Saistībā ar neapmierinošo situāciju Ventspils ostā strādājošajā terminālī "Kālija parks", kur pēdējā laikā vērojama ilgstoša dīkstāve un ievērojams kravu apgrozījuma kritums, Ventspils brīvostas valdes sēdē 5.februārī nolemts "Kālija parkam" izteikt brīdinājumu, dodot pusgadu laika būtiskai situācijas uzlabošanai. Kā šodien savā iknedēļas preses konferencē skaidroja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), ar kompāniju noslēgtajā nomas līgumā ir punkts, kas paredz tiesības šo līgumu lauzt.

Ventspils brīvostas pārvalde jau iepriekš "Kālija parka" apgrozījuma rādītājus ir vērtējusi kā katastrofālus. Pērn "Kālija parkā" visa gada laikā pārkrauti 142 000 tonnu, kas bija par 91% jeb 1,4 miljoniem tonnu mazāk nekā 2014.gadā. Tas nozīmē, ka "Kālija parkā" 2015.gadā izmantoti tikai 2% kopējās iespējamās jaudas, norādīja brīvostas pārvaldē. Neviena kuģa AS "Kālija parks" terminālī nav bijis kopš aizvadītā gada 2.jūnija līdz pat gada beigām. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība "Kālija parka" terminālī brīvostas pārvaldes vērtējumā vērojama arī šī gada sākumā - janvārī pārkrauti 3000 tonnu karbamīda, kas faktiski nozīmējot jaudīgā termināļa dīkstāvi.

"1990.gadu beigās "Kālija parks" aicināja brīvostas pārvaldi padziļināt kanālu, uzbūvēt jaunu piestātni un solīja, ka viņu kraušanas apjoms būs 6,5 miljoni tonnu. Brīvostas pārvalde to izdarīja, un kraušanas apjoms tik tiešām pieauga līdz pat pāri pieciem miljoniem tonnu, kas jau ir labs rādītājs. Taču pagājušajā gadā bija nevis 6,5 miljoni tonnu, bet 140 000 tonnu, kas būtu labs rādītājs 10 dienām, nevis 365 dienām," akcentēja Lembergs.

"Tāpēc brīvostas pārvalde ziņoja brīvostas valdei par radušos situāciju, ka infrastruktūra, kas ir izbūvēta un izīrēta ["Kālija parkam"], tiek neefektīvi izmantota un netiek pildīti dotie solījumi. Brīvostas valde pieņēma lēmumu brīdināt "Kālija parku", ka tāda situācija nevar turpināties. Saskaņā ar līguma nosacījumiem viņiem var uzteikt līgumu," norādīja Lembergs.

Šāda procedūra gan līdz šim vēl nekad nav lietota, piebilda brīvostas valdes priekšsēdētājs. Ja apgrozījuma rādītāji mazliet atpaliek no kopējās termināļa jaudas, tad par līguma laušanas iespēju netiek runāts, taču gluži cita situācija ir "Kālija parka" gadījumā, kur atšķirība starp termināļa jaudu un reāli pārkrauto apjomu pērn ir bijusi tik ievērojama, skaidroja Lembergs.

"Viņiem vajadzētu normāli kraut apmēram ap pieciem miljoniem [tonnu gadā], un brīvostas pārvaldei būtu piecu miljonu eiro ienākums," piebilda brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Vaicāts, kas konkrēti jāpaveic "Kālija parkam" pusgada laikā saskaņā ar brīvostas izteikto brīdinājumu, Lembergs norādīja, ka uzņēmumam jāparāda atbilstoši rezultāti pārkrauto kravu apjomos. Pēc Lemberga domām, "Kālija parkam" vajadzētu pārkraut 300 000-400 000 tonnu, bet vēlams pat 500 000 tonnu mēnesī.

"Ja viņi nav spējīgi veidot dialogu ne ar "Belaruskalij", ne ar "Uralkalij" - lielajiem ieguvējiem un eksportētājiem -, varbūt kāds cits to var izdarīt," piebilda Lembergs.

"Tāda problēma pastāv, un diemžēl brīvostas pārvaldei šodien nav cita varianta, kā iet šo ceļu," lēmumu izteikt "Kālija parkam" brīdinājumu skaidroja brīvostas valdes priekšsēdētājs.

Lembergs piebilda, ka būtisks kravu apgrozījuma kritums ir arī kompānijai ""Ventspils nafta" termināls". Pērn pārkrauti nepilni 10 miljoni tonnu, lai gan, ņemot vērā kādreiz gan pa cauruļvadu, gan pa dzelzceļu pārvadātos apjomus, apgrozījuma rādītājs varētu būt pat 30 miljoni tonnu gadā, norādīja Lembergs. "Protams, tā nav nulle, bet arī jautājums, vai viņi efektīvi vai neefektīvi izmanto [termināļa infrastruktūru]. Varbūt kāds cits var labāk operēt ar to pašu." Šādi var vērtēt arī citu termināļu darbību, bet pieejai vienmēr ir jābūt nosvērtai, piebilda Lembergs.

Ventspils ostas kravu apgrozījuma rādītājus, kas pērn samazinājušies kopumā par 14%, bet šī gada janvārī, salīdzinot ar situāciju pirms gada, pat par 29%, Lembergs jau iepriekš norādījis uz, viņaprāt, vāju un neprofesionālu komercdarbību atsevišķos termināļos un konkrēti Rūdolfa Meroni kontrolētajās sabiedrībās, tai skaitā "Kālija parkā". Vaicāts, vai arī brīvostas rīcībā ir kādi instrumenti, lai situāciju uzlabotu un piesaistītu Ventspils ostai jaunas kravas vai kompānijas, Lembergs norādīja, ka brīvostas pārvaldes uzdevums ir nodrošināt attiecīgos ostas kanāla dziļumus, navigācijas sistēmas, iekasēt nodevas un veikt citas darbības, bet par kravu piesaisti jārūpējas termināļiem, ar kuriem ir noslēgti ilgtermiņa nomas līgumi. "Ar komercdarbību brīvostas pārvalde nekādi nevar nodarboties," uzsvēra Lembergs.

LETA

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: