Vairākās Latvijas skolās saņemti identiski draudu e-pasti par it kā iespējamiem drošības riskiem un no izglītības iestādēm evakuēti audzēkņi, tomēr policija norāda, ka tie ir zema riska draudi un satraukumam nav pamata.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļa informēja, ka vairākās mācību iestādēs visā Latvijā šodien saņemts identisks e-pasts par iespējamiem drošības riskiem. Šāda veida e-pasti policijas redzeslokā nonākuši arī iepriekš, kad dažādām iestādēm, pat simtiem adrešu, ticis sūtīts identisks teksts, līdzīgi kā šoreiz.

Vienā no skolām izsūtītajā e-pastā kā autors uzdevies kāds Dmitrijs Harlamovs, kuram piederot teroristisks grupējums "Rīgas spēle". Tāpat viņš e-pastā aicinājis apmeklēt platformas "Telegram" diskusiju kanālu, kurā ir redzams pret latviešiem vērsts saturs, veicināta naida kurināšana un daudz ar vardarbību saistīts saturs. Tāpat tur redzami ekrānšāviņi no citiem e-pastiem, kas šķietami adresēti valsts institūcijām un uzņēmumiem ar līdzīgu vardarbīga rakstura saturu.

Līdz šim noskaidrots, ka izplatīti vismaz trīs veidu paziņojumi no vairākām adresēm, taču redzams, ka sūtītājs ir ģenerējis dažādas e-pasta adreses un visi gadījumi ir sasaistīti. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks apliecināja, ka e-pastus saņēmušas ap 300 izglītības iestādes.

"Trīs dažādi paziņojumi, vairākas e-pasta adreses reģenerētas un arī redzam sasaisti ar pagātni, proti, arī pirmdien bija līdzīgi gadījumi tiesās. Tagad speciālisti strādā, lai saprastu, no kurienes e-pasta adreses reģenerētas. IP adreses ir no dažādām valstīm vienlaikus, tur ir gan Āfrika, gan Eiropa. Kibervidē to viegli var izdarīt, lai maldinātu par savu patieso atrašanās vietu, tāpēc tikpat labi šis cilvēks vai cilvēki atrodas Latvijā," norādīja Ruks.

Policija vērtē, ka šo darbību mērķis bija satraukt Latvijas sabiedrību un destabilizēt iestāžu darbu, tomēr šobrīd satraukumam nav pamata. Ruks pašlaik nevarot pateikt, vai tā bijusi Latvijai nedraudzīgu valstu organizēta akcija vai kādi citi rīcības motīvi, jo policija strādā un cenšas saprast, no kurienes šie draudi izplatīti. "Cerēsim, ka izdosies sadzīt pēdas šim cilvēkam vai cilvēku grupai, kas tehnoloģiski nav vienkārši," piebilda policijas priekšnieks.

Policijā šādos gadījumos ir izstrādāti precīzi rīcības algoritmi, kuros skaidri definēta rīcība un riska līmeņa novērtējums.

Policijā skaidroja, ka zema riska līmeņa draudos ārkārtas pasākumu nodrošināšana izglītības objektā, piemēram, personu evakuāciju nav nepieciešams veikt. Vienlaikus saskaņā ar publiski pieejamo informāciju daļa skolu, piemēram, Rīgas reģionā tomēr veikušas audzēkņu evakuāciju.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve (IZM) Evija Ansonska skaidroja, ka katrai mācību iestādei ir evakuācijas plāns un iekšējie noteikumi, kas paredz skolas vadības rīcību apdraudējuma gadījumā, atbilstoši kuram skolas arī rīkojas.

"Valsts policija šīs e-pasta vēstules kvalificējusi kā zemus draudus, bet skolas kā augstu drošības risku, tāpēc attiecīgi rīkojušās, rūpējoties par skolēnu un pedagogu drošību. Pašlaik esam lūguši VP precizēt drošības algoritmus, lai varam izglītības iestādēm sniegt izvērstu skaidrojumu par vēlamo rīcību," pauda IZM pārstāve.

Policijas rīcībā esošā informācija saistībā ar šo gadījumu liecina, ka e-pasti apzināti izsūtīti no viena adresāta, un, izvērtējot visus apstākļus, šie ir vērtējami kā zema riska līmeņa draudi un iedzīvotājiem nav pamata satraukumam. Kā ierasts, Valsts policija veic drošības pārbaudes mācību iestādēs un ir saziņā ar skolu personālu par nepieciešamo rīcību.

Valsts policija šos gadījumus vērtēs kriminālprocesā. Kriminālprocess sākts par apzināti nepatiesa paziņojuma par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu.

Policija atgādina, ka par apzināti nepatiesa paziņojuma par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu paredzēta kriminālatbildība.

Lasi vēl

Komentāri (1)

  • -1
    Kriska 10.10.2023, 21:12:24

    Kā bija Ventspilī?

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: