Rindas veselības aprūpē nemazinās

Abu veselības aprūpes iestāžu vadītāji un mediķi sanākušajiem izklāstīja aktuālo situāciju par gaidīšanas rindām uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpo­jumiem, par gaidāmo situāciju nā­kamajā gadā, kā arī par cukura diabēta riskiem un profilaksi.

Rindas arvien garākas

Veselības aprūpē iedzīvotāju visbiežāk uzdotie jautājumi ir par gaidīšanas rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Zie­meļkurzemes reģionālās slimnīcas galvenais ārsts Dainis Gīlis norāda, ka gads iet uz beigām un līdz ar to sarūk arī valsts piešķirtais finansējumus ambulatorajiem pakalpojumiem un izmeklējumiem. Slimnīcas galvenais ārsts gan akcentē, ka uz pamatizmeklējumiem – laboratorijas un rentgena izmeklējumiem, kā arī elektrokardiogrammām – finansējums slimnīcā vēl ir pietiekams un uz tiem valsts kvotu ierobežojuma nav. Savukārt uz pieprasītākajiem izmeklējumiem kvotas beigušās un rindas ir garas. Slimnīcas galvenā ārsta vietnieks Olafs Ķeņģis informē, ka pašas garākās rindas ir uz kodolmagnētiskās rezonanses izmeklējumiem. Uz tiem rindā gaida vairāk nekā 500 pacienti un gaidīšanas laiks ir pieci mēneši. Līdzīga situācija ir ar kompjūtertomogrāfijas izmeklējumiem, uz kuriem gaida 263 pacienti, bet rindā tāpat jāgaida piecus mēnešus.

Uz doplerizmeklējumiem ir trīs mēnešus gara rinda, kurā gaida 230 pacientu. Ļoti pieprasītas ir acu ārsta konsultācijas, uz kurām gaida 663 pacienti ar gaidīšanas laiku pieci mēneši. Pie citiem slimnīcā pieejamiem speciālistiem ir mazāks gaidīšanas laiks, piemēram, uz kardiologa konsultāciju.

Ilgi jāgaida arī uz atsevišķām plānveida operācijām. Aptuveni trīs gadus jāgaida uz valsts apmaksātajām acu kataraktas operācijām. Rindā uz šo operāciju ir 2596 pacienti. Katru mēnesi ārsts izoperē 60 līdz 70 pacientu – tik, cik apmaksā valsts. Lielākas kvotas valsts nepiešķir, tādēļ gaidīšana ir ļoti ilga, kas pacientos, protams, rada neapmierinātību.

«Situācija nav pārāk spoža, un nav nekādu pazīmju, ka šim gadam valsts varētu iedalīt papildu finansējumu,» atklāj slimnīcas galvenais ārsts.

Rindas arī poliklīnikā

Arī Ventspils poliklīnikā situācija nav labāka un gaidīšanas rindu problēma saistībā ar valsts finansējuma trūkumu ir aktuāla. Ventspils poliklīnikas valdes priekšsēdētāja Dace Sormule stāsta, ka visgarākās rindas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ir pie acu ārsta. Finansējuma trūkst arī osteodensitometrijas izmeklējumiem kaulu blīvuma noteikšanai, rehabilitācijas pakalpojumiem, kā arī sirds un asinsvadu funkcionālajiem izmeklējumiem. Sormule vienlaicīgi aicina arī pacientus būt atbildīgiem. «Ja esat pierakstījušies rindā un tomēr nevarat ierasties, tad par to lūgums informēt poliklīnikas reģistratūru, lai jūsu vietā varētu pieņemt citu pacientu. Tas ļaus rindām neveidoties vēl garākām,» mudina Sormule.

Atsaucības nav

Medicīnas iestādes katru mēnesi sūta Nacionālajam veselības dienestam (NVD), kas atbild par valsts finansējuma piešķiršanu, atskaites par pieprasījumu pēc pakalpojumiem un par rindu garumu. Slimnīcas pārstāvji pēdējo trīs mēnešu laikā ir vairākkārt vērsušies NVD un pagājušajā nedēļā tikušies arī ar veselības ministru, lūdzot piešķirt slimnīcai papildu finansējumu, lai lielākam pacientu skaitam varētu veikt diagnostikas izmeklējumus. Diemžēl lūgumi netiek sadzirdēti.

Nākamā gada budžets vēl nav pieņemts, taču zināms, ka veselības nozarei finansējums nav nedz atņemts, nedz arī pielikts. «Mēs vēl cīnīsimies, lai ambulatorajam sektoram palielinātu finansējumu, bet apsolīt neko nevaram,» norāda slimnīcas galvenais ārsts. Pagaidām nav arī informācijas, ka tiktu plānots paaugstināt vai samazināt pacientu iemaksas.

Vienlaicīgi galvenais ārsts uzsver, ka valsts finansējuma trūkums neattiecas uz stacionāru. Uzņemšanas nodaļa un stacionārs strādā bez ierobežojumiem, un, ja cilvēks vēršas ar kādu akūtu saslimšanu vai ar hroniskas slimības izteiktu paasinājumu, pacients tiek ievietots slimnīcā, dienas stacionārā vai observācijas palātā.

Par diabēta riskiem

Savukārt Ventspils poliklīnikas endokrinologs Andris Akmentiņš pasākumā klātesošos informēja par diabēta riskiem un profilaksi, kā arī par Pasaules Diabēta dienai veltītajiem pasākumiem Ventspilī. Ārsts pastāstīja, ka Latvijā ar cukura diabētu slimo 81 tūkstotis cilvēku un ka ar katru gadu to skaits palielinās par sešiem līdz astoņiem tūkstošiem. Lielākie riska faktori ir mazkustīgs dzīvesveids un liekais svars. Par cu­kura diabētu ir jāsāk aizdomāties cil­vēkiem, kuriem paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis, kā arī parādās citi simptomi – no­gurums, pastiprinātas slāpes, pastiprināta urinācija, sevišķi naktīs, no­gurums, nespēks, redzes traucējumi un citi. Tad ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai veiktu izmeklējumus. Tāpat ir iespēja bez ģimenes ārsta nosūtījuma vērsties pa tiešo pie endokrinologa. Neskatoties uz to, ka arī Ventspils poliklīnikā ir ierobežotas kvotas un valsts apmaksātā vizītē var pieņemt tikai 16 pacientus dienā, nevienam vizīti pie endrokrinologa neatsaka.

Akmentiņš sacīja, ka reizēm cukura diabētu atklāj nejauši, jo cilvēkam nav nekādu sūdzību. Viņš nonāk slimnīcā, piemēram, ar lauztu kāju, un veiktajās analīzēs konstatē paaugstinātu cukura līmeni. Šīs saslimšanas ārstēšanas izmaksas ir ļoti lielas. It īpaši, ja cukura diabēts ir ielaists un attīstījušās arī hroniskas komplikācijas, tai skaitā nieru mazspēja, infarkti un insulti, aklums un citas.

Saistībā ar Pasaules Diabēta dienu, kas tiek atzīmēta 14. novembrī, Ventspils poliklīnikas konferenču zālē 25. novembrī plkst. 15 notiks pasākums Kas jāzina pacientam ar cukura diabētu, kurā piedalīsies ārste endokrinoloģe, medicīnas zinātņu doktore Indra Štelmane un endokrinologs Andris Akmentiņš. Būs arī iespēja noteikt cukura līmeni asinīs.