12. augustā, Šveices pilsētā Cīrihē, slavenajā „Letzigrund” stadionā, sāksies XXII Eiropas čempionāts, kurā piedalīsies astoņi ventspilnieki un Olimpiskā centra „Ventspils” augstas klases atbalsta programmas sportisti. Eiropas čempionāts norisināsies līdz 17.augustam.
Ventspilnieku vārdi, kuri piedalīsies čempionātā: Madara Palameika, Sinta Ozoliņa-Kovala, Lauma Grīva, Māra Grīva, Arnis Rumbenieks, Mareks Ārents, Ansis Brūns, Valērijs Žolnerovičs.
Latvijas vieglatlēti kopš 1934.gada piedalījušies gandrīz visos čempionātos (izņemot 1950.gadā, kad tas notika Briselē). Tātad - Latvijas vieglatlēti Eiropas čempionātā startēs jau 21.reizi. Visus Latvijas vieglatlētu startus un panākumus šajā 80 gadu ilgajā periodā var iedalīt trijos posmos.
Pirmskara gadu divos čempionātos (1934.g.un 1938.g.) neatkarīgās Latvijas vieglatlēti piedalījās abos - Turīnā un Vīnē. Izcilākais panākums – Jāņa Daliņa zelta medaļa 50 km soļojumā 1934.gadā Turīnā.
Padomju laikā visos Eiropas čempionātos Latvijas vieglatlēti piedalījās vienīgi PSRS izlases sastāvā. Visplašāk Latvijas vieglatlēti bija pārstāvēti 1974.gadā čempionātā Romā – septiņi vieglatlēti. Divpadsmit čempionātu laikā izcīnītas pa četrām zelta, sudraba un bronzas medaļām. Unikāls bija Jāņa Lūša sasniegums – četrus čempionātus pēc kārtas (1962.gadā, 1966.gadā, 1969.gadā un 1971.gadā), kļūstot par kontinenta čempionu šķēpa mešanā. Eiropas vicečempionu sudraba medaļas Lidijai Gailei (1946.gadā tāllēkšanā); Jānim Doniņam (1971.gadā šķēpa mešanā), Jānim Bojāram (1982.gadā lodes grūšanā) un Mārim Bružikam (1986.gadā trīssoļlēkšanā). Savukārt četras bronzas medaļas saņēmušas Dzidra Levicka (1958.gadā 800 m), Renāte Lāce (1966.gadā 4x100 m), kā arī Ingrīda Barkāne un Inta Kļimoviča-Drēviņa (1974.gadā 4x400 m).
Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijas vieglatlēti ar kuplām komandām startējuši visos sešos aizvadītajos čempionātos. Visvairāk dalībnieku Latvijas delegācijā bija 2012.gadā Helsinkos (22 vieglatlēti) un 2010.gadā Barselonā (21 dalībnieks). 20 gadu laikā izcīnītas divas zelta un pa trim sudraba un bronzas medaļām. Par Eiropas čempioniem 2006.gadā Gēteborgā kļuva Staņislavs Olijars (110 m/b) un 2010.gadā Ineta Radeviča (tāllēkšanā). Sudraba medaļas Aigaram Fadejevam (1998.gadā 20 km soļošanā); Staņislavam Olijaram (2002.gadā 110 m/b) un Laurai Ikauniecei (tagad-Admidiņai) – 2012.gadā Helsinkos. Bronzas medaļas izcīnījuši Māris Bružiks (1994.gadā trīssoļlēkšanā), Māris Urtāns (2010.gadā lodes grūšanā) un Aiga Grabuste ( 2012.gadā Helsinkos). Kopā Eiropas čempionātos Latvijas vieglatlēti izcīnījuši 21 medaļu – no katra kaluma pa septiņām. Var piebilst,ka vēl divi ar Latviju saistīti vieglatlēti guvuši iespaidīgus panākumus Eiropas čempionātos. 1962.gadā Belgradā Elvīra Ozoliņa, tolaik vēl nebūdama Jāņa Lūša dzīvesbiedre, arī kļuva par Eiropas čempioni šķēpa mešanā. Savukārt Oto Grigalka 1954.gadā Bernē bija Eiropas vicečempions lodes grūšanā, bet 1950.gadā Briselē izcīnija bronzas medaļu.
Šogad Latvijas pieteikumā ir 26 vieglatlētu vārdi. Tiesa, startēs 25, jo šķēpa mešanā pagaidām ir pieteikti visi četri kvalifikācijas normu izpildījušie atlēti, arī Zigismunds Sirmais.
Komentāri (0)