņas disciplīnā čempiona titulu izcīnīja tolaik Ventspili pārstāvošais Haralds Silovs, šo sasniegumu viņš atkārtoja arī 2011. gadā.

Panākumiem bagātākie ventspilnieki šorttrekā ir brāļi Roberts un Kārlis Krūzbergi, Roberts Jānis Zvejnieks un Roberto Puķītis. Roberts Krūzbergs ir pirmais latvietis, kurš uzvarējis Pasaules kausa posmā. Olimpiskajās spēlēs Pekinā viņš startēja visās trīs individuālajās distancēs, kopumā ieņemot 9. vietu. Tas bija Latvijas sportistu labākais sasniegums šajā sporta veidā olimpisko spēļu vēsturē. Viņa brālis Kārlis Krūzbergs ir kļuvis par atzītu šorttreka treneri. Savukārt Roberts Jānis Zvejnieks 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā izcīnīja augsto 10. vietu 500 m distancē. Roberto Puķītis Phjončhanā ieguva 11. vietu gan 1000 m, gan 1500 m distancē, kā arī kļuva par 2018. gada Eiropas čempionāta bronzas medaļas ieguvēju 1000 m distancē.