Aivars Salavs (1930. gada 25. jūlijs–2016. gada 21. novembris)

Aivars Salavs dzimis Liepājā, strādnieka un mājsaimnieces ģimenē. Kad zēnam apritēja 10 gadi, izšķiras vecāki, tāpēc Salavs un viņa divas māsas nokļūst bērnunamā. Sākoties II Pasaules karam, viņam un citiem dzīves pabērniem nācies piedzīvot kara šausmas. Krievijā bombardēšanas laikā iegūtais ievainojums sānā atstājis rētu, kas uz mūžu palika kā liecība par šo laiku. Vācijā – agrīnā pusaudža gados – nācies iziet cauri pamatīgai izdzīvošanas skolai. Tās pamatnosacījums bija nevainojama vietējā valoda, jo nereti nācās izlikties par vācu zēnu, lai kā svešajam netiktu liegta pārtika. Šajā skarbajā, bet rakstura norūdīšanai ļoti noderīgajā laika posmā zēns darvoja jumtus, laboja ceļus, krāva kuģus u.c. Pie dažādiem meistariem apgūtas pulksteņmeistara, radio mehāniķa un auto mehāniķa prasmes, kuras augstā līmenī Salavs prata pielietot savā turpmākajā dzīvē. Darbā sapelnīto naudu Aivars tērējis privātstundām mūzikā. Tas bija sākums turpmākajai profesionālajai karjerai. Mūzikai viņš pievērsās, jo Liktenis viņam bija dāvājis īpašu dotumu – absolūto dzirdi ar spēju dzirdēt virsskaņas – vairāk nekā parastam cilvēkam lemts.

Jau pēc kara, atgriežoties Latvijā, Salavs mācījies kordiriģēšanu Liepājas Mūzikas vidusskolā diriģenta Jāņa Dreimaņa klasē. Laba prakse bija kormeistara pienākumi sava pedagoga vadītajā Liepājas vīru korī Dziedonis. Šai dzīves posmā apgūta arī kontrabasa un akordeona spēle.

Izglītošanās mūzikā turpināta Latvijas Valsts konservatorijā. Tomēr Vācijā pavadītais laiks padomju periodā meta pamatīgu aizdomu ēnu uz jauno cilvēku. Neskatoties uz sekmīgu iesākumu, studijas nācās pārtraukt. Turpmākās studijas izdevās turpināt Krievijā. 1966. gadā iegūts diploms par Gņesinu Valsts mūzikas pedagoģiskā institūta absolvēšanu (kvalifikācija pedagogs, diriģents). Maskavā Salavs darbojās Maskavas akustiskajā laboratorijā. Šī pieredze bija Aivara kā klavierskaņotāja karjeras sākums. Viņa disertācija tikusi izmantota Japānas firmas Yamaha klavieru konstrukcijas uzlabošanā.

60. gados Salavs sācis pedagoģisko darbību Ventspils Mūzikas vidusskolā (kordiriģēšana, mūzikas teorijas priekšmeti, pedagoga darbs Tautas instrumentu nodaļā). Paralēli pedagoģiskajam darbam viņam uzticēta arī skolas klavieru saimniecība. Vairāku desmitu gadu garumā Salava darba lauks bija nepilna simta pianīnu un flīģeļu tehniskā aprūpe un skaņošana. Tieši šajā jomā Salavs kļuvis par izcilu un plaši pieprasītu meistaru.

Kordiriģenta prasmes liktas lietā, diriģējot Pāvilostas sieviešu kori Sīga, kā arī zināmu laiku palīdzot Dzidrai un Dzintaram Kļaviņiem Ventspils jauktā kora Kaiva mākslinieciskajā darbībā. 80. gados, vadot tautas mūzikas kapelu Zeļļi, dots ieguldījums aranžētās tautas mūzikas jomā, kā arī folkloras vākšanā.

Mācībās pavadītais laiks Krievijā likumsakarīgi turpinās: 80. gadu beigās Salavs aktīvi iesaistās Krievijas klavieru meistaru asociācijas darbībā – ir viens no tās dibinātājiem. Kopā ar asociācijas prezidentu V.K. Častnihu organizēti kursi Maskavā un Pēterburgā, kuros prasmes pilnveidojuši vairāki simti Krievijas un citzemju klaviermeistari. Salavs bija arī kursu pasniedzējs. Klaviermeistari strādāja un praktizējās kopā ar mūzikas instrumentu fabriku Blüthner, Petroff, Steinway&Sons, Yamaha u.c. grandiem.

Veiksmīgā sadarbībā ar slaveno klavierbūves uzņēmumu Steinway&Sons vairāku Latvijas pilsētu kultūras un izglītības iestādes tikušas pie labiem instrumentiem. Vairāk nekā 20 Steinway&Sons”koncertflīģeļi Ventspilī, Rīgā, Kuldīgā un Madonā iegādāti, Salavam personīgi piedaloties instrumentu izvēlē.

Meistara zināšanu mantinieki un turpinātāji ir Latvijas klaviermeistaru nākamā paaudze – Aivars Tomiņš, Māris Gerhards un Uģis Smila.

Ventspils Mūzikas vidusskola izsaka visdziļāko līdzjūtību Aivara Salava ģimenei, draugiem un audzēkņiem.

Atvadīšanās 2016. gada 1. decembrī plkst. 13.00 Rīgas Krematorijā.