Tārgalnieki mācīsies kļūt par drošu kopienu
Tārgalnieki ir viena no 12 vietējo aktīvistu kopienām Kurzemē, kas kā pirmās uzņemtas apkaimju kopienu attīstības programmā Drošas kopienas, ko Kurzemē koordinē Kurzemes NVO centra speciālisti. Gada laikā tārgalnieki plāno parādīt, ka pat pilsētas tuvumā ir iespējams radīt savas vietas stāstu un kopienu, kas krīzes brīdī turēsies kopā.
Braucot no Ventspils Piltenes virzienā, ir norāde par Tārgali, taču, atrodoties krustojumā, nezinātājam ir pagrūti nojaust, ka dažus simtus metru tālāk ir audzēkņiem bagāta skola, laba līmeņa sporta zāle, lībiešu sēta, vēsturisks muižas parks un daudz kas cits.
Paša ciema identitāte un stāsts it kā ir tepat blakus – ir muiža, ir lībiešu saknes –, tomēr ikdienā tas kaut kur izplūst. Tā kā Ventspils ir rokas stiepiena attālumā, daudzi tārgalnieki gadiem dzīvojuši pēc guļamrajona principa: agri no rīta uz pilsētu, vēlu vakarā mājās, tāpēc daudzi pat kaimiņus nepazīst. «Pati iepazinu kaimiņus, kad aizgāju pensijā. Pirms tam agri no rīta aizbraucu uz pilsētu un vēlu vakarā atbraucu, kaimiņus nezināju,» saka Tārgales klubiņu aktīviste Rita Grieze. Aktīvisti ir apņēmušies to mainīt, piesakoties kļūt par vienu no drošajām kopienām.
Konkurss Kurzemē programmas pirmajā kārtā bija gana liels – pieteicās 34, bet uzņēma tikai 12 kopienas. No Ventspils novada programmā iekļuva divas: Usma kā jaunā kopiena un Tārgale kā jau pieredzējušāka. Programmā kopienu uzņem uz gadu.
Kurzemes NVO centra valdes priekšsēdētāja Maija Jankovska skaidro, ka Drošas kopienas ir jauna programma, taču tās metodoloģijā daudz kas sasaucas ar viedo ciemu kustību: «Skaidrs, ka tas ir viedā ciema domāšanas veids – ka iedzīvotāji paši nāk kopā, apzina savus iespējas, vajadzības un darbojas. Taču šī programma ir ar izteiktāku fokusu uz noturību un krīzēm. Lai kopienas noturībā spēcinātos un krīzē varētu rīkoties.» Ar krīzi programmā saprot nevis tikai civilās aizsardzības trauksmes, bet arī pavisam sadzīviskas nelaimes – ja kādam nodeg māja vai pazūd elektrība. Droša kopiena ir tāda, kurā cilvēki zina savus kaimiņus, zina vietējos resursus un skaidri saprot, kam jautāt palīdzību.
Pašvērtējums bez rozā brillēm
Pieteikumu iesniedza un aizstāvēja kopienas aktīvistes – Tārgales pamatskolas direktore Ilze Judzika, kultūras darba organizatore Elena Cielava un aktīvā seniore Rita Grieze. Viņas atzīst, ka, stāstot par esošo situāciju, to neizskaistināja un anketas aizpildīja ar stingru devu paškritikas.
Sākumā, apsverot esošo situāciju, licies – mums taču nekā nav! Bet, saliekot faktus kopā, sapratušas, ka aina nemaz nav tik drūma. Tomēr viszemāko vērtējumu ieguvusi tieši noturība un gatavība krīzēm, kā arī apkaimes piederības sajūta. «Katrā ziņā mēs godīgi sevi vērtējām, un tas lika par visu tā nopietni padomāt,» saka Rita Grieze.
Lai iesaistās visas paaudzes
Ventspils tuvums no daudziem aspektiem ir pluss, bet kopienas sajūtas veidošanos neveicina. Turklāt ne visi dzīvo centrā. «Mēs tik labi nezinām savus cilvēkus. Mums ir ļoti daudz tādu, kurus mēs nepazīstam,» spriež Ilze Judzika.
Viens no tārgalnieku izvirzītajiem mērķiem ir iesaistīt jaunus aktīvistus kopienas sabiedriskajā dzīvē. Tārgalē jau aktīvi darbojas klubiņi, taču tur pārsvarā pulcējas vecāka gadagājuma ļaudis. Rita Grieze uzsver, ka būtu nepieciešams, lai kopienā tiešām piedalītos visi – gan vecie, gan vidējā paaudze un jaunieši: «Lai kopiena būtu dažāda. Tagad, godīgi sakot, tā lielākoties no senioriem sastāv.»
Dāmas spriež – aktīvistu pulciņu varētu paplašināt, ja katrs aktīvais cilvēks iesaistītu vēl kādu. Citās kopienās novērots, ka cilvēki iesaistās, ja kāds viņus personīgi uzrunā, piemēram, konkrētam darbam. Šādu stratēģiju iecerēts izmantot arī Tārgalē.
