Rūpēs par pēdu veselību nevajag vilcināties

Par pēdu veselību, biežākajiem stereotipiem un to, kam ikdienā pievērst uzmanību, sarunā ar Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas traumatologu ortopēdu Valtu Boginski.

Bieži vien sabiedrībā valda priekšstats, ka pēdu deformācijas ir vairāk kosmētiska problēma, kas ar novecošanos ir neizbēgama, un medicīna īsti nepiedāvā risinājumus pēdu problēmu risināšanai. Tiek pieņemts arī tas, ka jebkura veiktā korekcija sniedz īslaicīgu efektu un deformācija būs atgriezeniska. Daži pacienti pat pauž viedokli, ka pēdu ķirurģiskas korekcijas Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī netiek veiktas vai ir pieejamas tikai atsevišķos gadījumos.

Mītu laušana

Traumatologs ortopēds Valts Boginskis ir gatavs lauzt šos iesīkstējušos stereotipus, uzsverot, ka Ventspils slimnīcā šobrīd ir pieejams teju pilns pēdas ķirurģisko operāciju klāsts, īpaši gadījumos, kad deformācija ir progresējoša un traucē pacienta dzīves kvalitātei. «Sabiedrībā joprojām valda mīti,» norāda ārsts. «Pirmkārt, ka ārstēšana nepieciešama tikai tad, kad vairs vispār nav iespējams paiet. Un, otrkārt, – operācijas veic tikai kosmētisku apsvērumu dēļ. Ne viens, ne otrs apgalvojums nav patiess.»

Runājot par biežāk sastopamajām pēdu problēmām, piemēram, plakano pēdu vai greizo īkšķi, ārsts uzsver: «Ne katra anatomiskā īpatnība uzreiz ir jāārstē ķirurģiski. Piemēram, gadījumā, kad patoloģija ir iedzimta, bet tā cilvēkam neizraisa diskomfortu vai funkcionālus ierobežojumus, nav obligāti jāiejaucas ar ārstēšanu. Tomēr, ja deformācija ietekmē dzīves kvalitāti, izraisa sāpes vai ierobežo kustības, tad noteikti ir vērts vērsties pie speciālista,» skaidro Boginskis. Mūsdienīga pieeja un tehnoloģiju attīstība ļauj katram pacientam efektīvi izvirzīt ārstēšanas mērķus un izvēlēties labāko ārstēšanas veidu, pielietojot gan konservatīvās, gan ķirurģiskās metodes. Tāpēc galvenais ir laicīgi atpazīt simptomus un nevilcinoties meklēt profesionālu palīdzību.

Rūpīgi izvērtē situācijas

Vērtējot plakanās pēdas ietekmi uz veselību, Boginskis uzsver, ka vispirms ārsta kabinetā tiek lemts, vai konkrētajā gadījumā deformācija vispār ir koriģējama. It īpaši bērniem bieži sastopama tā sauktā fleksiblā jeb elastīgā plakanā pēda, kuras laikā pēdas velve funkcionālās kustībās, piemēram, ceļoties uz pirkstgaliem, spēj pati sevi koriģēt. Tas nozīmē, ka pēda saglabā kustīgumu, vaina ir funkcionāla un cilvēks ar muskuļu spēku spēj radīt stāvokli, kad pēdas velve mainās atkarībā no pēdas pozīcijas un muskuļu iesaistes. «Ja cilvēks spēj šo stāvokli kontrolēt ar muskuļu spēku, tad parasti sūdzības nav izteiktas – tās var parādīties tikai pie lielākas fiziskas slodzes,» skaidro ārsts. Tomēr, ja deformācija progresē un locītavas laika gaitā kļūst biomehāniski stīvas vai pilnībā nekustīgas, situācija kļūst nopietnāka. Ilgstoša slodze bez atbilstošas ārstēšanas var novest pie tā, ka korekcija vairs nav iespējama konservatīvi un nepieciešama jau ķirurģiska iejaukšanās. «Jo ātrāk pacients nonāk pie speciālista, jo labāks un funkcionālāks būs ārstēšanas rezultāts,» akcentē Boginskis. «Sadzīvojot ar nopietnu pēdas deformāciju gadiem, ārstēšana kļūst daudz sarežģītāka, un iespējamās sekas var būtiski ietekmēt ikdienas dzīves kvalitāti.»

