Latvijas vēsturi mācīs atsevišķi

Lēmums pieņemts. Jāpilda

Pašlaik no 6. līdz 9. klasei skolēni mācās Latvijas un pasaules vēsturi, bet jaunais mācību standarts paredz, ka Pasaules vēsturi skolēni apgūs 6. un 7. klasē, bet Latvijas vēsturi – 8. un 9. klasē.

Kā skaidro Valsts izglītības satura centra (VISC) sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Ilgaža, tas stāsies spēkā pakāpeniski no 2011./2012. mācību gada, sākot ar 6. klasi. Tie bērni, kas nākamajā mācību gadā mācīsies 7.–9. klasē, mācīsies pēc iepriekšējā standarta, kur vēstures jautājumi nav nodalīti. Vidusskolā iepriekš apgūtās zināšanas tikai padziļina.

Par vēstures mācīšanu atsevišķi sāka diskutēt pirms vairākiem gadiem. Lai pētītu, ko šāds mācību priekšmeta sadalījums dos, notika aprobācijas process – trīs gadus 40 skolās Latvijas vēsturi mācīja atsevišķi. Šo skolu vidū bija arī Ventspils 1. ģimnāzija.

Inita Āboliņa ir viena no skolotājām, kas proģimnāzijas 7.–9. klasēs vēsturi mācīja pēc īpašās programmas. Viņa pārliecināta, ka nav nepieciešamības mācību priekšmetu dalīt. Pēc šī modeļa Latvijas vēsturi pārsvarā mācīja 9. klasē, bet 7.–8. klasē – tikai pasaules vēsturi.

Āboliņa domā – ja dala, tad drīzāk būtu jāsāk ar Latvijas vēsturi, kas jaunākajās klasēs vieglāk uztverama. Savukārt no pasaules vēstures kursa pamatskolā derētu šo to paīsināt, jo tēmas ir smagas. Pārskatīt pamatizglītības vēstures mācību saturu, kā arī izdot skolēnu vecuma posmam atbilstošas mācību grāmatas ieteikts arī aprobācijas secinājumos.

Ko vai kā mācīt?

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns Gvido Straube neredz jēgu lēmumam mācīt Latvijas vēsturi atsevišķi. Viņaprāt, šīs zināšanas var tikpat labi apgūt, vairāk runājot par Latvijas vēsturi kopējās vēstures stundās. Arī fakultātes Latvijas vēstures katedras docents Imants Mednis uzskata, ka Latvijas vēsture nav tik plaša, lai veltītu tai atsevišķu priekšmetu un pietiek ar tām stundām, ko šiem jautājumiem atvēl pašlaik.

Pensionētā skolotāja Irisa Māliņa, kuras audzēkņi izcēlušies ar labām zināšanām, pārliecināta, ka izšķirošais nav, kā māca Latvijas vēsturi – integrēti vai atsevišķi –, bet gan – ko māca, cik radoši strādā skolotājs, kā izmanto pieejamās mācību grāmatas. To esot pietiekami, un pedagogs var izvēlēties, vienīgi valoda pamatskolas audzēkņu līmenim ir par sarežģītu. VISC pārliecināts, ka arī divus atsevišķos mācību priekšmetus var apgūt ar esošajiem mācību līdzekļiem, taču paredzams, ka pēc jauno standartu apstiprināšanas izdos jaunus.

Beidzot pamatskolu, audzēkņiem arī vēsturē jākārto valsts pārbaudījums. Māliņa uzsver, ka eksāmenam sagatavoties nav vienkārši – jāatkārto viela, kas mācīta kopš 6. klases, jāapgūst jaunā, turklāt devītajiem slodze arī citos mācību priekšmetos ir liela, bet eksāmens ir sarežģīts.

Īpaši grūts tas bijis 2008./2009. mācību gadā, par ko liecina arī eksāmena rezultāti, salīdzinot ar 2009./2010. m.g. Apskatot divu pēdējo mācību gadu rezultātus vēstures eksāmenā Ventspils vispārizglītojošajās skolās, visvairāk devītklasnieku tajā saņēmuši 4–6 balles.

Piemēram, pērn ar 4 ballēm novērtēts 26% skolēnu darbs, ar 5 – 37%, ar 6 – 21%; savukārt no 363 skolēniem, kas kārtoja eksāmenu, 7–9 balles saņēma tikai 14%. Līdzīga proporcija ir gan skolās ar latviešu, gan ar krievu mācību valodu. Arī aprobācijas procesa rezultāti parādījuši, ka atsevišķa Latvijas vēstures mācīšana neuzlabo skolēnu zināšanas un prasmes.

Aprobācijas apkopojumā neparādās arī tieši Latvijas vēstures zināšanu salīdzinājums, un secinājumos uzsvērts, ka «problēma ir nevis mācību priekšmeta Latvijas un pasaules vēsture sadalīšanā divos mācību priekšmetos – Latvijas vēsture un Vēsture –, bet skolēnu prasmju veidošanā un attīstīšanā». Tomēr Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka guvusi pārliecību – atsevišķa Latvijas vēstures mācīšana labvēlīgi ietekmē skolēnu attieksmi pret mūsu valsts vēsturi un tās vērtībām, un nolēmusi vēstures priekšmetu sadalīt.

Foto: Jumava