Aicinām balsot par Ventspils pilsētas domes Lielās balvas un Balvu kandidātiem! Lai vieglāk izdarīt izvēli, rosinām iepazīties ar kandidātu veikuma īsu izklāstu. Esiet atsaucīgi!

Lielajai balvai izvirzīti 3 kandidāti

1. Andris Kausenieks Ventspils pilsētas p/i Komunālā pārvalde direktors

Andris Kausenieks ir dzimis un audzis Ventspilī un ar savu darbu pierādījis, ka ir īstens savas dzimtās pilsētas patriots. Pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Tehniskās fakultātes absolvēšanas 1988. gadā atgriezies Ventspilī un uzsācis darba gaitas. Ventspils pašvaldībā Andris Kausenieks sācis strādāt 1994. gadā – sākotnēji PSIA Ventspils labiekārtošanas kombināts, bet kopš 1996. gada ir Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde direktors. Paralēli darbam Andris Kausenieks sekmīgi studējis Rīgas Tehniskajā universitātē un ieguvis bakalaura grādu inženierzinātņu būvzinātnē. Ģimenē ir 2 meitas, un tagad ģimeni kuplina divi mazbērni.

Praktiski Andris Kausenieks ir izgājis cauri visam pilsētas būvniecības procesam pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un devis ļoti lielu ieguldījumu pilsētvides uzlabošanā, lai pilsēta izskatītos tāda, kāda tā ir šodien. 2001. gadā viņš saņēma Ventspils pilsētas Balvu. Viņa liels nopelns ir tajā, ka par Ventspili runā ne tikai kā par tīru un sakoptu pilsētu Latvijā, bet arī citur pasaulē. Par Andri Kausenieku var teikt, ka viņš ir no tiem, kuram nav vienaldzīgs mūsu pilsētas tēls – vienmēr radošu ideju pilns un aktīvs to īstenotājs. Spilgts piemērs ir izbūvētie un popularitāti guvušie veloceliņi pilsētā, pa kuriem arī viņš pats labprāt pārvietojas. Kausenieks aktīvi piedalījies daudzo bērnu rotaļu laukumu projektēšanā un izveidē. Viņa hobijs ir ceļošana, no kurienes ik pa laikam atved kādu jaunu ideju no citām pasaules valstīm ieviešanai mūsu pilsētā. Ventspils pilsētas pašvaldībā Andra Kausenieka vadībā ir realizēti daudzi Eiropas Savienības finansēti projekti – rekonstruētas ielas, izbūvēti veloceliņi, pārbūvēts Lielais laukums, uzcelta jauna poliklīnika un uzsākta jaunās Ventspils Mūzikas vidusskolas būvniecība. Pēdējo gadu nozīmīgākie objekti ir Andra Kausenieka vadībā realizētie – bērnu rotaļu parks Žāžciemā Brīnumzeme, unikālā strūklaka Valzivs. Andri Kausenieku raksturo milzīgas darbaspējas, vadītprasme, enerģija ideju radīšanā, aizstāvēšanā un realizēšanā par attīstītu, tīru un sakoptu Ventspili. Arī tāpēc Ventspils attīstība nekad nerimstas.

2. Didzis Ošenieks – Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks

Ventspili – zaļu, ziedošu, ģimenei ar bērniem, mazuļiem un senioriem draudzīgu un tūristu iecienītu galamērķi – pazīst Latvijā un daudzviet pasaulē. Ventspils tapšanā par skaistu un ērtu dzīvestelpu jau 19 gadu piedalās kurzemnieks no Dunalkas puses Didzis Ošenieks, un varam lepoties, ka viņa profesionālās darbības rezultātā Ventspili pasaulē zina kā pilsētu, kurā jau divas reizes uzstādīts Ginesa rekords – 2010. gadā izveidots pasaulē garākais ziedu paklājs, bet šogad notika lielākā sniegpulkstenīšu stādīšana pasaulē. Ventspils ir pilsēta, kurai ir sava virtuālā vēstniecība un nauda –venti –, par ko saņēmusi daudzas balvas pasaules reklāmas un mārketinga konkursos.Ventspili Latvijā pazīst kā populārāko tūrisma galamērķi, ģimenei un bērniem draudzīgu. Uz Ventspili var doties ar Latvijā drošākā autoparka Ventspils reiss autobusiem.Visos šajos ventiņu panākumos ieguldītas arī Didža Ošenieka vadītāja un organizatora spējas, aizrautība un profesionālās zināšanas, par ko viņš pats saka: «Tas ir komandas darbs!» Ventspilnieki Didzi Ošenieku raksturo kā uzņēmīgu un mērķtiecīgu cilvēku, kura lēmumus un rīcību nosaka gan prāts, gan sirds, uzteic viņa spējas ieklausīties un sadzirdēt cilvēku vajadzības. Jau četras reizes – 2005., 2009., 2013. un šogad – atkārtoti ievēlēts par Ventspils pilsētas domes deputātu. Kopš 2006. gada Didzis Ošenieks pilda domes priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumus. Viņa atbildība ir tūrisma, sociālās palīdzības, komunālās saimniecības, nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomas, kā arī Ventspils tirgus un sabiedriskā transporta darbības pārraudzība. Viņš aktīvi darbojas ekonomikas un budžeta, pilsētas attīstības, sociālo un mārketinga jautājumu risināšanā. Aktīvā līdzdalība energoefektivitātes jautājumu risināšanā uzlabojusi daudzu ventspilnieku dzīves apstākļus. 2004. gadā Didzis Ošenieks saņēma Ventspils pilsētas domes Balvu. Brīvajā laikā turpina pilnveidot savu dārzu. Kopā ar ģimeni labprāt ceļo. Viņa ģimenē aug divi dēli un meitiņa. Viņš cer, ka Ventspils būs tā vieta, kur vēlēsies dzīvot arī bērni, vieta, no kuras negribas aizbraukt un kurā vienmēr gribas atgriezties.

3. Armands Vijups – Ventspils pilsētas p/i Ventspils muzejs Livonijas ordeņa pils direktora vietnieks–vadošais pētnieks

Dr. hist. Armandu Vijupu par ventspilnieku var saukt kopš 2000. gada, kad viņš sāka strādāt par Ventspils muzeja direktoru zinātniskajā darbā. 2007. gadā Armands Vijups saņēma Ventspils pilsētas Domes balvu un nominācijā Kultūras mantojuma izpēte veicināšanas balvu par Ziemeļkurzemes viduslaiku kapsētu arheoloģisko izrakumu pētījumiem. Šīs ekspedīcijas, vēstures speciālistu vērtējumā, ir ne tikai šobrīd augstākais sasniegums viduslaiku senkapu izpētes jomā, bet arī apjomīgākais veikums visas Ziemeļkurzemes arheoloģisko pieminekļu izpētē kopš 19. gs. beigām. Turklāt arheoloģiskie izrakumi un pētījumi ir tikai viena no A. Vijupa profesionālās darbības jomām. A. Vijups piedalījies zinātniskajās konferencēs un semināros Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Skotijā, Somijā un Zviedrijā. Ārpus Latvijas stažējies Toruņas Universitātē (Polija), Gēteborgas Universitātē (Zviedrija), Roskiles Universitātē (Dānija) u.c. Kopš 1996. gada ir Latvijas Republikas Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Armands Vijups ir arī Latvijas Universitātes asociētais profesors arheoloģijā, studentu mīlēts lektors, vairāk nekā 100 zinātnisku publikāciju par heraldiku, arheoloģiju, vēsturi, t.sk. monogrāfijas Staldzenes bronzas laikmeta depozīts (sadarbībā ar A. Vasku) autors, vairāku mācību līdzekļu vispārizglītojošajām skolām autors, kā arī astoņu rakstu krājumu Ventspils muzeja raksti sastādītājs. Rakstu krājumos publicēti arī daudzi Armanda Vijupa pētnieciskie darbi, kas saistīti tieši ar Ventspils un novada vēsturi. Piemēram, nozīmīgais arheoloģiskajos izrakumos atklātais fakts, ka senākā Ventspils daļa 17. gs. tika pakļauta dabas katastrofai – aizputināšanai ar smiltīm. Īpašs talants ir Armanda Vijupa spēja komunicēt un radīt interesi par vēsturi arī ar šo jomu nesaistītajiem cilvēkiem. Armandam Vijupam pieder unikāla vēsturisku Japānas sadzīves priekšmetu kolekcija, kas tika eksponēta arī Ventspils muzejā (2013). Muzeja zinātniskais direktors ir idejām bagāta un neordināra personība, kas spēj iedvesmot kolēģus gan zinātniskiem pētījumiem, gan azartiskai darbībai arī muzeja ikdienā. Ģimenē ir dēls Mārtiņš un meita Elīna.

Balvai izvirzīti 11 kandidāti

Nataļja Cinkmane krievu folkloras kopas Zdravica vadītāja

Nataļja Cinkmane ir ventspilniece, mācījusies Ventspils Mūzikas vidusskolā, pēc tam absolvējusi Ļeņingradas Kultūras institūtu un pēc neliela darba cēliena Petrozavodskā atgriezusies Ventspilī. Labi pārzinot krievu tautas folkloru, apzinīgi un ar lielu atbildības izjūtu 1985. gadā dibinājusi un līdz šim laikam vada krievu folkloras kopu Zdravica. Pilsētas iedzīvotāji labi pazīst un mīl kolektīva daiļradi. Paralēli folkloras kopas vadīšanai rit mūzikas pedagoģes darbs Ventspils Mūzikas vidusskolā. Un kā saka Nataļja: «Skolai es dāvāju sirdi, bet folkloras kopai – dvēseli.»

Zdravicas sirsnīgo dziedājumu nevar nepamanīt. Profesionālās, aktīvās un enerģiskās vadītājas rosināti, dziedātāji priecē skatītājus gan pilsētas mēroga pasākumos – Pilsētas svētkos, Jūras svētkos, nacionālo kultūras biedrību festivālā Ventspils vainags, tradīciju svētkos Masļeņica u.c. –, gan arī valsts mērogā, regulāri piedaloties starptautiskajā folkloras festivālā Baltica, Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, kā arī valsts nozīmes folkloras festivālos. Ir pabūts arī ārvalstīs, pēdējos gados atvedot teicamu novērtējumu un pozitīvas emocijas no Igaunijas un Baltkrievijas.

Nataļja Cinkmane iegulda nesavtīgu darbu kolektīva radošo programmu izveidē, lai būtu interesanti strādāt pašiem dziedātājiem un tai pašā laikā patiktu arī klausītājiem. Ir tapušas tematiskas programmas Troica, Sjomik, Senokos i žatva, Svaģebnij obrjad, Roždestvo, Dorožeņka, Kubaņas un Urālu kazaku dziesmu cikls, kas devušas nozīmīgu ieguldījumu autentiskās folkloras saglabāšanā un popularizēšanā. Nataļja Cinkmane savā ilggadējā darbībā, vadot kolektīvu, pacelto latiņu tur augstu. To apliecina gan skatēs regulāri iegūtais augstākais novērtējums, arī šajā sezonā saņemot vērtējumu izcili, gan arī nedalītā skatītāju mīlestība. Nataļja Cinkmane labprāt strādā dārzā, ved pastaigā suni, audzē ziedus, apmeklē baseinu, risina krustvārdu mīklas. Viņai tuva daiļliteratūra un akordeona spēle.

Ingrīda Ģelze-Ozoliņa – māksliniece

Ingrīda Ģelze-Ozoliņa dzimusi Viļakā, Balvu novadā. 1949. gada 25. martā ģimene tika politiski represēta un izsūtīta uz Krieviju, Omskas apgabalu. Tur 7 gadu vecumā aizsākās skolas gaitas, taču 1956. gadā ģimene tika reabilitēta un atgriezās Latvijā. No 1961. gada līdz 1966. gadam Ingrīda mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, keramikas nodaļā, un spēlēja basketbolu klubā TTT. Jau kopš I kursa, studējot Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļā, piedalās dažāda līmeņa mākslas darbu izstādēs – republikas mēroga un starptautiskās – , tā izcīna tiesības un 1972. gadā iestājas PSRS Mākslinieku savienībā. Studiju laikā strādājusi par zīmēšanas skolotāju, laboranti VMA Keramikas nodaļā, speciālo priekšmetus pasniedzēju Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā. Kopā ar vīru – gleznotāju Ansi Ozoliņu – un meitām 1975. gadā pārceļas dzīvot uz Ventspili. Kopīgi tiek organizētas pirmās publiskās Mākslas dienas Ventspilī un Rīgā, realizēti daudzi godalgoti interjera darbi, izveidotas pastāvīgas vēsturiskas ekspozīcijas, rīkotas personālo darbu izstādes, interjeri daudziem objektiem, keramikas panno, kā arī veikti vairāki augstas klases mākslas darbu dāvinājumi. Ingrīda Ģelze-Ozoliņa 6 gadus ir Ventspils Mākslas skolas direktore un 12 gadus – pilsētas galvenā māksliniece. Ārpus Latvijas piedalījusies izstādēs Francijā, Vācijā, Holandē, Zviedrijā.

32 gadus dzīvojot un strādājot Ventspilī, piedalījusies visās Ventspils mākslinieku grupas un Kurzemē organizētajās mākslas darbu izstādēs. Viņa ir Ventspils Rotari kluba biedre kopš kluba dibināšanas dienas – 14 gadus. Ventspilnieki un pilsētas viesi ar interesi apmeklēja mākslinieces Ingrīdas Ģelzes-Ozoliņas 50 un 60 gadu jubilejas izstādes, bet viņas 70 gadu jubilejas izstāde Pārventas bibliotēkā vēl apskatāma līdz jūnija beigām. Abas Ingrīdas Ģelzes-Ozoliņas meitas ir keramiķes. Māksliniecei patīk dārza darbi, saskarsme ar dabu, ceļojumi.

Alvis Kambuts Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas mājturības un tehniskās grafikas skolotājs

Alvis Kambuts ir dzimis ventspilnieks. 1994. gadā pēc LU Pedagoģijas fakultātes absolvēšanas viņš sāka strādāt Ventspils 5. vidusskolā, bet kopš 1995. gada ir mājturības un tehnoloģiju, tehniskās grafikas skolotājs Ventspils Valsts 1. ģimnāzijā. Viņš māca mājturību un tehnisko grafiku arī 6. vidusskolas skolēniem. Viņš gatavo savus audzēkņus pilsētas, novada un valsts olimpiādēm, kurās audzēkņi jau vairāku gadu garumā ieguvuši godalgotas vietas, – atklātajās valsts olimpiādēs, tehniskās grafikas un mājturības olimpiādēs. Katru gadu skolotājs Kambuts organizē tehniskās grafikas olimpiādi Ventspils pilsētā un novadā, regulāri pats ceļot savu kvalifikāciju, apmeklējot tālākizglītības kursus un seminārus. Ar jaunākajām atziņām vienmēr iepazīstina savus kolēģus pilsētā. Alvis Kambuts ir ieguvis 4. pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpi. Viņš vada kursus tehniskās grafikas skolotājiem Latvijā. 2016./2017. mācību gadā vadījis kursus Kuldīgas mājturības skolotājiem Tehniskās grafikas elementi zēnu mājturības un tehnoloģiju stundās. Ir Ventspils pilsētas mājturības un tehnoloģiju skolotāju metodiskās apvienības vadītājs, organizē pieredzes apmaiņas braucienus, vada seminārus pilsētas mājturības skolotājiem. Pašreiz sagatavošanā ir kursu programma CNC izmantošana mājturības un tehniskās grafikas stundās. Metodiskās apvienības ietvaros organizējis pasākumus Ventspils skolu zēniem Koka auto. Ventspils Valsts 1. ģimnāzija lepojas ar Alvja Kambuta profesionālajiem sasniegumiem: IZM Atzinības rakstiem 2002., 2003., 2004., 2006., 2009., 2010. gadā, skolas Gada balvu 2001., 2013. gadā. Alvis Kambuts iekārtojis, aprīkojis un noformējis savā ģimnāzijā mājturības un tehnoloģiju kabinetu, kas ir mūsdienīgs, skolēnu prasmes attīstošs un pilnveidojošs, savstarpēju sadarbību un darbaudzināšanu veicinošs. Viņš piedalījies arī Ventspils Jauniešu mājas organizētajā projektā – izstādē Pedagoga hobijs.

Alvis Kambuts ir precējies, ģimenē aug divi dēli. Skolotāja aizraušanās ir motosports.

Andris Kārkliņš ārsts radiologs diagnosts

Andris Kārkliņš sācis strādāt SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca 2008. gadā pēc Rīgas Stradiņa universitātes ārsta grāda iegūšanas rezidentūras laikā sertificēta radiologa uzraudzībā. 2009. gadā ieguvis ārsta sertifikātu radiologa diagnosta specialitātē. Kopš 2010. gada marta ir diagnostikas nodaļas vadītājs. Viņš regulāri paaugstina savu kvalifikāciju, apmeklējot seminārus, kursus, konferences un kongresus Latvijā un ārvalstīs, interesējas par sasniegumiem un jauninājumiem medicīnas zinātnēs. Savas iegūtās profesionālās zināšanas un pieredzi pielieto ārstnieciskajā darbā. Andris Kārkliņš ir prasīgs pret sevi un kolēģiem, pretimnākošs, saprotošs un iejūtīgs attiecībā pret darba kolēģiem un pacientiem. Regulāri saņem tikai labas pacientu atsauksmes vietējos masu medijos. Radiologs diagnosts Andris Kārkliņš saņēmis titulus Gada kolēģis 2011 un Gada labākais ārsts 2012 par profesionalitāti, sirsnību un iejūtību. Brīvajā laikā piekopj aktīvu dzīvesveidu, rūpējas par savu ģimeni, interesējas par sporta un kultūras dzīvi gan Ventspilī, gan ārpus tās.

Rebeka Koha – svarcēlāja, Eiropas un pasaules jaunatnes čempionātu medaļniece, olimpisko spēļu dalībniece

Reti kuram ventspilniekam nav pazīstams Rebekas Kohas vārds. Viņai ir tikai 19 gadu, šogad absolvējusi Ventspils 6. vidusskolu, bet sportā sasniegusi ļoti augstus rezultātus. Mazā, trauslā meitene, kas pievērsusies tik vīrišķīgam sporta veidam, ar lielu neatlaidību un augstu motivāciju spēj sportot gadu no gada, arvien uzlabojot sasniegumus svarcelšanā. Rebeka ir 2016. gada Riodežaneiro olimpisko spēļu ceturtās vietas ieguvēja svarcelšanā svara kategorijā līdz 53 kilogramiem, tikai par 2 kg atpaliekot no bronzas medaļas ieguvējas. Rebeka atklāj, ka nozīmīgākais viņas sportistes karjerā ir olimpiskās spēles Riodežaneiro. «Pirmo reizi, jaunas emocijas, jauna pieredze un tiešām kaut kas savādāks. Citas sacensības arī ir ļoti svarīgas, ļoti nopietnas, bet šis tiešām bija tāds brīdis, kad viss jāsavāc – emocijas, spēks – , un viss jāizliek.» Sportiste ir guvusi panākumus jauniešu un junioru vecuma grupās. Viņa ir Eiropas čempione jauniešu un U20 vecuma grupā. 2014. gada pasaules U20 čempionātā un Jaunatnes vasaras olimpiskajās spēlēs svara kategorijā līdz 48 kg izcīnīja 3. vietu. Kopš 2014. gada startē pieaugušo sacensībās. 2015. gada pasaules čempionātā ieguva 10. vietu. Tikai 17 gadu vecumā 2016. gada Eiropas čempionātā pieaugušajiem izcīnīja 3. vietu svara kategorijā līdz 53 kg ar jaunu Latvijas rekordu, kas līdz šim ir augstākais sasniegums ne vien sportistes karjerā, bet arī Latvijas sieviešu svarcelšanas vēsturē. 2017. gada Eiropas čempionātā pieaugušajiem izcīnījusi sudraba medaļu. Rebeka Koha vairākas reizes ir saņēmusi Ventspils Gada atzinību sportā nominācijā Labākā sportiste un nominācijā Cerība sportā. Sportistes personības izaugsmē un rezultātu sasniegšanā būtiska loma ir trenera, sporta skolas, līdzjutēju, tiesnešu ietekmei, kas kopumā virza sportista darbību, respektējot paša sportista vajadzības, intereses, spējas un iespējas. Rebekai sportisko izaugsmi nodrošināja un turpina nodrošināt zinoši, gudri treneri – Eduards Andruškēvičs un Viktors Ščerbatihs. Nozīmīgs ir pašvaldības un vecāku atbalsts. Rebekai sportistes karjerā viss vēl priekšā un ar neatlaidīgu darbu būs atkal jaunas iespējas pierādīt sevi, kas Rebekai noteikti izdosies. Turam īkšķus!

Aina Lodziņa flautas spēles pasniedzēja

Aina Lodziņa dzimusi Jēkabpils rajonā, skolas gaitas saistītas ar Mērsragu. Pat mamma bijusi neizpratnē, jo jau agrā bērnībā Aina vēlējusies spēlēt flautu. Mūziku mācījusies Rojas un Ventspils Mūzikas skolās. Mīlestība pret flautas spēli un zināšanu papildināšana turpinājās, studējot Rīgas Pedagoģijas un vadības augstskolā un pabeidzot maģistrantūru Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Mūzikas akadēmijā. Darba gaitas sāktas Piltenes mūzikas skolā, bet no 2003. gada līdz šim laikam viņa māca audzēkņiem flautas spēli Ventspils Mūzikas vidusskolā. Arī meitām patīk muzicēt, sirdij vistuvākā ir flauta. Aina Lodziņa ir mūzikas skolas pūšaminstrumentu, sitaminstrumentu nodaļas vadītāja. Mācību priekšmeti – flautas spēle, ansambļa klase. Viņa muzicē Ventspils kamerorķestrī diriģenta Aigara Meri vadībā. Vada dažādu sastāvu flautu ansambļus, ik gadu piedaloties un iegūstot godalgotas vietas dažādos konkursos un festivālos Latvijā un ārpus tās. Jau 2013. gadā flautu kvartets izcīnīja iespēju ierakstīties radio un muzicēt Vīlandē (Igaunija), Radio Klasika organizētajā koncertā. Ansamblis 2012. gadā izcīnīja 1. vietu X Starptautiskajā bērnu un jauniešu kameransambļu festivālā konkursā Muzicējam kopā ar draugiem, iegūstot arī specbalvu par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu. Visas ansambļa dalībnieces arī individuāli spilgti uzstājas un ieguvušas dažādas godalgotas vietas Latvijā. Pēdējie lielākie panākumi – 2016. gadā jauktais koka pūšaminstrumentu ansamblis izcīnīja 1. vietu XII Starptautiskajā bērnu un jauniešu kameransambļu festivālā konkursā Muzicējam kopā ar draugiem, tāpat arī labākā ansambļa nominācija I Latvijas ansambļu festivālā Sudraba flautas. 2017. gadā flautu trio – Karlīna Priedēna, Nora Lodziņa, Terēza Tīrmane – izcīnīja 1. vietu VII Starptautiskajā pūšaminstrumentu, sitaminstrumentu ansambļu un orķestru ritmiskās mūzikas konkursā Vēju ritmi 2017. Skolotāja pamatoti lepojas ar savu audzēkņu izcilajiem sasniegumiem flautas spēlē – 2017. gadā ar iegūtajām divām 1. vietām flautas un pikolo flautas spēlē XXII Latvijas MS pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu izpildītāju konkursā, 2. vietu XXIII Starptautiskajā jauno mūziķu konkursā Sigulda 2017. Ar panākumiem ir muzicēts arī Lietuvā un Itālijā. Skolotājas Lodziņas audzēkņi pieskaitāmi pie labākajiem flautistiem, un viņu sasniegumus augsti novērtējusi arī Kultūras ministrija. Aina Lodziņa labprāt brīvos brīžus pavada pie dabas, patīk ceļot.