Pēdas ir mūsu ķermeņa pamats – tieši uz tām balstāmies ik dienas, tāpēc no pēdu pareizas anatomijas un simetrijas būtiski atkarīga visa balsta un kustību aparāta darbība. Kad pēda deformējas, izmaiņas notiek ne tikai tās formā vai funkcijā – tās atspoguļojas arī stājā, gaitā, ietekmē augstāk esošās locītavas un var rezultēties pat muguras problēmās. Boginskis uzsver: «Ja rodas problēmas pēdā, tās ķēdes reakcijā var ietekmēt visu ķermeni.» Viņš norāda, ka plakanā pēda pati par sevi nav uzskatāma par slimību – it īpaši bērniem. «Pilnīgi normāli, ka plakanās pēdas ir praktiski visiem maziem bērniem. Līdz astoņu gadu vecumam pēdas velve veidojas un nav uzreiz jāuztraucas, ja pamanām, ka bēram ir plakanā pēda, tā var veidoties arī vēlāk. Tomēr, ja līdz skolas vecumam nav nekādu pazīmju par pēdas garenvelves veidošanos un tā ir pilnībā planaka, rekomendēts apmeklēt speciālistu. Ja bērnam nav sūdzību, tad, iespējams, var iztikt tikai ar tādām metodēm kā ārstniecisko vingrošanu.» Taču, ja deformācija ir ļoti izteikta un laika gaitā pēda nesāk veidoties fizioloģiski pareizi, var būt nepieciešama nopietnāka iejaukšanās. Reizēm, īpaši smagu formu gadījumos ar izteiktu simptomātiku, problēmu iespējams risināt ķirurģiski, lai ilgtermiņā nepieļautu tālāku balsta sistēmas problēmu attīstību.

Ko valkājam – tam ir nozīme

Ļoti svarīga ir arī savlaicīga un pārdomāta pieeja ārstēšanai. «Pirmajā vizītē mēs parasti nesākam ar ķirurģiju,» uzsver ārsts. «Sākam ar konservatīvu ārstēšanu – ortozes, piemēroti apavi, fizioterapija. Šīs metodes neizlabo jau radušos deformāciju, bet palīdz mazināt sāpes un uzlabot funkcionalitāti. Tomēr jāapzinās, ka ar to bieži vien nepietiek,jo deformācija var būt progresējoša.»

Ne mazāk būtiska ir pareiza apavu izvēle. Nepiemēroti vai slikti pielāgoti apavi var veicināt pēdu deformācijas veidošanos un izraisīt dažāda veida sūdzības. Tāpēc Boginskis aicina pievērst uzmanību tam, ko ikdienā valkājam. Ārsts atgādina būtisko – nav viena šablona, kas der visiem. «Vesela pēda nebūs visiem vienāda. Tīri ģenētiski cilvēkiem pēdas atšķiras – dažādi izmēri, pirkstu garumi, kaulu struktūra. Katra pacienta pēda ir skatāma kā individuāls gadījums. Nevaram visus ielikt vienā formā. Bet, ja pēda netraucē un funkcionē labi, – tā ir vesela pēda,» uzsver Valts Boginskis.

Rūpes par pēdu veselību bieži vien tiek atliktas līdz brīdim, kad diskomforts jau sāk ietekmēt ikdienas dzīvi, taču, jo agrāk problēmas tiek pamanītas, jo vienkāršāk un efektīvāk tās iespējams risināt. Tāpēc, ja radušies jautājumi par pēdu formu, kustīgumu, sāpēm vai gaitas izmaiņām, nevajadzētu vilcināties – savlaicīga konsultācija pie speciālista var palīdzēt ne vien novērst esošās sūdzības, bet arī pasargāt no nopietnākām problēmām nākotnē.

Lai pieteiktos uz konsultāciju pie traumatologa ortopēda, jāsazinās ar Ventspils slimnīcas reģistratūru pa tālruni 63624665.