Būs iespēja iepazīt zivju zupu daudzveidību
No 6. līdz 11. jūlijam, Ventspilī pirmo reizi norisināsies piejūras garšu konkurss “Zivju zupas mēriņš”, kas aicinās pilsētas viesus un iedzīvotājus doties gardā piedzīvojumā pa Ventspils ēdināšanas vietām un iepazīt zivju zupu daudzveidību.
Konkursu organizē Ventspils tūrisma informācijas centrs sadarbībā ar Ventspils Kultūras centru, un tā mērķis ir popularizēt Ventspils Jūras svētkus un iesaistīt interesentus Jūras svētkiem veltītā garšu baudīšanas aktivitātē.
Deviņās Ventspils ēdināšanas vietās, kas atsaucās Tūrisma informācijas centra aicinājumam piedalīties konkursā, būs iespējams nobaudīt īpaši Jūras svētkiem radītas zivju zupas. Pavāri pārsteigs ar dažādām receptēm – no klasiskām lašu un jūras velšu zupām līdz radošām interpretācijām ar kūpinātu lasi, šprotēm, zandarta frikadelēm, kā arī siļķes filejas auksto zupu.
Konkursā “Zivju zupas mēriņš” piedalās:
• - Kafejnīca “OTTO” ar zupu “Zivju koncerts katlā”;
• - Restorāns “Olivia” ar “Jūras velšu zupu”;
• - Kafejnīca “Mazā Roma” ar “Treknās siļķes auksto zupu”;
• - “Pilskrogs” ar “Baltijas trio jeb Ventspils buļbuļvēzi”;
• - Kafejnīca “AL-RĒ” ar “Zivju frikadeļu zupu”;
• - Kafejnīca “Jūras Brīze” ar “Lašu zupu”;
• - “Skroderkrogs” ar “Sildošu ķirbju krēmzupu ar ingveru un kūpinātu lasi”;
• - “VINDAVA cafe” ar “Sātīgo laša čauderu”;
• - Kafejnīca “Ventiņkrogs” ar “Šprotu krēmzupu”.
Vienkopus visi deviņi piedāvājumi apskatāmi digitālajā ceļvedī, kuru iespējams lejuplādēt ŠEIT.
Apmeklētāji par savu iecienītāko zupu varēs nobalsot no 6. līdz 10. jūlijam, izmantojot QR kodu, kas būs izvietots ēdināšanas vietā. Katrs balsotājs piedalīsies balvu izspēlē, kur būs iespēja laimēt vakariņas divām personām kādā no Ventspils ēdināšanas iestādēm vai aizraujošus piedzīvojumus Ventspils tūrisma objektos.
Konkursa rezultātā viena zivju zupa iegūs titulu “Ventspils gardākā zivju zupa 2026”, ko noteiks apmeklētāju un pieaicināto ekspertu kopvērtējums. Žūrijā, kas notiks kā anonīma degustācija, darbosies Aigars Sīlis – šefpavārs un vairāku kulinārijas konkursu laureāts ar ilggadēju pieredzi Latvijas gastronomijā, Andris Ūpis – projektu šefpavārs un ēdināšanas nozares profesionālis ar ilggadēju pieredzi viesmīlības un restorānu jomā. Viņa specializācija ir neparastu gastronomisko konceptu radīšana, apvienojot augstvērtīgu ēdienu ar vietas stāstu, vidi un piedzīvojumu. Andris veido autorreceptes un garšu pieredzes ne tikai restorānos, bet arī dabā, pārgājienos un citos nestandarta notikumos, radot pārdomātus un atmiņā paliekošus gastronomiskos piedzīvojumus, kā arī Iveta Celkarte – zvejnieku sētas “Dieniņas” saimniece Bērzciemā, TV šova “Īstās latvju saimnieces” dalībniece un piekrastes kulinārā mantojuma kopēja.














Komentāri (18)
Veiksmi visiem darbos,
palasot komentārus palika skumji, kur ripo pasaule?It kā jau vārda brīvība ir demokrātijas pazīm, tāpat kā iecietība pret sakarsušiem prātiem.
