Seksuālā vardarbība pret bērnu – retāk atklātais noziedzīgais nodarījums

Turklāt 91% respondentu atbildējuši, ka par bērna izglītošanu, kā pasargāt sevi no seksuālas vardarbības, arī atbildīga ir tieši ģimene.

Agnese Sladzevska, centra „Dardedze” preventīvā centra vadītāja: „Sociālās kampaņas „Sliktais pieskāriens” mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par to, kas ir seksuāla vardarbība pret bērnu, kā bērnus pasargāt no potenciālajiem vardarbības riskiem, un kā palīdzēt bērniem, kas jau ir cietuši no seksuālas vardarbības.”

Vairāk nekā puse, t.i. 61% uzskata, ka bērnu izglītošanu par to, kā sevi pasargāt no seksuālas vardarbības vajadzētu uzsākt jau sākumskolā. Par problēmas aktualitāti liecina arī tas fakts, ka ļoti mazs skaits respondentu - tikai 1,2%, atbildējuši, ka par šiem jautājumiem vispār nevajadzētu bērnus speciāli mācīt.

Jautāti par to, „kur jūs meklētu palīdzību, ja uzzinātu, ka kāds bērns ir cietis no seksuālas vardarbības,” Latvijas iedzīvotāji, pirmkārt, nosauc policiju (62% aptaujāto) un krīžu centru (42% aptaujāto), bet tikai 24% vērstos sociālajā dienestā vai bāriņtiesā (22% aptaujāto).

„SKDS dati tāpat parāda, ka gandrīz piektā daļa, t.i. 19% aptaujāto situācijā, lai palīdzētu bērnam, vērstos nevalstiskā organizācijā, kas norāda uz iedzīvotāju uzticību specializētajām iestādēm un krīzes centriem,” uzsver A.Sladzevska.

Laila Rieksta-Riekstiņa, Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja: „Inspekcijas speciālisti, kas atbild uz uzticības tālruņa zvaniem, ikdienu uzklausa bērnus arī par šiem jautājumiem. Pašiem bērniem šobrīd aktuāla problēma - seksuālā vardarbība vienaudžu vidū, piemēram, nepilngadīgas meitenes baidās pazaudēt draugu un piekrīt seksuālām attiecībām, kurām patiesībā vēl nav gatavas. Sociālā kampaņa galvenokārt uzrunā pieaugušo auditoriju, bet šis būtu viens no papildus ieguvumiem, ja kāda nepilngadīga meitene uzdrošināsies pateikt „nē” piespiedu seksuālajām attiecībām. Otrs aspekts, uz kuru norāda kolēģi, ir saasinātā bērnu seksualitāte, kuras viens no iemesliem ir lielā un nekontrolējamā informācijas plūsma par seksuālām tēmām, ar kuru bērni saskaras ikdienā - internetā, medijos, pusaudžu vidū.”

Seksuālā vardarbība pret bērnu ir visretāk atklātais vardarbības veids, jo mazi bērni visbiežāk par seksuālu vardarbību neziņo, jo neizprot, kas ar viņiem notiek, bet lielāki bērni mēdz to slēpt, jo izjūt kaunu, vainu vai bailes. Pētījumi apliecina, ka tikai 30% bērnu, kuri cietuši no seksuālās izmantošanas, izstāsta par to bērnībā, pārējie šo smago noslēpumu nes sev līdzi pieaugušā dzīvē.

Laila Balode, centra „Dardedze” konsultatīvā centra vadītāja: „Cīņa ar seksuālo vardarbību balstās uz trīs galvenajiem ‘pīlāriem’: pirmkārt, preventatīvais darbs, kura mērķis ir nepieļaut noziedzīgo nodarījumu. Otrkārt, bērnam draudzīgs nozieguma atklāšanas, izmeklēšanas un iztiesāšanas process - jomas, kurās mūsu valstī ir vēl ļoti daudz lietu uzlabojamas. Un trešais būtiskais aspekts, uz kura balstās seksuāla vardarbība kā sociāla parādība, ir palīdzība upuriem un profesionāla kontrole pār varmākām, jo šādi cilvēki paši neapstājas.”

Trīs galvenās jomas – prevencija, atklāšana, palīdzība, ir ietvertas Lansarotes  konvencijā (Eiropas Padomes konvencijai par bērnu aizsardzību pret seksuālo izmantošanu un seksuālo vardarbību), kuram Latvija vēl nav pievienojusies. Veicināt normatīvā regulējuma pilnveidošanu, pievienojoties starptautiskajiem dokumentiem, kas regulē jautājumus attiecībā uz bērnu seksuālās izmantošanas atklāšanu, noziegumu izmeklēšanas gaitu un bērnu seksuālās izmantošanas novēršanu, ir arī viens no kampaņas „Sliktais pieskāriens” uzdevumiem.

Par kampaņu „Sliktais pieskāriens”: „Sliktais pieskāriens” ir kampaņa pret bērnu seksuālu izmantošanu, kuru. Latvijā īsteno Nodibinājums Centrs „Dardedze”.

Kampaņas norises laiks: 2011.gada 3.oktobris – 2011.gada 24.novembris.