Laimīgi atradies noklīdis bērniņš

Todien aktīvais meitēns, kuru parasti slavē par labu uzvedību un attapību, iespītējies vingrošanas nodarbībās un traucējis citiem bērniem. Māte, to uzzinājusi, aicinājusi meitu doties mājās, bet viņa pa ceļam vairākas reizes teikusi, ka vēlas apciemot Pārventā dzīvojošo māsīcu. Māte atceras: «Atbildēju, ka ir vēls, turklāt meita todien neuzvedās tik labi, lai dotos ciemos. Kad bijām dzīvokli, meita atkal apņēmīgi atkārtoja, ka ies pie māsīcas, un es ātrumā atbildēju: «Labi, ej!» Tagad ļoti nožēloju savu rīcību, jo tovakar piedzīvotais lika pārdomāt visu dzīvi un novērtēt to, kam ikdienā nepievēršam uzmanību.»

Bija jau pusastoņi, aiz loga tumšs vakars, kad meitēns atvēris dzīvokļa durvis un izskrējis laukā. Viņam pakaļ tūdaļ steigusies arī māte, bet, kamēr jaunā sieviete noskrējusi lejā, meita pazudusi: «Skatījos pa labi, pa kreisi, tomēr nekur viņu neredzēju. Sāku skaļi saukt meitu, jo domāju, ka viņa paslēpusies, tomēr meita neatsaucās. Tad sāku kliegt, aicinot palīgā citus cilvēkus; par laimi, daudzi garāmgājēji bija ļoti atsaucīgi un tūdaļ iesaistījās meitas meklēšanā.»

Kāds žigli devies uz blakusmājām, lai pārliecinātos, vai bērns nav paslēpies kāpņutelpā, cits lūkojies, vai meitenīte nav devusies uz parku. Māte izsaukusi policiju, bet drīz vien zvanījusi viņas māte, meitenes vecmāmiņa: «Biju tādā šokā, ka nospiedu klausuli, jo sapratu – mammai būs infarkts, ja pateikšu, ka pazudis mazbērns. Tomēr mamma zvanīja uz otru telefonu, un es tomēr atbildēju. Šoks bija vēl lielāks, kad mamma uztraukti prasīja: «Vai vari paskaidrot, kāpēc manā dzīvoklī šobrīd ir mazmeitiņa un kopā ar viņu ir svešs vīrietis?!»»

No mājām izmukusī meitenīte, izrādās, gājusi tilta virzienā un balsojusi mašīnas. To pamanījis vīrietis, vārdā Andrejs. Viņš arī apstājies un aizvedis meitenīti pie māsīcas, bet bērns sajaucis kāpņutelpas, tādēļ draudzenīte nav satikta. Mazā bēgle teikusi Andrejam, ka turpat dzīvo viņas vecmāmiņa, tādēļ abi devušies pie viņas. Omīte brīnījusies, kas astoņos vakarā zvana pie durvīm: «Redzēju ļoti liela auguma vīrieti, un viņam blakus stāvēja mana mazmeitiņa. Sapratis, ka tagad viss būs kārtībā, vīrietis devās prom. Vien paguvu pavaicāt, kā viņu sauc.»

Aicinot citus vecākus lolot, mīlēt un vairāk ieklausīties savos bērnos,

meitenītes māte un vecmāmiņa noliec galvu Andreja un citu cilvēku priekšā, kas palīdzēja meklēt meiteni. Ventspilnieces ļoti vēlas pateikties Andrejam personīgi, tādēļ aicina viņu atsaukties, zvanot 28230759.