Linda Mičule ārste nefroloģe

Linda Mičule 1997. gadā beigusi Latvijas Medicīnas akadēmiju un ieguvusi ārsta grādu. Savukārt 2002. gadā beigusi Latvijas Universitāti un ieguvusi ārsta speciālista kvalifikāciju nefroloģijā. SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca strādā kopš 2006. gada 2. janvāra. Sākumā pildījusi nefrologa, internista (dežūrārsta) pienākumus. No 2010. gada 1. janvāra līdz šim brīdim ir hemodialīzes nodaļas vadītāja, kā arī pilda nefrologa un internista pienākumus. No 2010. gada 1. septembra papildus veic hemodialīzes nodaļas vadītāja un nefrologa pienākumus Talsu filiālē. Turklāt Linda Mičule kopš 2015. gada oktobra pilda arī galvenā ārsta vietnieka medicīniskajā darba kvalitātē pienākumus, ir transplantācijas koordinatore Kurzemē. Viņa regulāri paaugstina savu kvalifikāciju dažādos kursos un semināros specialitātē, kā arī apmeklējot asociācijas sēdes gan mūsu valstī, gan ārpus tās robežām, interesējas par jaunākajiem sasniegumiem medicīnā un pediatrijā. Linda Mičule aktīvi piedalās jaunu diagnostisku metožu ieviešanā slimnīcā un kopš 2011. gada marta vada zinātnisko un mācību daļu slimnīcā, kā arī iegulda savas profesionālās zināšanas peritoneālās dialīzes izveidē slimnīcā, darbojas terapeitiskā profila darba grupā, kura nodrošina terapeitiskā profila medicīnas darbības kvalitātes uzlabošanu Ventspils slimnīcā un Talsu filiālē. Darba pienākumus Mičule veic ar augstu atbildības izjūtu pret veicamo darbu. Ievēro konfidencialitāti attiecībā pret pacientu. Saskarsmē ar darba kolēģiem ir laipna, izpalīdzīga un koleģiāla. Viņa ir zinoša, pretimnākoša, saprotoša un iejūtīga attiecībā pret darba kolēģiem un pacientiem. Regulāri saņem labas pacientu atsauksmes un atzinību vietējos masu medijos. Nefroloģe Mičule saņēmusi titulus Gada kolēģis 2011, Gada ārsts 2012, kā arī šogad saņēmusi titulu Gada ārsts–2016/2017 par profesionalitāti, sirsnību, iejūtību un citām svarīgām īpašībām. Brīvajā laikā Lindai patīk lasīt grāmatas, viņa daudz ceļo un piekopj aktīvu dzīvesveidu.

Oļegs Mihailovs Ventspils 2. vidusskolas vēstures un ekonomikas skolotājs

Oļegs Mihailovs ir dzimis ventspilnieks. 1990. gadā beidzis Ventspils 2. vidusskolu, bet 1995. gadā – Daugavpils Universitāti, iegūstot vēstures skolotāja kvalifikāciju. Viņam ir vēstures maģistra grāds un maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā. Kopš 2004. gada strādā Ventspils 2. vidusskolā par vēstures un ekonomikas skolotāju. Viņš aktīvi piedalās pilsētas un skolas dzīvē, vada pilsētas ekonomikas skolotāju metodisko apvienību, daudzus gadus ir Ventspils domes Izglītības komisijas loceklis. Kopš 2015. gada viņš ir Ventspils pilsētas Ēnu dienas pasākumu koordinators. Kopš 2016. gada aktīvi organizē Junior Achievement skolēnu mācību uzņēmumu programmas realizēšanu ar Ventspils 2. vidusskolēniem. Šīs programmas ietvaros organizē un vada seminārus Ventspils pilsētas skolotājiem. 2017. gadā Oļegs Mihailovs ieguva Ventspils pilsētas gida sertifikātu, organizēja daudzpusīgas ekskursijas par pilsētas vēsturi gan skolas skolēniem, gan skolotājiem, kā arī projekta Erasmus+ dalībniekiem. Junior Achievement Latvija 2016./2017. mācību gadā atzina O. Mihailovu par vienu no pieciem labākajiem skolotājiem ekonomikā, un viņa kandidatūra tika izvirzīta nominācijai Gada labākais skolotājs ekonomikā 2017. Vadot skolā mācību stundas un dažādus pasākumus, skolotājs Mihailovs vienmēr izmanto jaunākās informācijas tehnoloģijas un palīdz saviem kolēģiem šo tehnoloģiju praktiskās pielietošanas apguvē. Vienmēr ir atvērts visam jaunajam, ir gatavs pārmaiņām, labs piemērs saviem skolēniem.Ģimenē aug meita un dēls – abi skolēni. Oļega Mihailova vismīļākais hobijs ir gleznu izšūšana krustdūrienā. Šos unikālos izstrādājumus viņš dāvina draugiem, radiem un labiem paziņām.

Ilmārs Osmanis – AS HansaMatrix valdes priekšsēdētājs

Ventspils vienmēr aktīvi darbojusies investīciju piesaistē. 2006. gada decembrī pirmajā jaunuzbūvētajā Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ēkā darbu sāka Ilmāra Osmaņa uzņēmums SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas ražo elektronikas sistēmas un to komponentes. Savukārt 2013. gada 17. maijā Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā tika atklāta Ilmāra Osmaņa izveidotā SIA EuroLCDs šķidro kristālu displeju rūpnīca. Divus gadus vēlāk, 2015. gada 17. jūnijā, Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā atklāja Elektronikas centra ražošanas ēku, kurā savu darbību paplašināja SIA Ventspils elektronikas fabrika, kas tagad darbojas zem jaunā nosaukuma – SIA HansaMatrix Ventspils. Ilggadēji attīstot un nostabilizējot savu darbību Ventspilī, uzņēmumos HansaMatrix Ventspils un EuroLCDs kopā strādā jau 220 darbinieku.

Ilmārs Osmanis ir devis būtisku ieguldījumu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares attīstībā Ventspilī, ne tikai veiksmīgi attīstot nozares uzņēmumus, bet arī aktīvi iesaistoties IKT stratēģijas īstenošanā, sadarbības veicināšanā ar Ventspils Augstskolu un Ventspils Tehnikumu. Viņš ir arī SIA HansaMatrix Ventspils valdes loceklis, SIA LEO pētījumu centra padomes loceklis, SIA Zinātnes parks valdes priekšsēdētājs, MACRO RĪGA valdes loceklis, SIA HansaMatrix Innovation valdes priekšsēdētājs, SIA Lightspace Technologies valdes priekšsēdētājs, SIA LEITC padomes loceklis, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas pārstāvis, SIA Campus Pārogre valdes priekšsēdētājs.

Lielā mērā pateicoties tieši Ilmāra Osmaņa aktīvajai darbībai, Ventspils ir kļuvusi par vienu no IKT nozares centriem Latvijā ar lielu izaugsmes potenciālu. Ilmāra Osmaņa īpašumā ir ekskluzīva lenšu magnetofona kolekcija. Savulaik viņš dziedājis vīru korī un, ja izdodas izbrīvēt laiku, labprāt klausās labu mūziku.

Aleksandrs Parijenko Ventspils brīvostas pārvaldes vecākais kuģa locis

Aleksandrs Parijenko ir ventspilnieks. Viņš strādā par kuģu loci kopš 1993. gada. No 1993. gada līdz 2000. gadam bijis Latvijas Jūras administrācijas Ventspils rajona vecākais locis, savukārt no 2000. gada ir Ventspils brīvostas pārvaldes vecākais kuģu locis, maiņas priekšnieks. Agrāk strādājis kolhozā Sarkanā bāka un arī par pirmo palīgu uz kuģa Bērziņš. Aleksandrs Parijenko vienmēr aktīvi iesaistās Ventspils kultūras un sabiedriskajā dzīvē, ir regulārs viedokļu paudējs Ventas Balss rubrikā Tribīne. Liels Ventspils patriots. Pēc profesijas Aleksandrs ir arī boksa tiesnesis, kurš brauc tiesāt starptautiskās boksa sacensības. Aleksandrs ļoti mīl suņus, ir balta samojedu šķirnes suņa īpašnieks. Ģimenē ir meita, kas nesen dāvājusi vecvecākiem trešo mazdēliņu. Aleksandrs Parijenko kopā ar dzīvesbiedri labprāt strādā dārzā, agrāk daudz ceļoja, bet tagad liela daļa brīvā laika jāvelta mazbērniem.

Juris Petrovičs vieglatlētikas treneris

Juris Petrovičs ir ventspilnieks. Augstskolā iegūtās psiholoģijas pasniedzēja zināšanas lieti noder arī trenera darbā. Sporta skolā Spars par vieglatlētikas treneri strādā no 1991. gada līdz šim brīdim, bet pirms tam – kopš 1978. gada – bija treneris pasniedzējs vieglatlētikā sporta biedrības Daugava sporta skolā. Juris Petrovičs ieguvis divas augstākās izglītības – psiholoģijā un profesionālo trenera izglītību. Savā ilgajā trenera darbā sasniedzis augstus rezultātus, labi orientējoties vieglatlētikas tehniskajās niansēs. Galvenais ir audzēkņu sasniegumi sportā. Trenera karjeras laikā labākie audzēkņi, kas izcīnījuši Latvijas čempionu titulus, – Ansis Brūns, Edgars Rūtiņš, Lenards Ozoliņš, Sinta Ozoliņa, Andris Strīķis, Dace Dreimane, Normunds Pūpols. Daudzu gadu garumā, strādājot sporta skolā, Juris ir viens no treneriem, kam bijusi vislielākā audzēkņu noturība grupās, kā arī viņš izpelnījies lielu cieņu audzēkņu un viņu vecāku vidū. Treneris saviem audzēkņiem ir gan draugs, gan padomdevējs, gan atbalsts grūtos brīžos. Treneris darbā ar audzēkņiem, pievērsis pastiprinātu uzmanību sportistu kvalitatīvai izglītībai, absolvējot skolu, aicinot turpināt izglītoties augstākajās mācību iestādēs.

Sporta skolas kolēģi Juri raksturo kā ļoti labsirdīgu, atsaucīgu, zinošu, ar labu humora izjūtu, viņš vienmēr interesējas par aktuālo sportā un citās jomās. Brīvo laiku vislabāk pavada makšķerējot vai sēņojot. Reizēm izbrīvē laiku ceļošanai.

Malda Porniece – Ventspils 4. vidusskolas vizuālās mākslas, kulturoloģijas grafikas skolotāja

Maldas Pornieces dzimtā pilsēta ir Valdemārpils. Kādu laiku bērnībā dzīvojusi Talsu novadā, pēc tam vecāki pārcēlās uz Skrundu, kur 1964. gadā Malda beigusi Skrundas astoņgadīgo skolu, bet 1968. gadā – Liepājas lietišķās mākslas vidusskolu. 1972. gadā absolvēta T. Zaļkalna Valsts mākslas akadēmija un iegūta zīmēšanas un rasēšanas skolotāja specialitāte. 1990. gadā skolotājai piešķirts nosaukums Skolotājs metodiķis. Skolotāja 2003. gadā Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā. Viņa 1968. gadā sāka strādāt Ventspils 4. vidusskolā par vizuālās mākslas, kultūras vēstures un mājturības skolotāju un strādā vēl šobrīd. Ilgus gadus ir bijusi pilsētas vizuālās mākslas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Malda Porniece ir māksliniece, gleznotāja, ainaviste, kuras gleznās, tāpat kā dzejā, dominē daba, ziedi, jūra, gadalaiki, putni. Arvien vairāk brīvo laiku cenšas pavadīt dabā, arī dzimtās mājas dārzā. Viņas skolēni regulāri piedalās pilsētas un Latvijas mēroga vizuālās mākslas olimpiādēs un konkursos – Toņi un pustoņi, Pret korupciju, Mana Latvija, Dievzemītes rakstus pinu, Pavasara smaids, Es savai māmiņai, Pilsēta zem Zilā karoga – un ir ieguvuši atzinību un godalgotas vietas. Skolotāja organizē ikgadējo vizuālās mākslas konkursu Es un jūra, aktīvi piedalās skolas vides estētiskajā noformēšanā. Viņa ir skolas patriote – Ventspils 4. vidusskolas himnas teksta autore.

Savas emocijas, kādu mirkli redzot, un pārdzīvoto kā atspulgu izsaka dzejā, izdotas vairākas dzejas grāmatas.

Gija Zablovska zvērināta notāre

Gija Zablovska dzimusi, augusi un vidusskolu beigusi Ventspilī. Te uzsāktas arī pirmās darba gaitas un paralēli turpināta izglītība. Sekmīgi apvienojot darbu ar mācībām, 1994. gadā absolvēta Latvijas Valsts Universitātes Juridiskā fakultāte. Iegūtās jurista zināšanas prasmīgi tiek pielietotas darbā Ventspils pilsētas tautas tiesā, Ventspils valsts notariāta kantorī, Ventspils brīvostas pārvaldē un bankās. No 2003. gada septembra līdz šim laikam Gija Zablovska ir zvērināta notāre, un viņas sniegtie juridiskie pakalpojumi tiek atzinīgi novērtēti. Viņa bijusi Latvijas Zvērinātu notāru padomes locekle no 2004. līdz 2013. gadam, bet Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas Iekšējās kontroles komisijas locekle ir no 2016. gada līdz šim laikam. Gijas Zablovskas darbu un personību raksturo neatkarība lēmumu pieņemšanā. Viņa demonstrē pašiniciatīvu, uzņemas papildu pienākumus un atbildību. Veidojot kontaktus ar klientiem, domā par veiksmīgu sadarbību ilgtermiņā. Apzinoties nepieciešamību, aizstāv nepopulārus lēmumus un ierosinājumus, izprot kopīgos mērķus un pakārto savu rīcību to sasniegšanai. Notāre ātri un efektīvi iegūst un izmanto darbam nepieciešamo informāciju no citām personām vai iestādēm, efektīvi pielieto modernās tehnoloģijas. Gija Zablovska augstu vērtē argumentus, ko sarunbiedrs izmanto savas domas pamatošanai, un atzīst citu cilvēku un viņu ideju vērtīgumu. Par ieguldījumu notariāta sistēmas attīstībā, notariāta vērtību popularizēšanā un augstiem morāles kritērijiem piešķirta balva Gada notārs 2015/2016. Viņa līdzdarbojusies grāmatas Latvijas notariāts 1944–2015 tapšanā. Īpaši novērtējams ir Gijas Zablovskas ieguldījums elektroniskā īpašuma tiesību nostiprināšanas veicināšanā. Notāre jau iepriekš saņēmusi padomes atzinību par cilvēcību un sapratni, veicot amata pienākumus (2008). Gija ir sabiedriski aktīvs cilvēks un kopš 2010. gada –Ventspils Rotari kluba biedre. Kopā ar vīru Ainaru izaudzinātas divas meitas – Zane un Laura. Interesants ir viņas hobijs – iemācīties gatavot un dāvināt lietas, kas sagādā prieku un pārsteigumu sev, ģimenei, kolēģiem un draugiem. Īpaši patīk gatavot adventes vainagus un Ziemassvētku kompozīcijas, saiņot dāvanas. Šībrīža aizraušanās – modernā kaligrāfija (Brush lettering) un kaligrāfija (Spencerian Calligrapfy un Copperplate Calligrapfy).

Patīk ceļot kopā ar ģimeni, divatā vai kopā ar draugiem. Visbiežāk tur, kur pavasarī un rudenī siltāks nekā pie mums. Divatā mīl ceļot, dodoties nedēļas nogales brīvdienās.

Ligita Ziemane Ventspils 4. vidusskolas fizkultūras skolotāja

Arī Ligitas Ziemanes dzimtā pilsēta ir Ventspils. 1994. gadā beigusi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju un ieguvusi sporta pedagoga specialitāti. Viņa strādājusi par instruktori un vieglatlētikas treneri BAFSB Daugava 1987. gadā. 1988. gadā sāka strādāt TIN BJSS par pasniedzēju, bet 1989. gadā – 4.vidusskolā par ritmikas skolotāju. Ligitas Ziemanes dzīves moto: Ikviena cilvēka dzīve ir panākumiem vērta!. Radoša, darbīga, ar lielu gribasspēku apveltīta, aktīva, sportiska, skolas patriote, pilsētas patriote, sporta fane – tā par Ligitu saka pedagogi. Ligitai vienmēr acīs prieks, lūpās smaids, sirdī vienmēr saule. To viņa vēl katram, kurš dzīvo ar prieku.

Sporta dzīve skolā ir un ar katru gadu kļūst daudz interesantāka, jo viņa visu dara ar simtprocentīgu atdevi. Ligita saka: «Pašai man ir liels gandarījums, redzot, ka ar savu darbu kaut ko varu panākt, kādam palīdzēt, pat ja tie ir sīkumi un ja tas sagādā prieku citiem. Patīk kārtība, sakopt dārzu, rūpēties par puķēm un rast prieku visā, ko daru.» Ligita Ziemane pati ir aktīva sportiste, paraugs veselīga dzīvesveida cienītājiem, tāpēc pēdējo 3 gadu laikā gūti vērā ņemami sasniegumi Latvijas, Eiropas un pasaules čempionātos šķēpmešanā un trīssoļlēkšanā. Viņa ir Latvijas labākā šķēpmetēja senioru konkursā 2017. gadā. Ikdienā Ligita Ziemane ir sporta skolotāja, māca sportu, organizē stafetes, organizē sporta dienas. Dalība projektā Sporto visa klase sadarbībā ar Ventspils pilsētas domi un LOK ir jau kopš 2013. gada. Labie darbi – paraolimpiešiem – Sporto visa klase videosveiciens un laba vēlējumi izvērtās sportistiem par milzīgu atbalstu un stimulu dalībā paraolimpiskajās spēlēs Riodežaneiro. Kā paši paraolimpieši teica: «Sveiciens palīdzēja izcīnīt zelta, sudraba medaļas un augstus rezultātus.» Viņiem bija ļoti svarīgs emocionālais atbalsts un pacēlums. Ligita organizē un koordinē tradīciju – starptautiskās sacensības 4 skolu starptautiskās draudzības sacensības, kas notiek jau 56 gadus. Jāatzīmē 4. vidusskolas izcīnītā 14. vieta 128 skolu konkurencē Ziemas olimpiādē Ērgļos, sporta skolotājas vadītās interesantās, pārdomātās un atraktīvās sporta aktivitātes bērnudārzā Vāverīte, Olimpiskās dienas skolā, tikšanās ar ievērojamiem sportistiem, lai paplašinātu skolēnu zināšanas un interesi par sportu, kā arī aktīva skolēnu, pedagogu un vecāku iesaistīšana Ventspils organizētajās sacensībās – velosezonas atklāšana, bērnu skrējiens 17. jūnijā, Daiņa Kūlas kauss u.c. Skolotāja kopā ar savu audzināmo klasi un citu klašu pārstāvjiem piedalījās Ventspils pludmales akvaparka teritorijas sakopšanā. Pateicoties Ligitas organizatoriskajām spējām, trenerim Mārim Grīvam tika noorganizēta patīkama tikšanās ar bijušajiem audzēkņiem un Ventspils vecākajai sporta seniorei Austrai Reinbergai sarīkots 90 gadu jubilejas svinīgs brīdis kopā ar pisētas sporta veterāniem.

Sporta skolotājas darbs vairākkārt novērtēts ar Izglītības ministrijas apbalvojumiem un Atzinības rakstiem, Latvijas Vieglatlētikas veterānu federācijas Goda zīmi par Latvijas vārda nešanu pasaulē un Eiropā.

Lasi vēl

Komentāri (8)

  • 0
    Jans 19.06.2017, 11:13:40

    A kur var nobalsot?

  • 0
    Ventspils valstspilsētas pašvaldības dome 19.06.2017, 13:41:26

    Labdien!
    Par Ventspils pilsētas domes Lielās balvas un Balvu kandidātiem var nobalsot šeit: http://www.ventspils.lv/lat/aptauja/60-aicina-balsot-par-ventspils-pilsetas-domes-lielas-balvas-un-balvu-kandidatiem

  • 0
    еs 19.06.2017, 11:13:57

    Jāmaina visa balvu piešķiršanas sistēma. Uz balvām jāvirza tie kandidāti, kuri saņēmuši apbalvojumus savās kategorijās, ja balvas tajās tiek piešķirtas (skolotāji, ārsti, sportisti; domes darbinieki - ja ir saņēmuši domes atzinību; brīvostā strādājošo uzņēmumu pārstāvji - ja ir saņēmuši VBP atzinību).

  • 0
    еs 19.06.2017, 11:19:00

    Vismaz labi, ka šogad nevirza ārzemniekus. Hūzers un Olesens vēl bija/ir sastopami Ventspilī, bet de Bijšērs parādās pilsētā tika pāris reizes gadā (tā teica apbalvošanas ceremonijā). Kad virzīja Hūzeru, tad bija nokavēti visi termiņi viņa izvirzīšanai.
    Ārzemniekus arī var prēmēt, taču viņiem jāizvirza stingrākas prasības (piemēram, Ventspilī nodzīvots/strādāts ne mazāk kā 15 gadi).

  • 0
    ayk 19.06.2017, 12:29:33

    Balvā vismaz 5 personas par ko tiešām vajadzētu nobalsot, pozitīvi cilvēki, kas šo balvu ir pelnījuši.
    Par lielās balvas kandidātiem nepiekrītu, varbūt par Ošenieku varētu nobalsot.

  • 0
    Latvija pāri visām! 19.06.2017, 12:32:12

    Es gan par Vijupu, nevis domes funkcionāriem.

  • 0
    anru 19.06.2017, 14:01:47

    2 domes funkcionāri - lielās balvas kandidāti vienā gadā ir par daudz.Vai tiešām tik tukša un nespējīga pilsēta?

  • 0
    Anita 20.06.2017, 06:20:30

    Virza un apbalvo sev pietuvinātos , tas tā ir bijis no padomijas laikiem ,Brežņevam vispār pietrūka vietas uz krūtīm , pa starpu jau arī kādai cūkkopei iedeva balvu.Pilnīgi nevajadzīga balva , par labu darbu pienākas laba alga un vēl kāda prēmija , bet ar medaļām un ordeņiem šajā gadsimtā nevajadzētu aizrauties.

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: