Jāņu siers ventiņu stāstnieces gaumē

Rosīšanās gar lielo katlu un zinātkāro Jāņu bērnu skološana notika Amatu mājas pagalmā. Palūkoties, kā top gardais cienasts, bija ieradušies gan lieli, gan mazi ļaudis, jo svētkos mieloties gribēs katrs. Lai pie mielasta tiktu, vajadzīgs strēķītis zināšanu un izveicība, jo vēl jāpagūst salasīt Jāņu zāles, vēl jāuzpoš māja, jāizcep pīrāgi, jāsakārto domas, lai svētki neaizzib gar acīm kā raibs lakats, bet ievijas sirdī kā noturīgs dzīpars.

Sagaidījusi mācekļus, Līga lika atminēties sūkalu labās īpašības. No rūgušpiena atdalītais šķidrums der ne tikai dzeršanai, bet arī sejas mazgāšanai, roku ādas balināšanai un nogurušu kāju mērcēšanai. To der atcerēties katram līgotājam, jo var gadīties, ka, svētkus vīkšot, uznāk arī nogurums.

Lai stiprinātos, daudziem pie dūšas iet Jāņu siers, bet kā tad to gatavo? Skatoties uz Līgas veiklajām kustībām, šķiet, ka viņu vada kāds neredzams spēks. Ielējusi katlā pienu, ventiņu sieva pagūst norāt tos, kas cenšas sakurt lielāku uguni. Tas nav vajadzīgs, atgādina valodīgā saimniece un piesaka, ka piens jāņem trīsreiz vairāk par biezpienu.

Maisot virumu un manot, ka tas neiet kunkuļos, traukā var iemest nomizota rabarbera gabaliņu, un tūdaļ viss notiek! Kad biezpiens ar lielu karoti izcelts no katla un iebērts caurdurī, to atkal vāra pienā. Kamēr viens šeptējas gar katlu, otrs iesit trauciņā dažas olas, pieber sāli pievieno no treknā piena nosmelto krējumu, ķimenes un priežu ziedputekšņus, kas dod gan smuku krāsu, gan labu garšu.

Visu sablendē (Līga pieber arī kartupeļu cieti) un atkal liek katlā, kurā jau karsējas biezpiena masa. Žigli un enerģiski maisot, sagaida brīdi, kad siers saskrien vienā gabalā un to var ķeksēt laukā no katla. Daļu siltās masas ventiņu sieva pilda mazās bļodiņās, pārējo iesien marlē.

Lai drāniņā iesietais siers nepelētu, to ietin nātru lapās. Līga piedāvā vēl vienu recepti – šeptēšanās gar katlu notiek tāpat kā iepriekš, mainās blendējamo produktu sastāvs, jo šoreiz izmanto svaigas piparmētras, dilles un baziliku. Ventiņu sievai pēc vārda kabatā nav jāmeklē, bet visus ēdiena gatavošanas noslēpumus viņa neatklāj. Vien var nojauts, ka labai siera garšai der viss, kas nekustas un ko daba devusi.

Ja nu kādam, par provi, ir kāre pēc ķiplokiem vai pētersīļiem, var izmantot arī tos. Pašu siets siers labi garšo ar pašu ceptu maizi. Aicinot sanākt kopā vasaras saulgriežos, Līga liek pie sirds, ka ugunsdziru un gaļas gabalus var droši atstāt mājās: «Šie svētki nav domāti, lai pārēstos, bet dziedātu saulītei un ziedotu ugunskuram. Kad mēs kustamies, aizlīgojam no vērtībām, kas bija pagātnē, pie tā, kas būs rīt.»