Policijas atgādinājums suņu saimniekiem par drošību

Protams, katra situācija tiek vērtēta atsevišķi, katrā gadījumā tiek izsvērta kā suņa saimnieka, tā cietušā atbildība.

Taču Valsts policija vēlas šoreiz atgādināt suņu saimniekiem par viņu atbildību, lai suņa turēšana neapdraudētu cilvēku un dzīvnieku drošību, veselību un dzīvību, kā arī, lai tas nekaitētu pašam sunim. Lai mājas mīlulis nekļūst par sabiedrības „biedu”.

Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka jārūpējas par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret saimnieka īpašumā esošo dzīvnieku, nodrošinot, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.

Ministru kabineta noteikumi Nr.266 nosaka, ka suņa īpašniekam vai turētājam jānodrošina pilnīga attiecīgās teritorijas norobežošana no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās. Sunim, kāda cilvēka pavadībā, ir tiesības atrasties ārpus īpašnieka vai turētāja esošās teritorijas, ja suns netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku un dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai.

Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās suni var īslaicīgi atstāt vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.

Valsts policijas kompetencē ir izvērtēt suņu saimnieka vai turētāja atbildību, kā to paredz Krimināllikums un Administratīvo pārkāpumu kodekss.

Krimināllikuma 230.¹ panta 1.daļa paredz, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums, suņa īpašnieku soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām. Krimināllikuma 230.¹ panta 2.daļa paredz, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, suņa saimnieku soda  ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par mājdzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošanu vainīgās fiziskās vai juridiskās personas var saukt pie administratīvās atbildības, kā arī uzlikt pienākumu atlīdzināt šo noteikumu pārkāpšanas rezultātā nodarītos zaudējumus.

LAPK 106.panta 1.daļa nosaka, ka “Par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu”, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām - no desmit līdz piecsimt latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

LAPK 106.panta 2.daļa nosaka, ka “Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums” uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām - no piecsimt līdz tūkstoš latiem, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Turklāt jāievēro arī katras pašvaldības saistošie noteikumi par mājdzīvnieku turēšanu un izvešanu pastaigā.