Drons palīdzēs apkarot maluzvejniecību un kāpu izbraukāšanu

Pagājušajā gadā no marta sākuma līdz novembra beigām Ventspils Pašvaldības policija veikusi 125 maluzvejniecības apkarošanas reidus Ventā, Būšnieku ezerā un jūrā. Reidu laikā izņemti maluzvejnieku zvejas rīki – 22 tīkli 652 metru garumā un 8 murdi ar kopējo garumu 12 metri. Ūdenstilpēs atlaistas atpakaļ 39 zivis, no tām 2 raudas, 2 zandarti, 7 vimbas, 1 līnis, 5 līdakas, 1 breksis, 11 asari un 10 pliči.

Ventspils Pašvaldības policijas priekšnieks Ojārs Rudzītis vērtē, ka jau pašlaik statistika maluzvejniecības apkarošanas jomā pilsētas teritorijā ir pietiekami laba. «Galvenais – noturēt šo labo līmeni un to uzlabot. Ja pārkāpēji zinās, ka ir vēl papildu tehniskie līdzekļi, kā viņi var tikt pieķerti, pieļauju, ka viņiem būs mazāka vēlēšanās izdarīt pārkāpumus,» cer Rudzītis. Raksturojot, kā līdz šim ir notikusi maluzvejniecības apkarošana, policijas priekšnieks skaidro, ka inspektori vairākas reizes nedēļā izbrauc patruļās uz Ventu, Būšnieku ezeru un jūras piekrasti dažādos laikos – gan no rīta, gan vakarā, gan arī naktī. «Inspektori izbrauc ar laivu un skatās, vai nav izlikti kādi maluzvejnieku tīkli, pārbauda makšķerēšanas atļaujas, kā arī veic citas funkcijas, piemēram, apskata peldvietu stāvokli, piesārņojumu krastos u. c.»

2025. gada 1. pusgadā Pašvaldības policija pretendēja uz Zivju fonda atbalsta finansējumu Zivju fonda pasākuma Zivju resursu aizsardzības pasākumi, ko veic valsts iestādes vai pašvaldības, kuru kompetencē ir zivju resursu aizsardzība (izņemot attiecīgās institūcijas kārtējos izdevumus) pirmajā atlases kārtā un ieguva Lauku atbalsta dienesta atbalstu iesniegtajam projektam. Par piešķirto finansējumu Pašvaldības policija iegādājusies termokameru un dronu. Jaunā termokamera ir modernāka nekā Pašvaldības policijas rīcībā līdz šim esošā. «Tehnoloģijas ļoti straujiem soļiem iet uz priekšu un pilnveidojas. Nākamais līmenis jau būtu militārais termovizieris, bet to mēs nedrīkstam pirkt – tas ir paredzēts tikai armijai. Šis jau ir līmenī, kas ir tuvu militārajam līmenim. Tam ir labas pietuvinājuma iespējas, kādu divu kilometru attālumā. Jau izmēģinājām, ka pāri Ventai var labi, detalizēti redzēt, ja gadījumā maluzvejnieki ir otrā Ventas krastā, piebrauc ar automašīnām u. tml. Šai termokamerai ir arī video ieraksta funkcija – attiecīgi, redzot kādu pārkāpumu, to var ierakstīt un pēc tam ierakstu izmantot kā lietisko pierādījumu,» skaidro Rudzītis.

Efektīvāk cīnīties ar maluzvejniecību un kāpu izbraukāšanu palīdzēs arī iegādātais drons DJI Matrice 30T, kura svars ir nepilni četri kilogrami. Drons aprīkots ar termovizieri, kas parāda ķermeņa siltumu, un lāzera tālmēru, kas ļauj fiksēt objektus arī tumsā un lielā attālumā.

Pieci Ventspils Pašvaldības inspektori jau izgājuši teorētisko un praktisko apmācību drona vadīšanā. LMT dronu pilotu apmācības vadītājs Mikus Porietis stāsta: «Ja sabiedrība uzticējusi kādai valsts institūcijai, šajā gadījumā Pašvaldības policijai, tādas funkcijas kā, piemēram, zivju resursu uzraudzība, tad, pildot šīs funkcijas, drons darbojas jau kā valsts bezpilota gaisakuģis. Tur ir aspekti, kas atšķiras no civilajiem droniem – saistībā ar atļauju saņemšanu, identifikāciju. Ja to prasa situācija, viņi var lidot bez ieslēgtām signālugunīm un bez aktīvas attālinātās identifikācijas. Bet, lai lidotu jau ar lielāku dronu, kā policijas gadījumā, – un viņu gadījumā arī tāpēc, lai izmantotu tās priekšrocības, ko paredz valsts bezpilota gaisakuģa statuss, – ir nepieciešama A2 kvalifikācija, kas ir augstākā kvalifikācija atvērtās kategorijas ietvaros. Tas nozīmē to, ka papildus tam, ka tu esi nokārtojis bezmaksas testu A1/A3 kvalifikācijai, tev ir arī jānokārto klātienes eksāmens, kur ir papildu jautājumi, kas saistīti ar meteoroloģiju, lidojuma tehnisko veiktspēju un zemes risku mazināšanas soļiem.»

Ventspils Pašvaldības policijas priekšnieks Ojārs Rudzītis prognozē, ka viena no prioritārajām funkcijām, kuras veikšanā visaktīvāk izmantos dronu, būs jūras piekrastes uzraudzība. «Ir motobraucēji, kuri Staldzenē ar krosa motocikliem izbraukā kāpas un piekrasti. Otra vieta, kur biežāk varētu izmantot dronu, būs pie Ventas, kur esam konstatējuši visvairāk izlikto maluzvejnieku tīklu, un, protams, Būšnieku ezerā.»

Lai gan primāri drons paredzēts maluzvejniecības apkarošanai, lai novērstu pārkāpumus pret vidi, tas var būt ļoti noderīgs arī, lai glābtu cilvēku dzīvību vai veselību, piemēram, mežā apmaldījušos cilvēku meklēšanā.

«Šis ir solis modernizācijas virzienā, mēs uzlabojam savu materiāltehnisko bāzi. Inspektoriem, kuri apguva drona vadīšanu, tā ir jauna pieredze, jaunas zināšanas. Vēl ir jātrenējas, jānoorganizē kādas papildu praktiskās apmācības,» stāsta Pašvaldības policijas priekšnieks, prognozējot, ka līdz vasaras beigām policijas darbinieki jau būs pietiekami iepraktizējušies drona vadīšanā, lai jau pilnvērtīgi varētu to izmantot savā ikdienas darbā.

Kopējā Lauku atbalsta dienesta atbalsta summa projektam ir 10 300 eiro, pašvaldības līdzfinansējums ir 3855 eiro.