Lemberga prāvai divu gadu jubileja

Rīgā procesam līdzi seko Neatkarīgās Rīta avīzes žurnālisti, Uldis Dreiblats un Ritums Rozenbergs, kas apkopojuši tā virzību šajā laika posmā.

Rīt apritēs divi gadi, kopš sākta t.s. Lemberga prāva. Tāpat kā pirms gada arī šobrīd aktuāls ir jautājums – cik tālu pavirzījusies patiesības noskaidrošana šajā tiesas procesā?

Ja vērtē plikus skaitļus, tad varētu teikt, ka process mīņājies uz vietas. Līdz galam nopratināta tikai viena lieciniece; vairāk vai mazāk aizpratināti divi cietušie un pavisam nedaudz – viens uz cietušā statusu pretendējošs liecinieks. Ja ņem vērā, ka prokurori pavisam plānojuši nopratināt 80 liecinieku, varētu domāt, ka divos gados process patiešām uz priekšu pavirzījies maz.

Tomēr no šīs mīņāšanās uz vietas palikusi melna zeme, kur ilgi vēl zaļa zāle neaugs, jo visās tiesas sēdēs, gandrīz nepārtrauktas milzu spriedzes apstākļos, risinājušās visīstākās cīņas par katru zemes pēdu.

Gandrīz katras tiesas sēdes beigās, kad jau liekas, ka tiesnesis tūlīt, tūlīt pieliks punktu un pretinieku garīgā intensitāte un entuziasms jau ir izsīcis, uzvērpjas aizvien jaunas vārdu kaujas un tiek pieteikti aizvien jauni lūgumi.

Katrā tiesas sēdē tiek diskutēti tik atšķirīgi jautājumi, pieminēti dažādi notikumi 17 gadu ilgā laika periodā (no 1993. gada līdz mūsdienām), risinātas tik sarežģītas civiltiesiskas un kriminālprocesuālas nianses, ka tas vairs vienā galvā ietilpt nevar.

Vairāk lasiet trešdienas laikrakstā Ventas Balss