Ebreju kopiena atprasa īpašumus

Jau 2006. gadā valdība virzīja likumprojektu, kas paredzēja deviņu gadu laikā Latvijas ebreju kopienai izmaksāt 32 miljonu latu un nodot tās īpašumā nekustamos īpašumus, kuri līdz Padomju Savienības īstenotajai nacionalizācijai piederēja Latvijas ebreju sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām. Bija paredzēts, ka ebreju kopienas īpašumā nonāks vairāki īpašumi Rīgā un pa vienam īpašumam Jūrmalā, Kandavā, Kuldīgā, kā arī ēka Ventspilī Užavas ielā 8.

Tomēr Saeima toreiz šo likumprojektu noraidīja. Tagad šis jautājums aktualizējies atkal un Latvijā ieradies ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons, lai runātu par nacistu okupācijas laikā ebrejiem atņemto īpašumu atgūšanu vai to vērtības kompensēšanu.

Masu medijos izskan versijas, ka jautājumu par ebreju īpašumu atdošanu un kompensēšanu aktīvi virza ASV, pozitīva risinājuma gadījumā krīzes pārņemtajai valstij pretī solot ASV investīciju plašāku ieplūšanu. Ebreju organizāciju lobijs ASV ir spēcīgs, un ASV, kā Latvijas startēģiskais partneris, te var izdarīt spiedienu.

Tikmēr pētījumu aģentūras TNS Latvia janvārī veiktais pētījums liecina, ka vairāk nekā puse jeb 60% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstij nebūtu jāizmaksā kompensācijas ebreju kopienai.

Užavas ielā 8 šobrīd atrodas arī pašvaldības uzņēmums Ventspils Nekustamie īpašumi. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Lesiņš par iespējamo ēkas nodošanu ebreju kopienai neko nav dzirdējis. Viņu tas arī īpaši neuztrauc, jo pašvaldībai ir daudz tukšu telpu, kur nepieciešamības gadījumā varētu pārcelties. Par Ventspils īpašumu nodošanu ebreju kopienai, neko nezina arī Ventspils ebreju biedrības Hevre Hahomim pārstāvji.

Vēsturniece Ingrīda Štrumfa stāsta, ka Užavas ielā 8 pirmās Latvijas laikā, 20-30-ajos gados atradusies ebreju skola, taču muzeja rīcībā nav informācija, kam šī ēka tolaik piederējusi. Vēsturniece stāsta, ka pirmās Latvijas laikā Ventspilī dzīvojuši septiņi līdz astoņi procenti ebreju. Viņi bija tirgotāji, veikalu īpašnieki, kokrūpnieki un amatnieki un viņiem attiecīgi piederēja arī namīpašumi.

Viena no zināmākajām savulaik bijusi ebreju uzņēmēju Šapiro dzimta, kuras pārstāvjiem Ventspilī piederēja vairāki nekustamie īpašumi. Pēdējais dzimtas pārstāvis – Jakovs Šapiro – tāpat kā citi Ventspils ebreji tika nošauti 1941. gadā. 

Foto: Arī ēku Užavas ielā 8 Ventspilī ebreju kopiena vēlas iegūt savā īpašumā.