Šis ir tiešām jauks pasākums un ideja par zivju zupu. Vakar jau bijām 1 vietā, ar izcilu jūras velšu zupu un plānojam vēl kaut kur paviesoties.Lai veicas šī pasākuma dalībniekiem un viesiem, būs iemesls apciemot vietas, kur gadiem neesmu bijis.
Kur jūrs bulliš, kur luč, kur siļķ, ķilav, reņģ, kur cepc aivars?!
Te jau nedrīkst tāds liets stastit, cītād sāks vel koļķet
Sūrstroming, tas i pūdets siļķs bundže, Zviedr delikstess. Japajem līdz būs uz kād ēidnic pacienat pazīstams, ka es būs aka Vencpile 😂
Kupušpiens, kūpnac ērans a jaunem rācņem un speķ zost. Ta lon tur iet ja kāc uzciene. Un vel ja i speķrauš, skābputr, plēds, zustreņ ķīsels. Tagac i cit laik. Pa velt tig var dabut nosusket cisks pa tumss un ta jaskates, vo piec lat nopelnes, ka triper nedabe, jauzpasjes pa to bār jemdames a svešem vīrišķem. Man nevainib tomer i svarigāks.
Vece suit vel aceras un brūķe piena vāric eriņs, bet tagac jau hesic un rimčik sašļiks. Es iesprucinas vien recept no suitem
https://suiti.lv/piena-varitas-renges-ar-kartupeliem/
I makten smeķigs.
Pūdet siļķ a i smeķig, bet to zup gan nevaig strēbt
Ēriņ uz oglem jacep, var plīte to izdārt. Un ta sakniban iekš to kupušpien. A sanāk varen gārd.
Kas i zustreņ ķīsels, nav ne jausem :D
Vencpilniekam a pareiz tempretūr -
zustrens - mellas jāņogs - upens
Ēriņs nevaig kūpnat aber vaidziks pepnat
Ja tur nav cepts pīļdirsiņs un nav šmoret kāpost, ta tur nav ko iet.
Teu vel i tas rūtainais mantels, un pills kabats a kanēl un rīvetiem ķieģeļiem?
A ku i pien-reņģ zup?
Tā i makten smeķig,ja māk riktig izvārt.Tik tagadje paaudz diez va ēdis...Tas tāpatams,ka a pien-sakņ zup.Cits šķobas,ka tik padzierdejs.
Es aceras, ka žāvet plekst met iekš pien zupe, bišk uzplucinaj le mīkstaks un ta ēd. Kartupeļ ķiļķen zupp a plekst.
Tik nesmalkus ēdienu šie "smalkie" barotāji nepiedāvā! Pēc nosaukumiem izklausās, ka dažiem būs vien atkausēta produkcija no lielveikala! Ventspilniekam- nevis žāvet plekst, bet aukst kūpinat. Mans opaps kūpinaj zivs save laike un pus pilst no viņ pirk!
>sranskis Mēs teic - žāvet un vis i skaider. Mīkstes, ko uzreiz no dūmbūd ēd kārsts, i pepinats nevis karsti kūpinātas :D
Cik es atcers, tad aukst kūpinat but stāvej dūm būdņa trīs dien ar maz dūm apakše no alkšņ skaidem. A parasto no rīt ielik, vakare ņem āre. Atceros vēl ļoti tālajos pag.gs. 70 tajos- 80 tajos gados tika sūtītas paciņas ar cieti žāvētām butēm draugiem uz Vidusāziju. Viss tika rūpīgi ar rupjo sali sakaisīts no iekšas un ārienes un pēc desmit dienām veiksmīgi saņemtas galā. Tagad jau pusbeigtas kamēr atved no līča piekrastes līdz Rīgai.
Mans ōmiš plekst žāvej a alkšn corkšņem un a kadiķ. Zeme bi erakt seš metr gar resn ror, kas gāj uz dūmbūd, un tur nonāc tikai auksc dūms. Trīs dien un nakt vaktej