Vācieši ceļojot atrod brīvību

Iedami gar jūru, vīri apstājās Sārnatē un kādai ģimenei latviski palūdza padzerties. «Mēs, protams, uzreiz interesējāmies, kas viņi tādi, no kurienes nāk un kurp dodas. Piesaistīja arī ceļinieku neparastais izskats,» saka ventspilniece Ieva Grēgere. Viņa uzaicināja ceļiniekus apskatīt pilsētu un piedāvāja naktsmājas.

Pieraduši nakšņot laukā, galdnieki Arne Tišlers, Simons Cimmerers un Stefans Šrainers atteicās no laipnā piedāvājuma gulēt telpās, jo «tur nevarot redzēt zvaigznes». Melnā velveta kostīmā tērpušies vīri ar pašdarinātiem koka spieķiem ir ceļā kopš 17. maija, kad izgāja no Lībekas.

Vācieši pārstāv senu amatnieku brālību, kuras biedri uz vairākiem gadiem atstāj savas mājas, lai, ejot no ciema uz ciemu, no valsts un valsti, iemācītos iztikt ar to, kas ir mugurā, iegūtu dzīves gudrību un pārliecinātos, ko sniedz šāda brīvība. «Ja mēs apmestos viesnīcās, mēs neiepazītos ar vietējiem cilvēkiem, ja mums būtu daudz naudas, mēs aizmirstu, cik vienkārša ir pasaule, ja līdzi būtu daudz mantu, nevarētu paiet tik ātri, cik gribētu,» skaidro Arne.

Viņš savās mājās nav bijis trīs gadus, Simons – četrus, Stefans – divus. Ilgstošajā ceļojumā, kā vēsta brālības kodekss, gājēji nedrīkst pietuvoties savai dzīvesvietai tuvāk par 50 kilometriem. Vasaras gājienu laikā viņi izmanto ziemā iekrāto naudu, jo amatnieki nav diedelnieki, bet labprāt strādā un paaugstina savu profesionalitāti, izgatavojot, ko nu katrs prot, piemēram, koka karotes, vai veic remontdarbus.

«Es līdz šim auksto laiku pārlaidu Spānijā un Francijā, tāpēc nebija problēmu iztikt bez siltām virsdrēbēm,» stāsta smaidīgais Arne. Gan viņam, gan Stefanam vienā auss ļipiņā turas liels sudraba auskars. Tā ir sena tradīcija – agrāk brālības biedri ceļojot nesēja zelta rotaslietu, lai tad, ja gadījās nomirt svešumā, viņus varētu apbedīt par naudu, kas iegūta, pārdodot auskaru.

Starp citu, savas mājas uz vairākiem gadiem atstāj arī amatnieces, un arī viņas dodas vasaras pārgājienos. «Kad mēs ejam vienā grupā pa trim četriem cilvēkiem, cenšamies būt atklāti cits pret citu un izrunāties, ja ir kādas domstarpības. Starp citu, ceļojot palaikam satiekam pārējos brālības biedrus – mūsu ir aptuveni 600,» saka vācieši. Vakar agri no rīta viņi iekāpa Ventspilī satikto tautiešu laivā un devās uz Sāremā.