Neizslēdz iespēju, ka Latvijai nāksies uzņemt vēl papildu bēgļus

Vaicāta, vai pastāv iespēja, ka Latvijai uzņemamo bēgļu skaits laika gaitā varētu arī palielināties, vēstniece norādīja, ka nevēlas prognozēt, vai nonāksim šādā situācijā, jo šobrīd ES koncentrē savu uzmanību un līdzekļus uz ES robežu aģentūru "Frontex". "Pašreizējais akcents ir uz ārējo robežu stiprināšanu, sadarbojoties arī ar tranzīta valstīm. Tāpat viens no elementiem ir tā sauktais drošo izcelsmes valstu saraksts, kas ļauj ātrāk atpakaļ nosūtīt ekonomiskos migrantus," sacīja Juhansone.

Viņa arī norādīja, ka nav tāds eksperts migrācijas plūsmā, lai varētu pārliecinoši sacīt, ka Latvijai vairs nebūs jāuzņem papildu bēgļi, jo šis cipars ir atkarīgs no migrācijas plūsmas, ar kuru saskaras pārējās dalībvalstis. "Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums arī paredz krīzes mehānismu, lai mums vairs katru reizi nebūtu jādiskutē par jaunu situāciju," sacīja vēstniece.

Taujāta, kādēļ par šādu mehānismu izveidi un pielietošanu mēs runājam tikai tagad, Juhansone norādīja, ka "tā gluži nav, jo "Frontex" misija darbojas jau vairākus gadus", taču sākotnēji dalībvalstis gan nebija gatavas atvēlēt pietiekamus līdzekļus. "Diemžēl mums vajadzēja traģisku notikumu aprīlī, kad apgāzās kuģis ar vairāk nekā 700 cilvēkiem, lai pievērstu tam nopietnāku uzmanību. Pašlaik ļoti daudzas ES dalībvalstis ir nosūtījušas savus kuģus, lai stiprinātu "Frontex" misiju," zināja teikt Juhansone, piebilstot, ka nereti līdzīgi kā pie mums Latvijā lēmumu pieņemšana un problēmu apjoma apzināšana aizņem ļoti ilgu laiku. "Iespējams, daudziem sākotnēji bija pat sajūta, ka Itālija un Grieķija pašas tiks galā," pauda vēstniece.

Savukārt, runājot par Latvijas iesaisti situācijas risināšanā, diplomāte pauda uzskatu, ka proporcionāli Latvijas lielumam un administrācijai valsts ļoti nopietni darbojas "Frontex" operācijās. "Mums ir eksperti, kā arī nepieciešamie tehniskie instrumenti. Mēs nestāvam malā," pauda vēstniece.

LETA