Ingrīda Ģelze-Ozoliņa (1947. gada 4. maijs – 2018. gada 24. oktobris)

Ingrīda dzimusi Viļakā, Balvu novadā. 1949. gada 25. martā ģimene tika politiski represēta un izsūtīta uz Krieviju, Omskas apgabalu. Tur septiņu gadu vecumā aizsākās viņas skolas gaitas, līdz 1956. gadā ģimene tika reabilitēta un atgriezās Latvijā. No 1961. gada līdz 1966. gadam Ingrīda mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, Keramikas nodaļā, un spēlēja basketbolu klubā TTT. Studējot Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļā, viņa jau kopš 1. kursa piedalījās dažāda līmeņa mākslas darbu izstādēs – republikas mēroga un starptautiskajās, tā izcīnīja tiesības un 1972. gadā iestājās PSRS Mākslinieku savienībā. Studiju laikā Ingrīda strādāja par zīmēšanas skolotāju, laboranti Latvijas Valsts mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā, speciālo priekšmetu pasniedzēju Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā.

Kopā ar vīru gleznotāju Ansi Ozoliņu un meitām 1975. gadā viņa pārcēlās dzīvot uz Ventspili. Kopīgi tika organizētas pirmās publiskās Mākslas dienas Ventspilī un Rīgā, realizēti daudzi godalgoti interjera darbi, izveidotas pastāvīgas vēsturiskās ekspozīcijas, rīkotas personālo darbu izstādes, interjeri daudziem objektiem, keramikas panno, kā arī veikti vairāki augstas klases mākslas darbu dāvinājumi.

Rūpēs par Ventspils vietējās mākslas dzīves procesiem – turpinot Anša Ozoliņa uzsākto –, Ingrīda bija visu mākslas notikumu avangardā, uzņēmās atbildīgus amatus, kā arī īstenoja senu sapni un nodibināja Ventspilī mākslas skolu, bija pirmā tās direktore.

Sešus gadus Ingrīda bija Ventspils Mākslas skolas direktore, bet divpadsmit gadus –pilsētas galvenā māksliniece. Viņa bija Ventspils Rotari kluba biedre kopš pirmās tā dibināšanas dienas. Ingrīda piedalījās visās Ventspils mākslinieku grupas un Kurzemē organizētajās mākslas darbu izstādēs. Ārpus Latvijas piedalījās izstādēs Francijā, Vācijā, Holandē, Zviedrijā. Ventspilnieki un pilsētas viesi vienmēr ar interesi apmeklējuši mākslinieces Ingrīdas darbu izstādes.

Ingrīda savulaik daudz strādājusi arī Ventspils muzejam, un tur viņa nesen vienu pēc otra uzbūra divus barokālus atmiņu stāstus: pirmais bija veltīts viņas Anša centieniem un piemiņai, bet otrs – par 1980. gadu Mākslas dienu pasākumiem. Ingrīdas kolorītie atmiņu stāsti, sākot jau ar studiju gadiem, tad par Liepājas laikiem, par pirmajiem gadiem Ventspilī... Lieliska stāstītāja. Sabiedrības cilvēks. Mudinot pārējos māksliniekus, Ingrīda arvien ir bijusi vietējo mākslinieku līdere.

Ingrīdas Ventspilij atdotie gadu desmiti ir augsti novērtēti. Saņemta godpilnā Pilsētas balva. To gadu krāsas nu jau arvien straujāk izdziest reizē ar sava laika mākslas gara aktīvajiem turētājiem. Tā vairs nekad nebūs... Paldies par visu!

Ventspils mākslinieki