Tārgalnieki jūtas kā slaucama govs

Pirms apvienošanās Tārgale bija viens no bagātākajiem rajona pagastiem. Tas bija viens no četriem pagastiem, kas nebija parādos, un vienīgais, kam kontā bija reāla nauda. Šī brīža situācija arī Tārgalei liek dzīvot ievērojami pieticīgāk. Tā kā iepriekšējos gados Tārgales pagasta vadība labi saimniekojusi, tagad iedzīvotājiem jāapbruņojas ar pacietību.

Novada vadība, izņemot ūdenssaimniecības sakārtošanu Dokupes ciemā, nevar solīt lielas investīcijas pagasta infrastruktūrā. Pirmais novada darbības gads bijis parādu atdošanas un iekšējās darbības sakārtošanas laiks, iedzīvotājiem skaidroja novada vadība.

Finanšu situācija šobrīd neko neļauj būvēt vai attīstīt bez struktūrfondu atbalsta, savukārt, izvēloties objektus, kurus sakārtot, jāņem vērā projektu konkursu piedāvājums, nešķirojot, kurš pagasts bagātāks un kurš mazāk bagāts. Tātad tārgalniekiem jāpaciešas.

Pagasta ļaudis pašvaldības amatpersonām atgādināja, ka viņi ir tie, ar kuru palīdzību atdoti parādi, ko sastrādājuši citi pagasti. Iedzīvotāji vēlējās uzzināt, cik ilgi vēl jāciešas un darīja zināmu, ka patlaban jūtas kā slaucama govs. Tārgalnieki finansu izlietojumā vēlas zināmu proporcionalitāti.

Domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks uzsvēra, ka iedzīvotāji var un arī pēc strukturālām reformām varēs uz vietas saņemt visus pašvaldības pakalpojumus. ES finansējuma apguve patlaban ir viena no svarīgākajām novada prioritātēm, atbildot uz iedzīvotāja jautājumu, teica novada domes priekšsēdētaja vietnieks Māris Dadzis.

Tārgale un Ance ir vienīgie pagasti novadā, kas nesaņēma tā saukto pagastu apvienošanās naudu – Ls 200 000. Novada vadība iedzīvotajiem atklāja, ka par šo naudu patlaban pašvaldība cīnās, un, ja notiks brīnums, kas, pateicoties vēlēšanām, arī varētu notikt, ir skaidrs, ka vienīgais veids, kā naudu dabūt, ir novada kredītu dzēšana. Tātad atkal tārgalniekiem nekā.

Jautāti, ko tad pagasta ļaudis gribētu, lai pēc gadiem trim četriem Tārgalē izveido, idejas no iedzīvotājiem bira viena aiz otras: vidusskolu, kultūras namu, jauniešu centru, autostāvvietas un celiņus pie jaunajām mājām, renovētas daudzdzīvokļu mājas. Kāda tārgalniece ar ironiju piezīmē: «Un arī mana privātmāja!» Reizēm nelielas, bet iedzīvotājiem nozīmīgas lietas var panāk ar finansiāli pieticīgiem ieguldījumiem. Kā piemēru deputāts Gaidis Bože minēja volejbola laukuma izveidi, bet Māris Dadzis informēja par projektiem, kuros var pieteikties iniciatīvu grupas.

Skolas, bērnudārza un kultūras nama trūkums arī bija viens no sapulcē pārcilātiem jautājumiem. Pašvaldības amatpersonas atgādināja, ka tieši tas arī ļāvis Tārgalei ar līdzekļiem rīkoties brīvāk nekā citiem pagastiem. Daudziem tārgalniekiem, kas strādā Ventspilī, izdevīgāk šķiet bērnus sūtīt pilsētas izglītības iestādēs.

Kā informēja Gunita Ansone, domes priekšsēdētāja vietniece, pavisam Ventspils izglītības iestādēs mācās 125 Tārgales bērni, 32 no tiem – vidusskolā, 15 – pirmsskolas izglītības iestādēs. Pavisam novada dome savstarpējos norēķinos pilsētas pašvaldībai ik mēnesi pārskaita Ls 15 000.

Ja izdotos Tārgalē izveidot pirmskolas izglītības grupiņu divgadniekiem, tas būtu pirmais solis, lai arī tālākās izglītības gaitas šie bērni turpinātu tepat. Tāpēc novada Izglītības pārvalde strādā pie šī jautājuma. Savukārt nākotnē, nav izslēgts, šajā pagastā varētu būt arī vidusskola.

Iedzīvotāji novēlēja saviem deputātiem  - tārgalniekiem Gaidim Božem un Viesturam Ameļinam – turpināt cīnīties par pagasta labumu un atcerēties savus vēlētājus, savukārt Māris Dadzis atgādināja, ka kādam no deputātiem jāpastāv arī par Pilteni un Usmu, no kurienes nav neviena deputāta. Kaut arī tārgalniekos ir zināmas mieles par zaudētajiem labajiem laikiem un finansiālo patstāvību , šķiet, viņi arī saprot, ka deputātiem jādomā «novadiski».