Atklāta Panteļejeva skulptūra „Staltbriežiem Kurzemē – 100” (FOTO)

Apskati atklāšanas foto!

Fotogrāfijas, kurās redzams, kā skulptūru uzstādīja.

Skulptūra veltīta staltbriežu (Cervus elaphus) savvaļas populācijas mērķtiecīgas atjaunošanas Latvijas teritorijā simtgadei, un tās autors ir pazīstamais latviešu tēlnieks Gļebs Panteļejevs. Līdz ar to Ventspils ir pievienojusies daudzajām Eiropas pilsētām, kurās šādi tēlniecības objekti bronzā ir neatņemama pilsētvides daļa.

Iniciatīva un ideja par šādas skulptūras izveidi bijusi Ventspils medniekiem un medību veterāniem.

Skulptūras izveidei vāc ziedojumus, un patlaban ir saņemti vairāk nekā Ls 10 000 no dažādām ar medībām saistītām organizācijām un privātpersonām, kas līdzfinansē šo projektu. Tie ir (ziedojumu hronoloģiskā secībā) – Aivars Lembergs, Guntis Blumbergs, Jurijs Bespalovs, Genādijs Ševcovs, Jānis Blaževičs, Raimonds Lācis, Latvijas Mednieku asociācija, Aivars Mačtams, Aivars Millers, Didzis Ošenieks, Edmunds Juškevičs, Gatis Bērziņš, Jānis Vītoliņš, SIA „Purnavu muiža”. Savu atbalstu ziedojot pauduši arī Andis Dūdiņš, Dzintars Kantsons un Guntars Ikerts.

Staltbriedis – viens no lielākajiem Latvijas mežu iemītniekiem – tagadējās Latvijas teritorijā ieceļo apmēram pirms 9000 gadiem, vislielāko izplatību sasniedzot pirms 5000 – 6000 gadiem. Vēlākā laikā klimata un augu valsts izmaiņu rezultātā to skaits strauji samazinājās, un mūsu ēras pirmā gadu tūkstoša gaitā staltbrieži kā suga Latvijas teritorijā pakāpeniski izzuda.

Jau kopš 17.gs. vācbaltu muižnieki mēģināja atjaunot staltbriežu populāciju, ierīkojot iršu dārzus (briežu aplokus).  Līdz 20.gs. sākumam Latvijas teritorijā pastāvēja vismaz 13 iršu dārzi, lielākoties Kurzemē un Zemgalē.

Latvijas mūsdienu staltbriežu savvaļas populācijas atjaunošana un nepārtraukta attīstība saistāma ar Ventspils apkārtni. Tieši šeit, Gārzdes, Tārgales un Zūru mežos 1911. gada janvārī vietējo muižu īpašnieki Freds fon Buhholcs, Verners fon Buhholcs un Vilhelms fon Koskulls no Spalas Ķeizariskā medību iecirkņa (Polija, Lodzas vojevodistē) ieveda pirmos staltbriežus izmitināšanai ārpus briežu dārziem. Pirmās 12 briežu mātītes un 4 buļļi labi iedzīvojās ap 10 000 ha plašajos muižu mežos, un jau 1913.-1914.g. to skaits bija ievērojami pieaudzis.

Neskatoties uz abu pasaules karu ietekmi, suga turpināja sekmīgi attīstīties gan Kurzemes mežos, gan arī citur Baltijā.

Šobrīd Latvijā, Lietuvā un Igaunijā mīt ap 63 000 staltbriežu, no tiem gandrīz 40 000 – Latvijas mežos.