Bļitkotāji gaida stintes

Parasti šajā laikā, februāra otrajā pusē, pēc svaigiem gurķiem smaržojošā zivtiņa uz Ventas ledus pulcē neskaitāmus zemledus makšķerniekus no tuvienes un tālienes. Arī Lietuvas kaislīgākos bļitkotājus. Kāds zina teikt, ka lietuvieši jau bijuši izlūkos. Un atgriezušies mājās tik pat gudri, kā atbraukuši – kāroto zivju nav. Tāpēc otrdienas rīta pusē uz Ventas ledus Ābolu ielas galā redzams pavisam maz makšķernieku un automašīnu – visas ar Latvijas numurzīmēm.

Nelielā grupiņā sasēduši Anatolijs, Staņislavs un Valērijs. Līdz šim laimējies tikai Valērijam. Viņa kontā paliels breksis. Vīri spriež, ka aukstā laika dēļ zivis ir mazkustīgas, sagulušas dziļākajās zemūdens bedrēs. Tomēr līdz pēcpusdienai vai vakaram – cik ilgi kurš no vīriem gatavojas sēdēt uz ledus – kāds asaris vai breksis pieķeršoties, gluži tukšā mājup parasti nav jādodas. Turklāt pensionāri skaistās ziemas dienas labāk pavada brīvā dabā – ko dzīvoklī sadarīsi? Arī aukstums silti saģērbušos vīrus nebiedē.

Vīri spriež, ka gurķu zivs, kā dažkārt arī mēdz saukt balti sudraboto ūdens velti, it kā esot parādījusies pie dzelzceļa tilta. Taču tās tikai tādas runas, savām acīm un ar savu zemledus makšķeri neviens no viņiem šo runu patiesīgumu nav pārbaudījis.

«Ledus biezums Ventā ir drošs, aptuveni 20 cm,» skaidro Ventspils Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Ventspils kontroles sektora priekšniece Daina Naumova. Mērījums veikts reida laikā 21. februārī. Reids, kurā Ventspils sektora inspektors Andris Veide kopā ar municipālās policijas pārstāvjiem pārbaudīja, vai zivis netiek zvejotas nelegāli, ar tīkliem, noticis pirmdienas vakarpusē. Zvejas pārkāpumi šoreiz netika konstatēti. Šādi reidi notikšot arī turpmāk, apliecina Naumova.

Uz jautājumu par stintēm sieviete pastāsta, ka to neesot arī jūrā. Ventā stintes parasti ienākot tad, kad tās jau parādījušās jūras un piekrastes zvejnieku lomos. Iespējams, ka stintes aizturējis lielais aukstums.