Ja vidējo paaudzi vēl var iesaistīt kā skolēnu vecākus vai amatierkolektīvu dalībniekus, ar jauniešiem ir grūtāk. «Mūsu jaunieši ir kaut kur prom, Ventspilī, Rīgā, un tad viņi pēc tam kaut kad atgriežas, kad ģimenes izveido,» spriež skolas direktore.
Tomēr tārgalniekiem ir savs slepenais ierocis – Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja, mākslas zinātņu doktore Linda Vilka, kura ir liela dzimtās vietas patriote un savus zinātniskos darbus aizstāvējusi tieši par Tārgali. Linda apņēmusies ar dzimto pusi iepazīstināt arī kolēģus un studentus. Pērn Lindas rīkotajā mākslas plenērā Tārgales centra kalniņā tapa vides objekts Saules stacija, un pasākums ar alternatīvo mūziku piesaistīja arī vietējos. Ap Lindas rīkotajiem pasākumiem, no kuriem nākamais plānots jau šovasar, vietējie aktīvisti cer atkal kopā saukt Tārgales jauno paaudzi.
Plāni – lieli
Kopienai ir dažādi praktiski izaicinājumi. Tā kā kultūras nama Tārgalē nav, Rita Grieze jau ilgstoši cīnās par savām telpām vietējiem interešu klubiņiem. Pašvaldība telpas – bijušo kafejnīcu – ir piešķīrusi, taču tur nav ūdens. Kad izdosies šo ķibeli novērst un telpas sakārtos, tur varēs rīkot pasākumus līdz 30 cilvēkiem.
Salīdzinot sevi ar citiem, tārgalnieki saprot, ka starta pozīcija ir laba. «Mēs visu laiku domājām, ka mums ir slikti, ka mums ir švaki. Un tad mēs aizbraucam un izdzirdam, ka cilvēki tiekas pieturās, jo viņiem nav, kur satikties,» atklāj Ilze Judzika. Citu kopienu ļaudis atzinīgi novērtējuši to, ka tārgalniekiem ir aktīvs vatsapa čatiņš ar vairāk nekā 200 dalībniekiem.
Tārgales kopienas aktīvistes plāno sākt ar kopīgu pagasta centra dekorēšanu vasaras saulgriežiem un svinēšanu. Dāmas aicina visus vienoties Saulgriežu jampadracī, ko ar Ventspils novada pašvaldības atbalstu Tārgales estrādē iegriezīs 22. jūnijā. Varēs noskatīties divas teātra izrādes – plkst. 15.30 Usmas amatierteātris Suflē izrādīs J. Akuratera lugu Laupītājs, savukārt plkst. 17.15 viesosies Ances amatierteātris RELAKSI*A ar M. Hornas lugu Bābu mednieki. Starp izrādēm 16.30 uzstāsies Tārgales bērnu deju kolektīvs Dorīte. Darbosies āra kafejnīca.
Augusta otrajā pusē šogad notiks Parka svētki Tārgalē. Rudenī varētu notikt lapu grābšanas talka parkā – kā saliedēšanās instruments, lai personīgi uzrunātu līdz šim nepazīstamos tārgalniekus. Plānotas arī civilās aizsardzības un noturības prasmju mācības iedzīvotājiem.
Par programmu Drošas kopienas
Apzinoties, ka saliedēta kopiena, kas spēj par sevi parūpēties arī krīzes situācijās, ir būtisks sabiedrības un valsts noturības pamats, Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru – no 2025. līdz 2029. gadam īsteno visaptverošu programmu vietējo kopienu pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbošanās, kā arī sabiedrības noturības prasmju stiprināšanai Latvijas teritorijā Drošas kopienas.
Uzņemšana programmā notiek piecas reizes no 2026. līdz 2028. gadam.
Pieteikšanās termiņi:
2026. gadā no 21. februāra līdz 21. martam (kārta noslēgusies) un no 21. septembra līdz 21. oktobrim.
2027. gadā no 21. februāra līdz 21. martam un no 21. septembra līdz 21. oktobrim.
2028. gadā no 21. februāra līdz 21. martam.
Programmā var piedalīties jau pastāvošas vai topošas apkaimju kopienas, kas var būt:
• neformāla cilvēku grupa vai
• formāla organizācija (biedrība, nodibinājums, draudze u. c.);
topošu kopienu gadījumā – lai piedalītos programmā, jāpiesakās vismaz diviem cilvēkiem no dažādām mājsaimniecībām.
Programmā nav paredzēta dalība tematiskām interešu grupām vai slēgtām kopienām, kuras nav atvērtas iespējami plašam apkaimes iedzīvotāju lokam.
Apkaimju kopiena, kas tiek uzņemta programmā, patstāvīgi vai ar atbalstu izstrādās savu rīcības plānu, lai attīstītu sevi vismaz vienā no programmas piedāvātajiem attīstības virzieniem, un 12 mēnešu laikā to īstenos.
Projekta koordinatori segs izdevumus atbilstoši saskaņotajā rīcības plānā paredzētajām aktivitātēm:
• līdz 1000 eiro jaunām, topošām vai mazāk aktīvām kopienām,
• līdz 3000 eiro pieredzējušām un aktīvām kopienām.
#sif_maf2026















Komentāri (0)