Olimpiskā centra Ventspils 30 gadu jubilejas zīmē turpinām atskatīties uz dažādu sporta veidu vēsturi un attīstību mūsu pilsētā. Šoreiz – par ledus sporta veidiem kērlingu un daiļslidošanu.


Olimpiskā centra Ventspils 30 gadu jubilejas zīmē turpinām atskatīties uz dažādu sporta veidu vēsturi un attīstību mūsu pilsētā. Šoreiz – par ledus sporta veidiem kērlingu un daiļslidošanu.


Tieši pirms 25 gadiem, 2000. gada 18. novembrī, Ventspilī tika atklāta jauna sporta būve – Ledus un Vieglatlētikas manēža. Šī sporta ēka togad tika atzīta arī par labāko jaunceltni Latvijā. Ventspilnieki beidzot varēja nodarboties ar ledus sporta veidiem cauru gadu. Paralēli hokeja un daiļslidošanas attīstībai Ventspilī ienāca arī jauni sporta veidi – kērlings un šorttreks. Līdz ar jaunu starptautisku ledus laukumu izmēru standartiem 2013. gadā Ledus hallē tika veikti rekonstrukcijas darbi un no 29 m uz 30 m platumā paplašināts ledus laukums, kas atbilda starptautiskām sacensību rīkošanas prasībām. Ledus hallē notikušas gan pasaules, Eiropas un Latvijas čempionāta spēles hokejā, gan Eiropas čempionāts šorttrekā, regulāri notiek sacensības hokejā, kērlingā un daiļslidošanā, vasarās Ledus halli treniņnometnēm izmanto gan pašmāju, gan arī ārvalstu sporta klubi.

Kērlings
Kērlings Latvijā aizsākās 2001. gadā Jelgavā, kad tika uzsāktas pirmās sacensības, nodibināta Latvijas Kērlinga asociācija. Līdz ar Ledus halles uzbūvēšanu Ventspilī arī ventspilnieki sāka interesēties par iespējām nodarboties ar šo ledus sporta veidu. Viens no Ventspils Kērlinga kluba dibinātājiem Gundars Lasmanis tā laika notikumus ir aprakstījis šādi: «Vairākās sporta attīstībai veltītajās sanāksmēs, kuras norisinājās 2001. gada sākumā, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs rosināja papētīt iespēju Olimpiskā centra Ventspils Ledus hallē organizēt kērlinga sacensības. Sākotnēji šī doma sporta speciālistu vidē tika uztverta visai skeptiski, jo pastāvēja visai daudz aizspriedumu, kuri pamatojās uz neziņu un izsmeļošas informācijas trūkumu. Bija daudz jautājumu, uz kuriem neviens tā arī nemeklēja atbildes. Proti, kur ņemt inventāru, kā sagatavot ledus virsmu, vai būs spēlētāji un tamlīdzīgi. Tolaik OC Ventspils ekonomists Matīss Zakarītis bija tieši tas, kurš, 2002. gada sākumā apmeklējot Jelgavas ledus hallē kērlinga treniņus, ieguva praktisku pieredzi un izveidoja paziņu loku Latvijas kērlingistu aprindās. Tas ļāva saņemt uzaicinājumu uz pirmo Pasaules Kērlinga federācijas un Latvijas Kērlinga asociācijas rīkoto semināru.»
Ventspilniekos interese par kērlingu tika radīta, un jau 2002. gada 5. septembrī divdesmit interesentu grupa sanāca sabiedriskās organizācijas Ventspils Kērlinga kluba dibināšanas sapulcē, tika ievēlēta kluba pirmā valde un kluba pirmais prezidents Didzis Ošenieks. Kērlings guva arī praktisku atbalstu, īpaši jau pateicoties toreizējam OC Ventspils valdes priekšsēdētājam Uldim Boitmanim, tika sarīkota OC Ventspils kausa izcīņa. Latvijas Kērlinga asociācija aizdeva ventspilniekiem savus kērlinga akmeņus un palīdzēja veikt pirmo kērlinga laukumu krāsojumu uz Ventspils ledus. Ātri tika saorganizētas pirmās ventspilnieku komandas, un tā jau 2002. gada 28. un 29. septembrī pirmo reizi Ventspils vēsturē teju 20 kg smagos kērlinga akmeņus kopā ar Latvijas čempionātā startējošām komandām pa ledu slidina arī jaundibinātā Ventspils Kērlinga kluba biedri.
Ventspilnieki mācījās ātri, un OC Ventspils jau nākamajā sezonā iegādājās savu akmeņu komplektu četriem kērlinga celiņiem, kas kalpo vēl šodien. Vairāk nekā 20 gadu pastāvēšanas laikā kērlings Ventspilī ir ieņēmis paliekošu vietu – pilsētas atklātais čempionāts kērlingā 2025./2026. gada sezonā ir jau divdesmit trešais čempionāts. Ik gadu notiek starptautiskie kērlinga turnīri Ventspils kauss un Ziemassvētku kauss. Visas kērlinga sacensības Ventspilī organizē Ventspils Kērlinga kluba valde, ko jau ilgstoši vada tā prezidente Inga Apmane. Lielu darbu sacensību organizācijā ir ieguldījuši daudzi kluba biedri, īpaši valdes locekles Dace Ābelīte, Agita Puriņa, Aija Rudzīte.
Kvalitatīva ledus sagatavošana kērlinga spēlei ir izšķiroša – kērlingu nevar spēlēt uz hokeja ledus, kērlinga ledus sagatavošana ir laikietilpīga, prasa Ledus halles personāla un kluba ledus sagatavotāju īpašu kvalifikāciju un pieredzi, kā arī noteikta mikroklimata nodrošinājumu pašā Ledus hallē. Šajos gados Ledus halles aprīkojums ir papildināts ar specializētu kērlinga ledus sagatavošanas aprīkojumu, ar kura palīdzību gan halles ledusvīri, gan kluba ledus meistari var kvalitatīvāk sagatavot ledu kērlingam. Kluba ilggadējo ledus meistaru Andri Janbergu ir nomainījis Markuss Salmiņš, un nupat arī juniors Rihards Janbergs sācis iet tēva pēdās. Jāsaka, ka kopumā kērlingā ir stipras ģimeņu un paaudžu sadraudzības tradīcijas – Ventspils Kērlinga klubā darbojas gan juniori, gan seniori, kērlingu kopā spēlē draugi, darbabiedri, vecāki ar dēliem un meitām, māsas, brāļi un dzīvesbiedri.
Regulāras sacensības Ledus hallē un Ventspilī radītās treniņu iespējas, kas kluba junioriem notiek ar pašvaldības atbalstu, ir labs pamats Ventspils kērlingistu sportiskajai izaugsmei. Ventspils lepojas ar kērlinga kluba sieviešu komandu, kas spēja izcīnīt 3. vietu Latvijas 3. Ziemas olimpiādē, ar bijušajiem kluba junioriem, kuri ir spējuši izcīnīt augstas vietas Latvijas konkurencē un iekļūt Latvijas izlasēs, īpaši ar Santu Blumbergu-Bērziņu, Tīnu Siliņu un Anriju Briežkalnu, ar senioru izlašu dalībniecēm Guntu Milleri, Ingu Apmani, Aiju Rudzīti, ar šīs sezonas junioru komandu, ar Rihardu Janbergu, kurš ir iekļauts Latvijas junioru izlases sastāvā un gatavojas pasaules junioru B grupas čempionātam, kas decembrī notiks Somijā.
Daiļslidošana
.jpg)
Savukārt Ventspils daiļslidošanas vēsture sākās ar daiļslidošanas kluba izveidošanu 2000. gadā. Pirmais treniņš Olimpiskā centra Ledus hallē notika 2000. gada 5. oktobrī. Sākumā trenēties gribētāju grupa sastāvēja no 25 cilvēkiem. Bērni brauca no Talsiem, Kuldīgas, Ugāles, Ozolniekiem. Treniņi notika ne tikai uz ledus, bet arī dažādās Olimpiskā centra sporta zālēs. Trenere un kluba organizatorisko jautājumu kārtotāja kopš paša sākuma un joprojām ir Jeļena Rižika.
Pirmās starptautiskās sacensības notika jau 2001. gadā, un tās joprojām notiek ik gadu. Ventspils bērni sportisti piedalās starptautiskajās sacensībās Eiropā jau no 2004. gada. Ventspilnieki piedalījušies sacensībās Somijā, Vācijā, Polijā, Lietuvā, Igaunijā, Šveicē, Ungārijā. Katru gadu Olimpiskajā centrā Ventspils notiek bērnu daiļslidotāju izlases vasaras treniņnometnes no dažādām valstīm. Atbrauc treneri, horeogrāfi un citi speciālisti, no kuriem var mācīties, ir iespēja dalīties pieredzē. Kā stāsta trenere Rižika, audzēkņi vienmēr piedalās šajās apmācībās un izmanto iespēju apgūt citu pieredzi.
Laika gaitā ir nomainījušās daiļslidotāju paaudzes. Arī klubam bijuši dažādi laiki. Savulaik trenere Jeļena Rižika lika pamatus sinhronajai slidošanai Latvijā. Ventspils komanda izveidojās 2009. gadā, un tajā bija tikai astoņi slidotāji sinhronajā tehnikā, bet komandā bija vajadzīgi 16, tādēļ ventspilnieces pakāpeniski apvienojās ar Rīgas meitenēm un jau 2012. gadā Šveicē pasaules čempionātā piedalījās pilnā sastāvā. Slidotāju komandā, kurā ir 16 slidotājas, mūzikas pavadībā sinhroni tika veikti slidojumi, kas bagātināti ar lēcieniem un citiem daiļslidošanas elementiem. Toni šajā disciplīnā nosaka skandināvi, kur priekšgalā ir somi, medaļas gūst arī kanādieši un amerikāņi.
Daiļslidošanas kluba speciālisti un sportisti vienmēr aktīvi ir piedalījušies dažādos ledus sporta pasākumos, sacensību atklāšanas un noslēguma ceremonijās, veidojot īpašas programmas.
Šobrīd līdzās daiļslidošanas apmācībai trenere Rižika palīdz apgūt labas slidošanas prasmes jaunākā vecuma bērniem.
Pirmie Ventspils daiļslidotāji jau ir pieauguši cilvēki. Viņi jau ir mammas un tēvi saviem bērniem. Visiem ir augstākā izglītība. Daiļslidotāji parasti skolās mācās ar labām sekmēm. Starp viņiem ir ārsti, fizioterapeiti, treneri, mākslinieki. Daudzi no viņiem vairs nedzīvo Latvijā. Mainās pasaule un mainās mūsu bērni, saka trenere Jeļena. Šobrīd treniņi procesi notiek citādāk, bet klubs dzīvo un attīstās.
Komentāri (0)