Infekcija skar plaukstas, pēdas un muti

Slimība, kas uztrauc bērnu vecākus, nav bieži sastopama, tāpēc viņi nezina tās simptomus un bieži vien uztraukumā nāk uz Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Pediatrijas dienesta vadītāja Ieva Ozola atceras, ka, piemēram, 25. jūnijā uzņemšanas nodaļā vērsās pieci vecāki, kuru bērniem konstatēja mutes, plaukstu un pēdu slimību.

Tāpēc Ieva Ozola un infekcijas nodaļas ārste Ilze Buka ar avīzes starpniecību vēlas informēt ventspilniekus par mutes, plaukstu un pēdu slimību – tās simptomiem, gaitu un ārstēšanu.

Tā ir koksaki grupas enterovīrusu izraisīta saslimšana, kas visbiežāk uzliesmo siltos un mitros laika apstākļos. Saslimšana sākas ar paaugstinātu temperatūru, kas ilgst pāris dienas. Parādās izsitumi: sākumā mazi, sīki izsitumi pa visu ķermeni, vēlāk tie pārvēršas ar šķidrumu pildītos, dažāda lieluma pūslīšos, kas vairāk koncentrējas uz plaukstām, pēdām, ap muti, mutē, arī uz dibena. Visbiežāk slimo mazi bērni līdz piecu gadu vecumam, retāk līdz 10 gadu vecumam un arī pieaugušie. Atsevišķos gadījumos slimības izpausmes var būt arī savādākas: muskuļu sāpes, caureja, meningīts.

Izveseļošanās notiek 4–7 dienās. Lielākas problēmas ir ar muti, jo čūlas sāp, traucē barības uzņemšanu. Tāpēc bērna mutīte jākopj ar speciāliem šķīdumiem. Bērnam jāpiedāvā viegla barība, ko nav ilgi jākošļā un ko ir viegli norīt. Jāievēro higiēna.

Ja ķermeņa temperatūra paceļas virs 38°, dod temperatūru pazeminošus līdzekļus.

Ar izsitumiem nekas nav jādara; ja pūslītis ir pārkasīts, to var apstrādāt ar briljantzaļo šķīdumu vai arī plaukstas un pēdas vannot ļoti vieglā kālija permanganāta šķīdumā.

Galvenais, kā norāda daktere Ozola, saglabāt mieru un saprast, ka šajā gadījumā, tāpat kā citu vīrusu infekciju gadījumos, ir daudz jālieto šķidrums. Protams, jāsazinās ar ģimenes ārstu, taču, ja stāvoklis smagāks – jādodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu.

Saslimšana ir lipīga, ar to bērns var aplipināt citus, tāpēc slimības gadījumā bērnudārzu apmeklēt nevajadzētu.

Vīruss izplatās gan tiešu kontaktu ceļā, gan pilienveidā – saslimušajam šķaudot un klepojot. Var saslimt, peldoties slēgtā ūdenstilpē, kurā peldējies saslimušais. Tas tāpēc, ka ūdenī nokļuvušais vīruss siltumā savairojas, bet peldoties ūdens nonāk uz lūpām un mutē. Infekciju var iegūt arī mazajās ūdens lāmās jūras krastā – mazjūriņās, kuru sasilušajā ūdenī labprāt plunčājas bērni.