Rakstnieku mājas viešņa Herberta Dorbes muzejā

Dzejniece Olga Lisovska dzimusi 1928.gada 4.augustā Jaunpiebalgas Plienkalnos grāvrača ģimenē. Mācījusies Jaunpiebalgas vidusskolā, Rīgas 2.vidusskolā, 1955.gadā beigusi Rīgas Republikānisko neklātienes vidusskolu, 1965.gadā studējusi Literatūras institūtā un augstākajos literāros kursos Maskavā. Strādājusi laikrakstā Literatūra un Māksla, žurnālā Karogs, izdevniecībā Liesma.

1950.gadā jaunā dzejniece publicē savu pirmo dzejoli. Izdoti vairāk nekā desmit dzejoļu krājumi. Lielākā daļa dzejoļu radušies Jaunpiebalgas iespaidā. Publicējusi atmiņu tēlojumus prozā. Sastādījusi Friča Bārdas [5], Jāņa Ziemeļnieka [5] dzejas izlases, tulkojusi, atdzejojusi no angļu, čehu, slovāku, krievu valodas. Dzīvo Jaunpiebalgas pagasta Tīrumseviķos.

No 1999.gada saņem Kultūras fonda mūža stipendija. Draudzējusies ar dzejnieci Āriju Elksni. Sarakstījusi dzejoļu krājumus Priede kalnā (1959), Saulespuķe (1963), Apsolītā zeme (1966), Pavedieni (1970), Patvērums (1998), kā arī bērnības atmiņas Uz manu tālo atmiņu…, (2003).

Dzejnieces saikne ar Ventspili arī ir ar cienījamu stāžu, jo 20.gs. 50.tajos gados Olga Lisovska ciemojusies Ventspilī pie draudzenes Dagnijas Zigmontes. Dzejniecei no tiem gadiem palikusi labā atmiņā Ostgala šaurās ieliņas un zemie namiņi. Ventspilij veltītais dzejolis iekļauts pirmajā krājumā „Priede kalnā”.