Veiksmīgi esam lauzuši priekšstatu par Latviju kā krievu tautības cilvēkiem nelabvēlīgu valsti. Neskatoties uz nemitīgo propagandu, ka šeit pret viņiem izturas slikti, liela daļa mūs uzskata par logu uz Eiropu.

Pretēji Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, kuri nemitīgi skandina, cik krieviski runājošie Latvijā jūtas apspiesti un nemīlēti, tie, kurus darba gaitas uz brīdi atvedušas pie mums, atgriežoties stāstīs pārsteidzoši labas lietas.

Ventspils uzņēmumā Dendrolight Latvia kopā ar citiem kolēģiem no Krievijas un Vācijas pie ražošanas iekārtu montāžas strādā arī Mihails Kapustins no Novosibirskas. Viņš šeit ieradās pirms trim mēnešiem un atceras, ka jau izejot pases kontroli, negatīvie stereotipi par Latviju tika sagrauti. „Latvija ir ļoti civilizēta un eiropeiska, bet cilvēki - draudzīgi, laipni un toleranti.”

Viņi ir sajūsmā par visu – dabu, pilsētu, cilvēkiem, mūsu kultūru un tradīcijām. Tomēr visvairāk par draudzīgo attieksmi pret krieviski runājošiem. Rēķinoties ar iepriekš dzirdēto, vīrieši bija gatavi, kā paši smejas, skaidrot attiecības. Tomēr saskārās ar pretējo – uz ielas, darbā, veikalā pat sazināties var krieviski un valsts iestādēs laipni palīdz. Mihails atzīstas, ka skatoties acīs ikvienam savam tautietim tagad varēs teikt, ka Latvijā nav jūtamas pat mazākās norādes, ka krievi šeit tiek diskriminēti.

Viņu teikto apstiprina arī Ksenija Mrugova- meitene, kas dzimusi, augusi un labu izglītību ieguvusi Krievijā, tomēr savas turpmākās dzīves gaitas nolēmusi saistīt ar Latviju. Viņa stāsta, ka pirms atbraukšanas interneta forumos iesaistījusies diskusijās, centusies izzināt situāciju un sapratusi, ka daudziem Krievijā ir sapnis pārcelties uz dzīvi šeit. „Baltijas valstis mums ir kā logs uz Eiropu. Šeit zina krievu valodu, arī īpašumu iegādāties vai īrēt ir lētāk kā citās Eiropas valstīs. Vienlaikus ir tās pašas iespējas un tiesības. Esmu Ventspilī jau trīs gadus. Ne reizi neesmu izjutusi problēmas tādēļ, ka esmu krieviete. Tieši otrādi – visi ir draudzīgi un palīdz,” savu izvēli Ksenija nenožēlo.

Viņi visi ir pārliecināti, ka neskatoties uz to, kā savstarpējās attiecības un tēlu vienam par otru veido valdība, iedzīvotāji savā starpā saprotas. Iespējams labās sapratnes iemesls meklējams apstāklī, ka šie cilvēki nebrauc ar pārākuma apziņu. Tieši otrādi – spēj saskatīt ne tikai mūsu sliktās, bet arī labās īpašības.

Ksenija saka, ka daudz labāk ir dzīvot mazā pilsētā Latvijā, nekā mazā pilsētā Krievijā. Savukārt, Mihails uzskata, ka, uzturoties provincē, priekšstats par valstu un cilvēkiem veidojas patiesāks. „Ventspils ir pārsteidzoši tīra un sakārtota. Tā laba saimniece uztur savu dzīvesvietu,” viņš salīdzina. Arī mūsu pusē brūvēto alu, ar kuru cienāti arī latviešu Līgo vakarā, viņi atzinuši par labāko. Mihails jokodams saka, ka labprāt apmestos uz dzīvi šeit - pēc iespējas tuvāk Užavas brūzim.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: