Veselības ministrija (VM) nav panākusi, lai ambulatorās veselības aprūpes sistēma būtu pilnvērtīga un notiktu virzība uz ministrijas noteiktā mērķa, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Valsts kontrole nav apmierināta ar Veselības ministrijas darbu
0Mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus.
Gadu no gada tiek uzsvērts, ka veselības nozarei piešķirtais finansējums ir nepietiekams, tāpēc, Valsts kontroles ieskatā, ir jāveido tāda veselības aprūpes politika, kurā izvirzītie mērķi un pasākumi ir līdzsvarā ar to īstenošanai pieejamajiem resursiem, turklāt VM ir jāuzrauga politikas ieviešana, lai sabiedrībai sniegtu iespējami lielāku labumu.
Revīzijā, izvērtējot VM faktiskās darbības ieviešot politikas plānošanas dokumentos iekļautos pasākumus ambulatorās veselības aprūpes jomā, secināts, ka daudzi nozarei būtiskie jautājumi jau gadiem netiek risināti vai arī veiktie pasākumi nesasniedz savu mērķi. Valsts kontrole revīzijā izlases veidā vērtēja 39 politikas plānošanas dokumentos noteiktos pasākumus un secināja, ka 31 no tiem nav ieviests.
Izvērtējot, kāpēc plānotie pasākumi nav ieviesti, konstatēts, ka viens no iemesliem ir finansiālo iespēju principa neievērošana. Piemēram, no Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna 2013.-2015.gadam izlasē iekļautajiem pieciem pasākumiem, kuriem bija nepieciešams papildu finansējums, nav īstenoti četri pasākumi 1,9 miljonu eiro.
Taču vienlaikus nav ieviesti arī vairāki pasākumi, kurus bija paredzēts īstenot piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros. Piemēram, valsts organizētais un apmaksātais vēža skrīnings aizsākts jau 2009.gadā, tomēr pastāvot problēmām tā norisē, VM pretēji pamatnostādnēs noteiktajam laikus nav identificējusi faktorus, kas kavē organizētā vēža skrīninga īstenošanu, un nav pilnveidojusi skrīninga izmeklēšanu onkoloģisko slimību agrīnai diagnosticēšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Valsts kontrole arī secina, ka politikas plānošanas dokumenti nepiedāvā efektīvākos risinājumus un aktivitātes izvirzīto mērķu sasniegšanai. Piemēram, Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānā 2013.-2015.gadam bija paredzēts līdz 2015.gada 30.decembrim pie ārstniecības iestādēm izveidot 30 kardioloģisko pacientu aprūpes kabinetus un uzsākt kardioloģisko pacientu aprūpi, tomēr plānotās darbības nav veiktas, jo ministrijai ir šaubas par šāda pasākuma nepieciešamību.
Lai gan vairākus politikas plānošanas dokumentos noteiktos pasākumus VM uzskata par ieviestiem, revīzijā konstatēts, ka pasākumi ir īstenoti formāli, jo tie nesasniedz savu mērķi. Piemēram, lai arī Ministru kabineta noteikumos noteikta obligāta prasība lielajās ģimenes ārstu praksēs iesaistīt arī otru māsu vai ārsta palīgu, joprojām 47 jeb 14% no 339 ģimenes ārstiem, kuriem reģistrēto pacientu skaits pārsniedz 1800, nav otrās māsas vai ārsta palīga.
Valsts kontroles veiktajā datu analīzē konstatēts, ka Latgales un Kurzemes reģionu 45 pagastos uz vietas nav ģimenes ārstu pieņemšanas vietas - no tiem 30 pagastos uz vietas nav arī feldšerpunktu, turklāt vairākos pagastos attālums, kas iedzīvotājiem jāmēro, lai nokļūtu pie ģimenes ārsta, pārsniedz pat 20 kilometrus. Valsts kontrole secina, ka VM nav aktīvi iesaistījusies, lai veicinātu vienotu pašvaldību izpratni par to atbildību un veicamo darbību kopumu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā saviem iedzīvotājiem un viens no galvenajiem primārās veselības aprūpes principiem - pieejamība visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no ģeogrāfiskiem ierobežojumiem - nav ievērots.
Komentāri (0)