Vairākos Ventspils ostā strādājošajos termināļos šogad būtiski samazinājies kravu apjoms, bet īpaši slikti rezultāti bijuši "Kālija parkam". Par to šonedēļ savā iknedēļas preses konferencē runāja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un pilsētas mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij"), neizslēdzot uzņēmuma bankrota iespēju.
"Ja tā turpināsies, tad "Kālija parks" bankrotēs," viņš pieļāva, vienlaikus piebilstot, ka no Ventspils ostas attīstības viedokļa tas nebūtu sliktākais scenārijs, ja "Kālija parks" kā bankrotējis uzņēmums tiktu pārdots un iegūtu citus īpašniekus.
Analizējot Ventspils pašvaldības finanšu situāciju, Lembergs pieminēja arī to, kā pašvaldības budžeta izpildi šī gada deviņos mēnešos ietekmējis Ventspils ostas termināļu apgrozījuma kritums. Lai gan kopumā, pēc Lemberga teiktā, pašvaldības budžets pildās labi un ieņēmumi budžetā salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieauguši par 4%, tomēr situācija varētu būt vēl labāka, ja Ģenerālprokuratūras uzticības persona Rūdolfs Meroni vadītu vairākus termināļus prokuratūras uzdevumā daudz labāk.
Pēc Lemberga teiktā, īpaši slikti rezultāti šogad bijuši "Kālija parkam". Terminālis šī gada astoņos mēnešos pārkrāvis 142 000 tonnas kravu, lai gan, pēc Lemberga aprēķiniem, tam mēnesī vien vajadzētu pārkraut vidēji ap 350 000 tonnu.
"Slikti nostrādājis arī "Baltic Coal Terminal", kuru arī vada Meroni. Arī tur ir būtiski - apmēram par 1,3 miljoniem tonnu - mazāk [kravu], nekā vajadzētu būt. Arī "Ventspils tirdzniecības ostas" rezultāti varēja būt labāki. Arī "Noord Natie Ventspils Terminal" rezultāti nav tie iepriecinošākie. Savu darbību pasliktinājis ir arī ""Ventspils nafta" termināls", kur gan Rūdolfs Meroni nav "pie šprices"," ostas uzņēmumu darbības rezultātus analizēja Lembergs.
"Ja salīdzinām ar analogu termināļu darbību citās ostās, tad mēs redzam, ka visa vaina ir ļoti vājā un neprofesionālā komercdarbībā, ko veic Rūdolfa Meroni kontrolētās sabiedrības. Pēc visa spriežot, ja tā turpināsies, tad "Kālija parks" bankrotēs. Viņiem iestāsies maksātnespēja. Arī ogļu terminālim "Baltic Coal Terminal" šāds pats liktenis ir diezgan reāls," pieļāva Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs.
"No ostas attīstības viedokļa faktiski tas būtu labi, ja, piemēram, "Kālija parks" bankrotētu. Kā bankrotējošu uzņēmumu to varētu nopirkt kāds no reālajiem kravu īpašniekiem - vai tie būtu baltkrievi, vai tie būtu krievi. Līdz ar to viņi nodrošinātu kravu plūsmu un normālu komercdarbību. Tas pats ir ar "Baltic Coal Terminal"," sacīja Lembergs.
Pēc Lemberga aplēsēm, "Kālija parka" apgrozījuma krituma dēļ brīvostas pārvaldes negūtie ieņēmumi deviņos mēnešos sasniedz ap 3,4 miljoniem eiro, bet "Baltic Coal Terminal" gadījumā ostas negūtie ieņēmumi varētu būt ap diviem miljoniem eiro.
Kā ziņots, šī gada pirmajos astoņos mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 16,4 miljoni tonnu kravu, kas ir par 13,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.
Ventspils brīvostas pārvalde norāda, ka būtiski kravu apgrozījums samazinājies piecos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 795 000 tonnu jeb 10% samazinājies SIA "Ventspils Nafta termināls" apgrozījums, par 137 000 tonnu jeb 7% pārkrauto kravu apjoms samazinājies AS "Ventbunkers", bet par 31 000 tonnu jeb 10% - SIA "Ventplac" apgrozījums. Kā norāda brīvostas pārvalde, īpaši negatīvi kravu apgrozījuma dati ir AS "Baltic Coal Terminal" un AS "Kālija parks". Ogļu terminālī "Baltic Coal Terminal" šogad astoņos mēnešos pārkrauts tikai 1,5 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 46% jeb 1,3 miljoniem tonnu mazāk nekā pagājušā gada pirmajos astoņos mēnešos. "Katastrofāli rādītāji", pēc brīvostas pārvaldes teiktā, ir "Kālija parkam", kur astoņos mēnešos pārkrauti tikai 142 000 tonnu, kas ir par 89% jeb 1,2 miljoniem tonnu mazāk nekā pērn. Šie apjomi ļoti lielā mērā atpaliek no termināļu jaudas, tāpēc šo termināļu darbs būtiski jāuzlabo, norāda brīvostas pārvalde.
LETA
Komentāri (0)