Izvadītāja maina nodarbošanos

Par izvadītāju Liega strādāja 14 gadus. Darbs patika, bet «jutu, ka sāk nepietikt naudas, jo vairāk tādēļ, ka vīrs veselības problēmu dēļ vairs nevarēja strādāt, tāpēc bija jādomā, ko darīt.» Vācijā ventspilniece kopj pensijas vecuma kundzi, kura nesen zaudējusi vīru.

Otīlija esot ļoti atraktīva un dzīvespriecīga, tāpēc Liegai neesot grūti izpildīt viņas lūgumus – uzkopt māju, pagatavot maltītes, palīdzēt saposties pastaigām. Mājas otrajā stāvā dzīvo arī Otīlijas ģimene, tāpēc 87. gadus vecajai kundzei nav laika skumt. «Pirms došanās uz Vāciju valodu nepratu, tāpēc intensīvi mācījos pašmācības ceļā. Kad sāku strādāt, šķita, ka neko nesaprotu, bet vācieši ir ļoti atsaucīgi un palīdzēja saprasties.»

Liegu patīkami pārsteigusi vietējo iedzīvotāju pozitīvā attieksme pret viesstrādniekiem; pretimnācēji vienmēr sveicina un apvaicājas, kā klājas. Darbu atvieglo arī dažādas palīgierīces, kas noder, palīdzot Otīlijas kundzei.

Tie ir gan ratiņi tālākām pastaigām, gan pacēlājs, lai ērti nomazgātos vannā. Var noprast, ka ģimene ir gana turīga, tāpēc ēdiena gatavošanai izmanto tikai svaigus un kvalitatīvus produktus. «Vienīgā problēma,» Liega pieklust, lai valdītu asaras, «ir tā, ka mana ģimene ir Latvijā, bet es – Vācijā. Protams, sazināmies praktiski katru dienu, bet dators cilvēku nevar aizstāt.» Šobrīd ventspilniece nespēj atbildēt uz jautājumu, cik ilgi strādās citā valstī. Pāris gadus noteikti, iespējams, pat vairāk. Izšķirošais fakts, lai pieņemtu lēmumu atgriezties mājās, būs izdevība nopelnīt labu algu tepat, Latvijā.

«Mana Otīlija visu mūžu bija pastniece, un tagad – mūža nogalē – var atļauties algot kopēju. Drīz Vācijā reģistrēšos kā individuālā darba veicēja, un man krāsies nauda pensijai.» Aprūpējot pensionāri, Liega saņem četras reizes vairāk nekā tad, kad vadīja bēru ceremonijas.

Par uzturu un dzīvesvietu viņai nav jāmaksā, tāpēc praktiski visa nopelnītā nauda tiek ģimenei. Nesen Vācijā viesojās Liegas meita un vīrs, un arī viņš apsver iespēju strādāt šajā valstī, ja uzlabosies veselība.

«Ja man prasa padomu, ko darīt – braukt prom vai palikt Latvijā –, vienmēr atbildu, ka tas jāizvērtē katram pašam. Mans princips vienmēr ir  bijis risināt problēmas, nevis čīkstēt un gaidīt palīdzību no malas. Tikai tad, ja izdarīts viss iespējams, var teikt: «Es mēģināju, bet man nesanāca.»»  

Foto paraksts: «Skumji, ka peļņā ārpus Latvijas dodas arī izglītoti cilvēki. Vai viņi atgriezīsies?» aizdomājas Grundmane.