Simtlatniekiem maksās mazāk

Līdz ar to nozīmi zaudē tautā ierastais programmas Darba praktizēšana pašvaldībās ar stipendiju nosaukums – simtlatnieki, kā arī sāk tuvoties šīs programmas beigas.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzzinājām, ka saskaņā ar Labklājības ministrijas lēmumu veikti grozījumi attiecībā uz darba praktizēšanas vietu izveidi pašvaldībās, to pastāvēšanas laiku un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem šīs darba praktizēšanas vietas darbojas. Lai nodrošinātu elastīgāku finansējuma izlietojumu, ir noteikts, ka visas izveidotās praktizēšanas vietas beigs savu darbību šā gada 30. novembrī.

Tām darba praktizēšanas vietām, kuras būs izveidotas no 2011. gada 1. jūlija, netiks piešķirtas dotācijas darba praktizēšanas vietās nepieciešamajam inventāram un palīgmateriālu (ēku, pagalmu un citu teritoriju apkopšanai un labiekārtošanai) iegādes un nomas izdevumu segšanai, kā arī programmā iesaistītie bezdarbnieki nesaņems vairs 100, bet 80 latu mēnesī, turklāt – jo vēlāk iesaistīsies programmā, jo īsāku brīdi varēs strādāt, jo tā darbosies tikai līdz novembra beigām.

Lai arī projekta ietvaros pašvaldībās tiek veidotas darba praktizēšanas vietas uz sešiem mēnešiem, tomēr no jūlija bezdarbnieku iesaistes laiks ar katru mēnesi saīsināsies, tas nozīmē, ka tie bezdarbnieki, kuri sāks strādāt no 1. jūlija, jau strādās tikai piecus mēnešus, bet augustā iesaistītie – tikai četrus, septembrī – tikai trīs.

Bezdarbnieku skaits, kuri ir pieteikušies simtlatnieku programmai, vēl gan ir visai ievērojams – ja kopumā par simt latiem jau strādājuši vairāk nekā 87 000 cilvēku, tad rindā gaida vismaz 50 000 bezdarbnieku.

Saskaņā ar NVA datiem kopējais bezdarbnieku skaits, kas uzsākuši dalību projektā, līdz aprīļa vidum bija 87 077, bet rindā uz dalību projektā vēl gaidīja 49 690 bezdarbnieku. Piedalīties programmā var tikai reģistrētie bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu, kā arī vecuma pensiju priekšlaikus.

Nupat Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas veiktajā pētījumā eksperti atzinuši, ka simtlatnieku programma devusi nozīmīgu ieguldījumu bezdarbnieku prasmju paaugstināšanā, pašvaldību teritoriju sakopšanā un pašvaldību budžetu atslogošanā. Uz jautājumu, vai pasākums bija nozīmīgs sociālais atbalsts ekonomikas krīzes apstākļos, lielākā daļa aptaujāto (aptaujātas vairāk nekā 1300 mājsaimniecības, apmēram 1200 no tiem cilvēki, kuri paši bija iesaistīti programmā) atzinuši: jā, ļoti nozīmīgs.

Turklāt vairākums šādi atbildējuši visos reģionos, visvairāk Latgalē – 82,4 procenti. Citviet šādu atbildi sniegušo īpatsvars ir starp 59–70 procentiem. Apmēram trešā daļa atzinuši, ka pasākums bijis nozīmīgs vai mazliet nozīmīgs. Tādu, kas teiktu, ka simtlatnieku programma neder, ir ļoti maz – viens procents, bet, piemēram, Latgalē – tādu vispār nav.

nra.lv