Veselībai un labākai dzīves kvalitātei

Cilvēkam ir svarīgi īstenot dažādus profilaktiskos pasākumus, lai attālinātu dažādas saslimšanas, tostarp muskuloskeletālās sistēmas slimības (MSS), kas ir viens no galvenajiem darba kavēšanas iemesliem Eiropā. Aptuveni puse no kavēto dienu skaita un 60% paliekošas darba nespējas gadījumu rodas tieši MSS dēļ. Aptuveni 100 miljoni eiropiešu cieš no pastāvīgām muskuloskeletālām sāpēm, tostarp Latvijā MSS izraisīto seku dēļ aptuveni 383 tūkstošiem slimnieku ir konstatēta darba nespēja. Pērn darba nespēja pirmoreiz noteikta par 15% vairāk cilvēku nekā pirms gada. Fizioterapeiti, būdami fizisko aktivitāšu un vingrojumu eksperti, visā pasaulē ik gadu palīdz miljoniem cilvēku novērst šo veselības traucējumu riska faktorus.

Biežāk jāpieceļas

Kā skaidro Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas speciālistes, dažādi profilaktiskie pasākumi īpaši jāievēro cilvēkiem, kuriem ir biroja jeb sēdošs darbs. Bez vingrojumiem ir arī daži citi ieteikumi, ko cilvēks var izdarīt. Piemēram, sēdoša darba darītājiem ir ieteicams pēc iespējas biežāk piecelties kājās. Nereti darba apjoms ir liels un darbs – intensīvs. Tas ir sava veida stress – cilvēks ļoti iedziļinās darbā, attiecīgi izteikti tiek sasprindzināts ķermenis un muskuļi tiek statiski noslogoti. Cilvēks nereti pat nejūt, cik ilgi viņš sēž tādā stāvoklī. Tādēļ ir aicinājums pēc iespējas biežāk taisīt pauzi, piecelties, aiziet pēc glāzes ūdens un tamlīdzīgi.

Nomet plecus!

Otrs svarīgs ieteikums, kas neprasa lielas pūles, ir pakontrolēt savus plecus, kuri nemanot uzraujas, savelkas un paceļas uz augšu. Arī šādā pozīcijā cilvēks var nostrādāt ļoti ilgi un to pat nepamanīt. Attiecīgi pēc tam rodas sāpes, stīvums un diskomforts plecu un kakla daļā, parādās galvassāpes un citi simptomi. Pleci ik pa brīdim ir jānomet lejā. «Par zemu tie nenokritīs,» nosaka Arnita Birziņa.

Nemitīgi sasprindzināti un uzrauti pleci ilgtermiņā var atspēlēties uz cilvēka veselību. Tādējādi tiek veicinātas iepriekš minētās muskuloskeletālās sistēmas saslimšanas, kas ir pašas izplatītākās pasaulē. Lielākā daļa cilvēku saskaras ar viena vai otra veida simptomiem – sasprindzinājuma sajūtu, diskomfortu, galvassāpēm un tamlīdzīgi. Ja cilvēks lietas labā neko nedara, ilgstošs statisks darbs agrāk vai vēlāk noved līdz saslimšanai. Veidojas MSS, spondiloze (osteohondroze) vai spondiloartroze, kas vēlāk papildinās arī ar citām saslimšanām.

Maini pozu!

Valda uzskats, ka vienīgā pareizā sēdēšanas poza ir ar taisnu muguru. Tā, protams, ir vispareizākā poza, taču tas nenozīmē, ka cilvēkam ar iztaisnotu muguru ir jāsēž astoņas stundas no vietas. Poza visu laiku ir jāmaina. Ja cilvēks visu laiku sēdēs taisnā, statiskā pozā, viņam atkal var veidoties sasprindzinājums. Ik pa laikam vajag atbrīvoties, arī ieliekt muguru drīkst, taču jau atkal – tā nevar sēdēt ilgi. Poza ir jāmaina vidēji ik pēc 15 minūtēm. Regulāra pozu maiņa ir dinamika – muskulis izstiepjas un saraujas, intensīvāk darbojas asinsrite, labāk notiek vielmaiņa. Statiskajā pozā muskulis ir saspringtā stāvoklī un attiecīgi tiek nobremzēta vielmaiņa – tātad uzkrājas vielmaiņas galaprodukti, pienskābe un attiecīgi rodas sāpes un diskomforts. Jo biežāk mainīsiet pozu un darba laikā kustēsieties, jo labāk.

Paradumi jāmaina

Cilvēkiem ir ļoti izteikti ieradumi. Uz darba galda ir salikti dokumenti, mapes un telefons, un tas viss nereti atrodas vienā pusē. Tādējādi sanāk, ka bieži tiek veikts viena virziena pagrieziens – astoņas stundas dienā, neskaitāmas stundas mēnesī, vēl vairāk gadā vai pat daudzus gadus no vietas. Ja cilvēkam regulāri notiek kustība uz vienu pusi, tad attiecīgi tiek intensīvi nodarbināta viena konkrēta muskuļu grupa, kamēr otrā pusē tā ir dīkā. Rezultātā cilvēka stāja sašķiebjas un parādās citas likstas. Tādēļ ir jāseko līdzi, lai darbi atrastos simetriski abās pusēs.

Ērta darba vieta

Par savu darbinieku ērtībām tiek aicināti padomāt arī darba devēji. Ir svarīgi, lai darbiniekam būtu funkcionāls krēsls uz riteņiem. Lai viņš varētu pagriezties ar visu krēslu, kā arī noregulēt tā augstumu. Krēslam ir jābūt tādā augstumā, lai gūžas un ceļi būtu saliekti 90 grādos. Arī biroja galdam jābūt ergonomiskam. Protams, ergonomiskas biroja mēbeles būs dārgākas par parastajām, taču tas ir ilgtermiņa ieguldījums darbinieka veselībā. Tas nozīmē, ka darbinieks retāk ņems darba nespējas lapu un darba devējam būs mazāki zaudējumi – labās biroja mēbeles atmaksāsies.

Ir arī dažādi uz krēsla liekami paliktņi, lai mugurkaulam būtu ērtāk un neveidotos statiskais sasprindzinājums. Tāpat ir kāju paliktņi, kas atslogo pēdu virsmas, kas savukārt dod atslogojumu arī mugurkaulam. Par to visu var uzzināt pie speciālistiem.

Pēc padoma pie speciālista

Fizioterapijas un rehabilitācijas nozīme mūsu sabiedrībā arvien pieaug. Cilvēki kļūst informētāki un arvien biežāk vēršas pēc palīdzības pie šīs jomas speciālistiem. Parasti gan tas notiek, kad saslimšana jau ir notikusi, taču labāk būtu vērsties profilakses nolūkos, lai izvērtētu savu stāju, uzzinātu, kādas ir veselības stāvoklim piemērotākās fiziskās aktivitātes, slodze un tamlīdzīgi.

Savu iespēju robežās ambulatoros pacientus uz konsultācijām pieņem arī slimnīcas speciālisti – fizioterapeits, ergoterapeits un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. Cilvēkam ar sūdzībām vispirms būtu jāvēršas pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, kas, izvērtējis pacientu, viņam rekomendēs vai nu fizioterapeita, vai ergo­terapeita konsultāciju, kā arī sastādīs rehabilitācijas plānu. Agita Kukaine uzsver, ka rehabilitācija ir komandas darbs, kurā roku rokā strādā vairāki speciālisti, tai skaitā fizioterapeiti, ergoterapeiti un masieri, pacientam tiek veiktas dažādas fizikālās procedūras.

Vingrojumus skatīt šeit!