Pagājušā nedēļā Rīgā norisinājās divas zinātniskās konferences, kurās tika nolasīti referāti arī par atsevišķiem ar Ventspili un novadu saistītiem kultūrvēstures jautājumiem.

Gadskārtējā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzeja konferencē 2. februārī, tieši dienu pirms Lielirbes lūgšanu nama Spāru svētkiem Piejūras brīvdabas muzejā Ventspilī, Dr.hist.A.Vijups referēja par Lielirbes baptistu lūgšanu nama pārcelšanas norisēm (referāts „Baptistu lūgšanu nama ceļš uz Ventspils muzeju”), radot klausītājos pamatotu interesi par vizuāli it kā necilās, bet Kurzemes piekrastes kultūrvēsturiskajai videi nozīmīgās celtnes saglabāšanas sekmīgo gaitu.

Jāatzīmē, ka konferencē, kurā ik gadus tiek apkopoti galvenie veikumi etnogrāfijas izpētē un tautas celtniecības saglabāšanas un popularizēšanas jomā, Ventspils varēja lepoties ar faktu, ka 2011. gadā lūgšanu nams bija vienīgā tautas celtniecības ēka, kas tika pārvietota uz kādu no muzejiem.

 Jāpiebilst, ka arī citas šīs jomas interesantas aktivitātes risinājušās tepat kaimiņos – etnoarheoloģiskie pētījumi „Biseniekos” Tukuma novadā un plaši renovācijas darbi Kubalu skolas - muzeja kompleksā Dundagas pagastā.

Citai jomai – arheoloģiskā mantojuma saglabāšanas problēmām – bija veltīts A.Vijupa ziņojums Latvijas Universitātes 70. zinātniskās konferences Arheoloģijas sekcijas sēdē. Referātā „Mantrači Ziemeļkurzemē: negatīvie un pozitīvie aspekti pēdējo gadu skatījumā” tika analizēts metāldetektoristu (nereti nepareizi dēvētu par „melnajiem arheologiem”) fenomens – aizraušanās ar senu mantu meklēšanu, šīs aizraušanās ietekme uz arheoloģiskā mantojuma saglabāšanu un oficiālo institūciju attieksme pret to.

Referātā tika uzsvērts, ka, neskatoties uz negatīviem aspektiem, Ventspils muzejs pēdējo gadu laikā ir uzkrājis ievērojamu pozitīvu pieredzi sadarbībā ar šiem cilvēkiem, tās rezultātā iegūtas ne tikai nozīmīgas senlietas, bet arī informācija par Latvijas senāko vēsturi, jaunām senvietām. Tika secināts, ka pieminekļu aizsardzības institūcijām jāuzlabo likumdošanas normas šajā jomā un kopā ar muzejiem un citām vēstures pētniecībā iesaistītām institūcijām jāmeklē daudz plašāka kā līdz šim dialoga iespējas.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: