Ar cieņu un visi kopā

Šeit vienuviet mācās bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, bilingvāli audzēkņi no dažādām kultūrām, bērni ar valodas attīstības traucējumiem un vispārizglītojošo grupu audzēkņi, pierādot, ka iekļaušana nav tikai ieraksts likumā, bet gan ikdienas darbs, ko spēj paveikt saliedēta komanda.

Šobrīd Eglītē darbojas 11 grupas, un bērnudārzs uzņem mazos ventspilniekus jau no pusotra gada vecuma. Divas no grupām ir speciālās grupas. Pērn iestāde licencēja vēl vienu speciālās pirmsskolas izglītības programmu bērniem ar smagiem garīgās attīstības un vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Lai nodrošinātu ērtu un drošu ikdienu bērniem ar kustību traucējumiem, pielāgota grupu vide un izbūvēti divi pandusi ērtai iekļūšanai iestādē.

Eglītes priekšrocība ir ciešā sadarbība ar Ventspils Iekļaujošās izglītības atbalsta centru, kas atrodas turpat, bērnudārza telpās. Šajā mācību gadā iestādes atbalsta komandai pievienojies arī speciālais pedagogs. «Mēs nākam kopā un skatāmies, kā katrs speciālists no savas puses var bērniņiem palīdzēt,» stāsta iestādes vadītāja Līga Ikauniece.

Ko nozīmē iekļaujošais atbalsts?

Praksē iekļaujošā izglītība izpaužas tādējādi, ka katram bērnam, kuram ir konstatēti kādi traucējumi un ir noteikti atbalsta pasākumi, tiek izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns. Ikdienas darbā skolotāji šiem bērniem nodrošina papildu laiku uzdevumu veikšanai un domu verbālai izteikšanai, kā arī izmanto vizuālas atgādnes grupu telpās un citus atbalsta pasākumus.

Bērniem ar valodas attīstības traucējumiem tiek nodrošinātas četras logopēda nodarbības nedēļā, kas ir augsts rādītājs pirmsskolai. Papildus iestāde sadarbojas ar Ventspils Iekļaujošās izglītības atbalsta centru, kura speciālisti nepieciešamības gadījumā strādā ar bērniņiem. Tāpat iestāde uztur saikni ar atbalsta centru ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām Cimdiņš, kuru daļa mazuļu apmeklē ārpus dārziņa. Speciālisti regulāri tiekas un saskaņo metodes, lai bērna terapija būtu vienota. «Pārrunājām, kā mēs no savas puses strādājam ar bērniem, kā viņi strādā savā iestādē, kur ir tas kopīgais, atšķirīgais, kā viens otru varam papildināt. Viņi nāca pie mums ar savām bažām un novērojumiem. Mēs dalījāmies no savas puses, lai bērniņiem pēc iespējas vairāk palīdzētu,» par šajā mācību gadā notikušu abu pušu tikšanos stāsta vadītāja.

Šķērslis – bailes un aizspriedumi

Gan vadība, gan pedagogi atzīst, ka sarežģītākais posms iekļaujošās izglītības procesā nereti ir darbs nevis ar bērniem, bet gan ar viņu vecākiem. Sabiedrībā joprojām valda aizspriedumi pret medicīniski pedagoģiskās komisijas atzinumiem. «Vairāki vecāki kautrējas, ka bērnam ir problēmas, negrib atzīt to, kā tas ir realitātē,» stāsta skolotāja Kristīne Bunclere, kura strādā kā speciālais pedagogs. Viņas vērojumi liecina, ka līdz bērnam nepieciešamajai speciālajai programmai ģimenes bieži nonāk novēloti, tādējādi zaudējot dārgo laiku, kurā bērnam varētu palīdzēt daudz efektīvāk.

Bērnudārza vadītāja Līga Ikauniece uzsver, ka izglītojošais darbs ar vecākiem ir iestādes prioritāte. Pedagogi pacietīgi skaidro, ka bērnam piešķirtais atbalsta programmas kods nekur netiek publiskots – tas paliek vien iestādes dokumentos. «Un programma bērnam tiek piešķirta uz laiku, kamēr viņš ir pirmsskolas izglītības iestādē vai kamēr tas ir nepieciešams. Mums ir bijuši gadījumi, kur notiek atkārtota pedagoģiski medicīniskā komisija – vai nu tāpēc, lai piemērotu citu pirmskolas izglītības programmu, vai, ja mēs secinām, ka darbs ar bērnu ir rezultējies ar ļoti sekmīgiem rezultātiem, tad speciālo programmu noņemam un bērns turpina apgūt vispārējo pirmskolas izglītības programmu. Vecāki nereti nobīstas, nākot arī uz atbalsta komandas sapulcēm, – kad mēs pieminam programmas nosaukumus, kad runājam par atbalsta pasākumiem. Tas ir tikai ar mērķi nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus,» skaidro vadītāja.

Skatoties nākotnē, Eglīte sadarbībā ar Ventspils Izglītības pārvaldi un pašvaldību plāno licencēt vēl vienu speciālo programmu. Šobrīd, ja komisija piemēro speciālo pirmsskolas izglītības programmu izglītojamajiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, bērnam ir jāmaina izglītības iestāde. Vadītāja dalās pieredzē, ka šāda vides maiņa un adaptācijas posms bērnam ar īpašām vajadzībām ir milzīgs stress, tāpēc mērķis ir nodrošināt visu iespējamo programmu spektru vienuviet.

Kultūru daudzveidība

Iekļaujošā izglītība Eglītē neaprobežojas tikai ar medicīniskiem aspektiem – tā ietver arī veiksmīgu sociālo un kultūras integrāciju. Aptuveni 43% no visiem bērnudārza audzēkņiem ir mazākumtautību bērni. Tāpat iestādē integrējušies vairāku reemigrantu ģimeņu bērni. Kopš mācības notiek tikai valsts valodā, vide tiek mērķtiecīgi pielāgota, lai bērni pēc iespējas ātrāk un dabiski apgūtu latviešu valodu.

«Mēs šo daudzveidību uzskatām par mūsu plusu un bagātību,» uzsver Ikauniece. Ja ģimene ir atvērta un sadarbojas, bērni valodu apgūst pārsteidzoši ātri. Pedagogi aicina vecākus arī mājās skatīties animācijas filmas latviski, lasīt grāmatas un izmantot Ventspils sniegtās iespējas, apmeklējot dažādus interešu izglītības pulciņus Jaunrades namā un citviet. Tāpat bērnudārzā viesojas pilsētas bibliotekāres, kas ar literatūras palīdzību bērniem palīdz sekmēt valodas izpratni.

Brīvdabas pedagoģija

Līdzās iekļaujošajai izglītībai un bērnu valodas attīstībai vēl viens attīstības virziens ir brīvdabas pedagoģija. «Šie ir trīs galvenie balsti, ko mēs redzam Eglītei, ko mums ir jāturpina attīstīt un pie kā jāstrādā,» stāsta iestādes vadītāja. «Mēs lēnām pielāgojam vidi, lai bērni varētu aktīvi darboties arī ārā, laukumiņos. Mums ir fantastiska vide šeit, meža stūrītis. Vide pati par sevi sauc. Mēs gribam iet ārā un darboties. Mērķis ir nākamajā mācību gadā mežmaliņas stūrītī kopīgi sadarbībā ar vecākiem izveidot mežmaliņas skolu, kur bērni var iet un pētīt, un darboties. Būšana dabā – tas ir tikai ar pluszīmi. Bērni izkustas, jūtas brīvi un pēc tam var atgriezties grupas telpās daudz mierīgāki un turpināt jau tās norises, ko viņi ir iesākuši.»

Cieņa kā pamatvērtība

Līga Ikauniece, kura bērnudārza vadību pārņēma pirms diviem gadiem, uzskata, ka ārkārtīgi svarīga ir atklāta komunikācija un cieņa. Tas attiecas gan uz bērniem, gan personālu. «Vēlos, lai kolēģes zina, ka viņas vienmēr būs uzklausītas. Viņas var nākt pie manis vai pie citiem kolēģiem runāt. Jā, varbūt mēs problēmu neatrisināsim tagad un uzreiz, taču tā būs izrunāta un mēs varam plānot, kā to atrisināt. Manas durvis vienmēr ir vaļā. To es arī vecākiem esmu teikusi – nāciet! Mēs veidojam atklātu komunikāciju, un tikai tādā veidā mēs cieņu un sadarbību varam veicināt.»

Vadītājas vietniece Baiba Šimkiva piebilst: «Ja mēs nerunāsim, tad nekur uz priekšu netiksim. Mēs varam pie sevis būt neapmierināti vai kaut ko gribēt mainīt, bet ja mēs neatnākam un nepasakām… Es vienmēr esmu par visu jauno, par jaunām idejām. Nāciet, sakiet, un tad mēs skatāmies, ko varam darīt un realizēt. Vienmēr ir jārunā.»

Eglītes spēks ir kopīgā darbā. «Mūsu ideja ir – ja mēs kaut ko darām, mēs darām visi, mēs ejam visi kopā,» stāsta Līga Ikauniece. Kolektīvs kopā iekopj teritoriju, svin vasaras saulgriežus savā Līgo kalnā un citus gadskārtu svētkus, un pat kopīgi tīrīja pagrabus, gatavojoties civilās aizsardzības patvertnes ierīkošanai. Gaitenī izveidota Eglītes saimes siena, kurā katrs darbinieks ir ielicis savu darbu, pievienojot savu vārdu.

Nesen darbinieki kopā devās pārgājienā gar jūru no Užavas līdz Ventspilij. «Tas bija ne tikai pārbaudījums ķermenim un fiziskajai sagatavotībai, bet arī prātam. Man liekas, tas ļoti lieliski mūs saliedēja kā komandu, un emocijas, ko mēs pārgājiena laikā ieguvām, vēl ilgi mums pavadīs,» saka vadītāja, bet viņas kolēģes izsaka cerību, ka šādi pārgājieni kļūst par vienu no kolektīva tradīcijām. Savai iestādei viņas novēl – lai mūsu saknes vienmēr ir stipras, lapotne kupla un katram ir vieta, kur augt savā ritmā!

#sif_maf2026