Zemo cenu dēļ piensaimnieki pāriet uz gaļas ražošanu; aug uz Lietuvu izvestā piena apjoms

"Statistikā šie rādītāji vēl neparādās, bet aina ir tāda, ka uz kautuvēm ar piena govīm stāvam rindā. Cenas ir tik zemas, ka piens vai nu jālej zemē, vai arī govis jālikvidē," sacīja kooperatīva "Pienupīte" pārstāvji.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Guntis Gūtmanis sacīja, ka patlaban piena iepirkuma vidējā cena ir 20 centi par kilogramu, kamēr pašizmaksa sasniedz 30 centus.

"Pat pieskaitot apmēram sešus centus, kas summējas no subsīdijām, jāatzīst, ka lielākoties strādājam ar zaudējumiem, un ļoti daudzi sāk pāriet uz gaļas lopu audzēšanu. Tikmēr no pārstrādes uzņēmumu gada pārskatiem redzam, ka tie strādāt ar peļņu. Ja puse piensaimniecību nākamgad pazudīs, no kā tad pārstrāde iepirks pienu?" sacīja Gūtmanis.

Viņš arī atzina, ka sākotnējās zemnieku ieceres par streiku ir atliktas uz nenoteiktu laiku, jo tas neesot produktīvi, tā vietā piensaimniecības aicina pārstrādātājus uz aktīvāku sadarbību.

"Izmantojot Eiropas atbalstu, vajadzētu kopīgiem spēkiem celt patērētāju interesi par vietējiem produktiem. Ja palielināsim noietu, varbūt izdosies noturēties un sagaidīt tirgus pieaugumu," sacīja ražotāju pārstāvis.

Tikmēr Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) vadītājs Jānis Šolks norādīja uz tirgus tendenču maiņu, ko pēdējos mēnešos diktē Lietuvas un Polijas tirgi.

"Novērojam, ka kopš septembra atkal pieaug izvestā piena apjomi uz Lietuvu. Iepriekš tur bija tikpat zema iepirkuma cena kā Latvijā, taču tagad tā kāpj un attiecīgi patlaban no Latvijas katru dienu tiek izvestas 720-730 tonnas piena dienā, kas gandrīz sasniedz pirmskrīzes apjomu. Tikpat daudz piena lietuvieši iepērk arī no Igaunijas. Lēcienu diktē tas, ka lietuvieši nedaudz samazinājuši pārstrādi, savukārt tā krasi augusi Polijā. Līdz ar to poļiem nepieciešams liels daudzums piena, kas attiecīgi nosaka lēnu iepirkuma cenas kāpumu," sacīja Šolks.

Tāpat viņš atzina, ka pārstrādātāju finanšu rādītājus palīdzējis noturēt Eiropas Savienības (ES) atbalsts modernizācijai, kā arī jaunu tirgu atrašana un esošo palielināšana.

"Šā gada astoņos mēnešos piena produktu eksporta vērtība Krievijas embargo un pasaules tendenču dēļ samazinājusies par 33%, salīdzinot ar attiecīgo laiku pērn.

Tomēr situācija nav dramatiska, jo siera tirgus, piemēram, pieaudzis par 11%. Stabilākais noiets ir Vācijā un Holandē. Bez miljoniem lielā subsīdiju atbalsta tirgus veicināšanas un investīciju pasākumiem tas nez vai būtu izdevies," sacīja Šolks.

LETA